Par pieeju minētajam New Scientist rakstam jāmaksā :-)
Viens vārds: evolūcija!
Pirmais aspekts ir tas, ka senatnē cilvēkiem, lai izdzīvotu, nebija daudz laika izvērtēt katru epizodi. Ričarda Dokinsa vārdiem runājot, ja tu gribētu pārliecināties, ka tie tālumā redzamie pelēkie plankumi ir bīstami tīģeri vai nekaitīgi akmeņi, tad ja ne šodien, tad rīt tu atradīsies tīģeru māgās.
Otrs aspekts ir depresija. Tas ir labi zināms, ka depresīvi cilvēki daudz precīzāk uztver realitāti nekā pārējie. Problēma ir tā, ka depresija ir nomācoša un liela iespēja, ka cilvēks vai nu izdarīs pašnāvību, vai arī dzīvos bez īpašām ambīcijām, nedibinās ģimenes, neradīs bērnus utt. Nedaudz no realitātes atrauts optimists vairāk domās par bērniem nekā par grūtībām, kas viņu sagaida to uzturēšanā. Šādi evolūcija iznīcina reālistus :)
pirmā hipotēze šķiet ticama, bet nav jau runa par tramīgām pēkšņām reakcijām. tāpat arī, mustangu tramīgums atšķiras no mājas zirgu tramīguma, kaut arī ģenētiskā plaisa ir tikai 500 gadu. tā ka uz cilvēku to diez vai var attiecināt.
otrā hipotēze gan ir garām. ja tas ir "labi zināms", vai varētu kādas atsauces? depresija pēc definīcijas traucē kognitīviem procesiem.
Pameklē pats info par otro apgalvojumu, jo par to tiešām ir diezgan daudz lasīts no psihologu pētījumiem.
Bet man patīk, ka pirmā reakcija ir "tas ir garām", jo man tas nav zināms :) Protams, ar depresiju jau tiek apzīmēti visdažādākie stāvokļi, kuru cēloņi nav skaidri zināmi, tāpēc jebkurš vispārināts apgalvojums ir jāpieņem ar zināmu skepsi.
Daudzos gadījumos depresija ir pat ģenētiski nosacīta, kas atkal ir izskaidrojama ar evolūciju – reālistiem, nevis sapņotājiem ir lielākas iespējas izdzīvot un atstāt pēcnācējus. :)
Piedod, es neprecīzi izteicos. Depresija samazina domāšanas spējas. Savukārt, par evolucionāro argumentu - tā varētu būt tiesa, bet mūsdienās cilvēku evolūcija ir praktiski apstājusies.
>> Depresija samazina domāšanas spējas.
Šis ir apgalvojums, kas prasa pierādījumu. Tas varētu būt taisnība klīniskās depresijas gadījumā, bet depresīvais reālisma teorija jau ir tieši par to, ka optimisti ir sliktāki domātāji par nedaudz depresīviem cilvēkiem.
>> bet mūsdienās cilvēku evolūcija ir praktiski apstājusies.
Kāpēc tu tā domā? Varbūt vienkārši ir nomainījušies evolūcijas faktori?
">> Depresija samazina domāšanas spējas.
Šis ir apgalvojums, kas prasa pierādījumu."
Apskaties, kas ir nepieciešams, lai diagnozētu depresiju:
http://www.psychologynet.org/dsm/dysth.htmlhttp://www.psychologynet.org/dsm/major.html">> bet mūsdienās cilvēku evolūcija ir praktiski apstājusies.
Kāpēc tu tā domā? Varbūt vienkārši ir nomainījušies evolūcijas faktori?"
- Ar patreizējām medicīnas iespējām praktiski jebkurš gēnu komplekts izaug līdz vairošanās vecumam.
- Genocīds tiek nosodīts.
>> Apskaties, kas ir nepieciešams, lai diagnozētu depresiju:
Kas apstiprina pieņēmumu, ka samazināta kognitīvā spēja nav obligāts priekšnoteikums visos depresijas gadījumos. Pat smagas depresīvas epizodes gadījumā ir teikts Five (or more) of the following symptoms... no 9 simptomiem.
>> - Ar patreizējām medicīnas iespējām praktiski jebkurš gēnu komplekts izaug līdz vairošanās vecumam.
Tas neizslēdz jautājumu par to, kādas vecāku īpašības liek cilvēkiem izvēlēties radīt pēcnācējus. Tām nav obligāti jābūt bioloģiskām. Ir laba filma Idiocrasy, kur apspēlēta ideja, ka bērnu skaits ģimenē ir apgriezti proporcionāls vecāku IQ līmenim, ka attiecīgi noved pie zemāka IQ ar katru paaudzi. Tas protams ir joks, bet gribētos dzirdēt pamatotu pretargumentu :)
Idiocracy ir novienkāršota - lielā mērā ir vienalga, cik pēcnācējus katrs gēnu komplekts rada.
>> lielā mērā ir vienalga, cik pēcnācējus katrs gēnu komplekts rada.
Bet tā taču nav. Ja kādai gēnu grupai bērnu dzimst mazāk nekā nepieciešams dzimtas turpināšanai, tad tā pēc kāda laika izmirst. Viņu vietu ieņem gēnu grupa ar lielāku dzimstību.
"Ja kādai gēnu grupai bērnu dzimst mazāk nekā nepieciešams dzimtas turpināšanai, tad tā pēc kāda laika izmirst."
Es apgalvoju, ka mūsdienās šādu grupu praktiski nav. Nopietni pievērsies tam neesmu, liekas cilvēce pašiznīcināsies, pirms tā varētu kļūt par problēmu.
>> Es apgalvoju,
Korektāk būtu teikt: es domāju :)
>> ka mūsdienās šādu grupu praktiski nav. Nopietni pievērsies tam neesmu, liekas cilvēce pašiznīcināsies, pirms tā varētu kļūt par problēmu.
Piemēram, ir tāda grupa kā latvieši, kuru dabiskais pieaugums ir negatīvs. Varbūt ne pārāk liela mīnusa zīme, bet tomēr ar šādu tendenci pāris simtu gadu laikā šī grupa būs minimāla.
Vēl labāk tas redzams citās valstīs, kur mainās etniskais sastāvs. Piemēram, ap 2050 "baltie cilvēki" ASV kļūs par minoritāti, ja saglabāsies esošās demogrāfiskās tendences (baltiem ir mazāk bērnu nekā melnajiem un meksikāņiem). Protams, jāņem vērā arī dažādu ģenētisko grupu sajaukšanās.
latvieši no gēnu viedokļa nav nekāda grupa. tas ir sociāls konstrukts. mēs nedzīvojam uz salas. un mūsdienās arī salas ir sasniedzamas.
>> tu tiešām vari noticēt, ka cilvēkam, kam piemistu piecas no pazīmēm, kas tieši nemin domāšanu, nebūtu grūtības ar to??
Kāpēc kaut kam jātic? Vai nu pārējām minētajām pazīmēm ir kāda cēloniska sakarība ar racionālas domāšanas spēju vai arī tās nav. Ja jau tas viss būtu tik vienkārši un skaidri zināms, tad arī diagnozes uzstādīšana būtu daudz vienkāršāka – noteiktās ķīmiskās analīzes veikšana.
Realitāte ir tā, ka pašnāvības statistiski ir viens no biežākajiem nāves iemesliem. Jauniešiem laikam otrajā vietā aiz negadījumiem (avārijas utt.). Kaut vai Cibu palasot, var redzēt, cik izplatīta ir depresīva noskaņa jauniešu vidū. Lai gan psihologi apgalvo, ka ar gadiem tieksme uz depresiju tikai pieaug. Interesanti būtu uzzināt depresijas korelāciju ar IQ līmeni.
ir arī tā, ka lielākā daļa to, kas tiek atturēti no pašnāvības to vairs nekad otreiz neveic. tieši tapēc, ka pašnāvības lēmumu parasti vēlāk neliekas gana pamatoti.
"Kāpēc kaut kam jātic? Vai nu pārējām minētajām pazīmēm ir kāda cēloniska sakarība ar racionālas domāšanas spēju vai arī tās nav."
Pazīmes ir ārējas, gan nomāktības, gan domāšanas grūtību cēlonis ir iekšējs un abas lietas nāk komplektā.
>> Pazīmes ir ārējas, gan nomāktības, gan domāšanas grūtību cēlonis ir iekšējs un abas lietas nāk komplektā.
Nekur nav teikts, ka visos gadījumos izpaužas visas pazīmes. Varbūt mēs varētu runāt par statistisku sakarību, bet mēs jau to īsti nezinām, vai ne?
>> ir arī tā, ka lielākā daļa to, kas tiek atturēti no pašnāvības to vairs nekad otreiz neveic.
Vai tā tiešām ir? Esmu dzirdējis, ka recidīvisms šajā jomā ir ļoti augsts.
>> tieši tapēc, ka pašnāvības lēmumu parasti vēlāk neliekas gana pamatoti.
Kas pierāda to, ka cilvēki nedepresīvajā stāvoklī ir mazāk racionāli domājoši un vairāk dzīvo savā pozitīvajā iedomu pasaulē :D
Vai arī šāds evolucionārs arguments:
http://www.mammam.lv/articles/14188/pieteicas-planotais-mazulitis-un-draugs-mani-pameta/Visdrīzāk, jau viņu attiecībās jau iepriekš bija pazīmes, ka šī kopdzīve drīz izirs, bet meitene optimisma pārņemta, tās nepamanīja. Pretējā gadījumā viņa būtu piesargājusies ieņemt bērnu. Tātad "naivumam" jeb nelielai atrautībai no realitātes mūsdienās ir vislielākās evolucionāras priekšrocības, jo gudrākiem jeb zinātniski un vairāk racionāli domājošiem cilvēki bērnu ir mazāk.
Es arī nedomāju, ka pirmais arguments ir kaut kādā ziņā saistīts ar tramīgumu. Tas attiecas uz praktisko iespēju trūkuma atrast racionālu un noderīgu izskaidrojumu. Nasimam Talebam bija interesants piemērs, ka tikai apmēram 1870. gadā ārsta veiktās procedūras slimniekam bija noderīgas vairāk nekā 50% gadījumu. Pirms tam ļoti daudzu slimību gadījumā ārsta apmeklēšana statistiski biežāk varēja nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, tāpēc lūgšanās baznīcā savā ziņā bija pat racionālāka izvēle :(
tu domā, ka tā ir kultūras lieta? kultūra, kurā meitenes "nav tik spējīgas" kā zēni abstraktos priekšmetos?
Ja ar kultūru saprot antropoloģiju, tad kāpēc gan ne? Tikai kāpēc tu atsevišķi izdali meitenes?
Pamatnozīmi - zināšanu, paražu un morāles kopumu. Meitenes un fizika ir tikai piemērs. Tās grūtāk apgūst abstraktās zinātnes, jo loma sabiedrībā šo aspektu nevērtē augstu, pat noliedz. Savukārt fizisko skaistumu ceļ.
Tam nav nekāda sakara ar ģenētiku - šis 'genders' dzīvo kultūrā.
Grūti saprast tavu domu, bet laikam jau nevar vienu dzimumu apskatīt atrauti no visas sugas, jo vairošanās ir iesaistīti abi dzimumi. Tomēr tiek uzskatīts, ka lielā blondīņu izplatību ziemeļu valstīs ir evolucionārās atlases sekas – lielāka piekrišana starp vīriešiem ;)
Man arguments gan nebija par to, ka kādam būtu grūtāk apgūt jau zināmo, bet par to, ka jau sākotnēji nav evolucionāras priekšrocības nodarboties ar abstraktām zinātnēm.
Ok, no "ir labi zināms, ka depresīvi cilvēki daudz precīzāk uztver realitāti nekā pārējie" mēs nonākam pie tā, ka daži psihologi uzskata, ka cilvēkiem ar nelielu depresiju ir reālāks pašvērtējums un daži citi uzskata, ka ne tie parametri tiek mērīti. :)
Exactly. Tieši tādas ir dažādas teorijas un pētījumi. Zinātne nekad nav un nebūs absolūtā patiesība, bet tikai tās meklējumi :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}