Sīpoliem ir slāņi un aspektiem ir dimanta mirdzums!
Nu, pārlasu es to savu iepriekšējo ierakstu par melanhōliju, un saprotu — bet tā nau! Tas ir tikai kaut kāds viens no aspektiem!

Ir man dzīvē arī brīži, kad es vienkārši kaut ko daru; un daru ar prieku un pat lepnumu par sevi. Daru tāpēc, ka sanāk un tāpēc, ka patīk un labi jūtos, nevis tāpēc, lai no kaut kā izbēgtu vai kaut kā tā. Un smejos arī pa īstam, jo ir taču dažreiz arī smieklīgi :-)

Man šķiet, ka tās ir vienkārši manas persōnības dažādās šķautnes. Tās dažreiz pat nepārklājas, pat nesaskaras.

Un, lai arī dažreiz es par savām veiktajām darbībām uzdodu to pašu jautājumu, ko smejmoon — “kapēc saprātīgi cilvēki atsakās racionāli domāt?” — tomēr citreiz atkal ir tā, ka es atskatos uz savu rīcību un saprotu, ka tā ir bijusi pārdomāta, mērķtiecīga un loģiska!

Man ļoti patīk arī visāds konstruktīvisms un pozitīvisms, tas taču ir tik forši :-)