Es arī nedomāju, ka pirmais arguments ir kaut kādā ziņā saistīts ar tramīgumu. Tas attiecas uz praktisko iespēju trūkuma atrast racionālu un noderīgu izskaidrojumu. Nasimam Talebam bija interesants piemērs, ka tikai apmēram 1870. gadā ārsta veiktās procedūras slimniekam bija noderīgas vairāk nekā 50% gadījumu. Pirms tam ļoti daudzu slimību gadījumā ārsta apmeklēšana statistiski biežāk varēja nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, tāpēc lūgšanās baznīcā savā ziņā bija pat racionālāka izvēle :(
tu domā, ka tā ir kultūras lieta? kultūra, kurā meitenes "nav tik spējīgas" kā zēni abstraktos priekšmetos?
Ja ar kultūru saprot antropoloģiju, tad kāpēc gan ne? Tikai kāpēc tu atsevišķi izdali meitenes?
Pamatnozīmi - zināšanu, paražu un morāles kopumu. Meitenes un fizika ir tikai piemērs. Tās grūtāk apgūst abstraktās zinātnes, jo loma sabiedrībā šo aspektu nevērtē augstu, pat noliedz. Savukārt fizisko skaistumu ceļ.
Tam nav nekāda sakara ar ģenētiku - šis 'genders' dzīvo kultūrā.
Grūti saprast tavu domu, bet laikam jau nevar vienu dzimumu apskatīt atrauti no visas sugas, jo vairošanās ir iesaistīti abi dzimumi. Tomēr tiek uzskatīts, ka lielā blondīņu izplatību ziemeļu valstīs ir evolucionārās atlases sekas – lielāka piekrišana starp vīriešiem ;)
Man arguments gan nebija par to, ka kādam būtu grūtāk apgūt jau zināmo, bet par to, ka jau sākotnēji nav evolucionāras priekšrocības nodarboties ar abstraktām zinātnēm.