Piedod, es neprecīzi izteicos. Depresija samazina domāšanas spējas. Savukārt, par evolucionāro argumentu - tā varētu būt tiesa, bet mūsdienās cilvēku evolūcija ir praktiski apstājusies.
>> Depresija samazina domāšanas spējas.
Šis ir apgalvojums, kas prasa pierādījumu. Tas varētu būt taisnība klīniskās depresijas gadījumā, bet depresīvais reālisma teorija jau ir tieši par to, ka optimisti ir sliktāki domātāji par nedaudz depresīviem cilvēkiem.
>> bet mūsdienās cilvēku evolūcija ir praktiski apstājusies.
Kāpēc tu tā domā? Varbūt vienkārši ir nomainījušies evolūcijas faktori?
">> Depresija samazina domāšanas spējas.
Šis ir apgalvojums, kas prasa pierādījumu."
Apskaties, kas ir nepieciešams, lai diagnozētu depresiju:
http://www.psychologynet.org/dsm/dysth.htmlhttp://www.psychologynet.org/dsm/major.html">> bet mūsdienās cilvēku evolūcija ir praktiski apstājusies.
Kāpēc tu tā domā? Varbūt vienkārši ir nomainījušies evolūcijas faktori?"
- Ar patreizējām medicīnas iespējām praktiski jebkurš gēnu komplekts izaug līdz vairošanās vecumam.
- Genocīds tiek nosodīts.
>> Apskaties, kas ir nepieciešams, lai diagnozētu depresiju:
Kas apstiprina pieņēmumu, ka samazināta kognitīvā spēja nav obligāts priekšnoteikums visos depresijas gadījumos. Pat smagas depresīvas epizodes gadījumā ir teikts Five (or more) of the following symptoms... no 9 simptomiem.
>> - Ar patreizējām medicīnas iespējām praktiski jebkurš gēnu komplekts izaug līdz vairošanās vecumam.
Tas neizslēdz jautājumu par to, kādas vecāku īpašības liek cilvēkiem izvēlēties radīt pēcnācējus. Tām nav obligāti jābūt bioloģiskām. Ir laba filma Idiocrasy, kur apspēlēta ideja, ka bērnu skaits ģimenē ir apgriezti proporcionāls vecāku IQ līmenim, ka attiecīgi noved pie zemāka IQ ar katru paaudzi. Tas protams ir joks, bet gribētos dzirdēt pamatotu pretargumentu :)
Idiocracy ir novienkāršota - lielā mērā ir vienalga, cik pēcnācējus katrs gēnu komplekts rada.
>> lielā mērā ir vienalga, cik pēcnācējus katrs gēnu komplekts rada.
Bet tā taču nav. Ja kādai gēnu grupai bērnu dzimst mazāk nekā nepieciešams dzimtas turpināšanai, tad tā pēc kāda laika izmirst. Viņu vietu ieņem gēnu grupa ar lielāku dzimstību.
"Ja kādai gēnu grupai bērnu dzimst mazāk nekā nepieciešams dzimtas turpināšanai, tad tā pēc kāda laika izmirst."
Es apgalvoju, ka mūsdienās šādu grupu praktiski nav. Nopietni pievērsies tam neesmu, liekas cilvēce pašiznīcināsies, pirms tā varētu kļūt par problēmu.
>> Es apgalvoju,
Korektāk būtu teikt: es domāju :)
>> ka mūsdienās šādu grupu praktiski nav. Nopietni pievērsies tam neesmu, liekas cilvēce pašiznīcināsies, pirms tā varētu kļūt par problēmu.
Piemēram, ir tāda grupa kā latvieši, kuru dabiskais pieaugums ir negatīvs. Varbūt ne pārāk liela mīnusa zīme, bet tomēr ar šādu tendenci pāris simtu gadu laikā šī grupa būs minimāla.
Vēl labāk tas redzams citās valstīs, kur mainās etniskais sastāvs. Piemēram, ap 2050 "baltie cilvēki" ASV kļūs par minoritāti, ja saglabāsies esošās demogrāfiskās tendences (baltiem ir mazāk bērnu nekā melnajiem un meksikāņiem). Protams, jāņem vērā arī dažādu ģenētisko grupu sajaukšanās.
latvieši no gēnu viedokļa nav nekāda grupa. tas ir sociāls konstrukts. mēs nedzīvojam uz salas. un mūsdienās arī salas ir sasniedzamas.
>> tu tiešām vari noticēt, ka cilvēkam, kam piemistu piecas no pazīmēm, kas tieši nemin domāšanu, nebūtu grūtības ar to??
Kāpēc kaut kam jātic? Vai nu pārējām minētajām pazīmēm ir kāda cēloniska sakarība ar racionālas domāšanas spēju vai arī tās nav. Ja jau tas viss būtu tik vienkārši un skaidri zināms, tad arī diagnozes uzstādīšana būtu daudz vienkāršāka – noteiktās ķīmiskās analīzes veikšana.
Realitāte ir tā, ka pašnāvības statistiski ir viens no biežākajiem nāves iemesliem. Jauniešiem laikam otrajā vietā aiz negadījumiem (avārijas utt.). Kaut vai Cibu palasot, var redzēt, cik izplatīta ir depresīva noskaņa jauniešu vidū. Lai gan psihologi apgalvo, ka ar gadiem tieksme uz depresiju tikai pieaug. Interesanti būtu uzzināt depresijas korelāciju ar IQ līmeni.
ir arī tā, ka lielākā daļa to, kas tiek atturēti no pašnāvības to vairs nekad otreiz neveic. tieši tapēc, ka pašnāvības lēmumu parasti vēlāk neliekas gana pamatoti.
"Kāpēc kaut kam jātic? Vai nu pārējām minētajām pazīmēm ir kāda cēloniska sakarība ar racionālas domāšanas spēju vai arī tās nav."
Pazīmes ir ārējas, gan nomāktības, gan domāšanas grūtību cēlonis ir iekšējs un abas lietas nāk komplektā.
>> Pazīmes ir ārējas, gan nomāktības, gan domāšanas grūtību cēlonis ir iekšējs un abas lietas nāk komplektā.
Nekur nav teikts, ka visos gadījumos izpaužas visas pazīmes. Varbūt mēs varētu runāt par statistisku sakarību, bet mēs jau to īsti nezinām, vai ne?
>> ir arī tā, ka lielākā daļa to, kas tiek atturēti no pašnāvības to vairs nekad otreiz neveic.
Vai tā tiešām ir? Esmu dzirdējis, ka recidīvisms šajā jomā ir ļoti augsts.
>> tieši tapēc, ka pašnāvības lēmumu parasti vēlāk neliekas gana pamatoti.
Kas pierāda to, ka cilvēki nedepresīvajā stāvoklī ir mazāk racionāli domājoši un vairāk dzīvo savā pozitīvajā iedomu pasaulē :D
Vai arī šāds evolucionārs arguments:
http://www.mammam.lv/articles/14188/pieteicas-planotais-mazulitis-un-draugs-mani-pameta/Visdrīzāk, jau viņu attiecībās jau iepriekš bija pazīmes, ka šī kopdzīve drīz izirs, bet meitene optimisma pārņemta, tās nepamanīja. Pretējā gadījumā viņa būtu piesargājusies ieņemt bērnu. Tātad "naivumam" jeb nelielai atrautībai no realitātes mūsdienās ir vislielākās evolucionāras priekšrocības, jo gudrākiem jeb zinātniski un vairāk racionāli domājošiem cilvēki bērnu ir mazāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}