Atnācu uz mājām mazliet nomierināt nervus, lai nesanāk (tas būtu worst case scenario, bet enīvej negribas riskēt) apraudāties darba vietā.

* * *

Bet diena nesākās drūmi. Sākās pat visnotaļ jauki.

Atnācu viss tāds svaigs un pozitīvs uz darbiņu šorīt plkst. 8.40, ar domu pastrādāt un vispār būt labs darbinieks. Nevēru internetus vaļā, atrados pie savas darbstacijas. Neviens man netraucēja — kā saka, sēdi, priecājies par dzīvi un kodē. It kā. Izturēju līdz plkst. 11.10, tad aizgāju paēst. Pašsaģenerētā stresa dēļ, ne jau izsalcis biju. Sapratu, ka labāk atpakaļ uzreiz uz darba vietu neiet, jo sk. augstāk.

Bet kāpēc aspekti? Tāpēc, ka viss nav slikti. Labās lietas tagad un te:
+ Ēdiens bija garšīgs, esmu paēdis!
+ Mūzika: Biosphere gabali ir lieliski!
+ Man ir garšīgi āboli!
+ Tūlīt būs zaļā tēja :-)

Vārdu sakot, dzīve ir izdevusies!

Slikti ir tikai tajā aspektā, ka nespēju pastrādāt. Un vissāpīgāk rīvē kanti tas, ka uzdevums tak nemaz nav grūts!!! Un vispār viss ir vienkārši — pasēdi savas stundas siltā birojā pie laba kompīša, dari to, ko māki, un saņem tik tīri pieklājīgu naudiņu, nu tik elementāri!!! What's wrong with me!?

Domājams, ka zemapziņa kaut ko visu laiku mēģina pateikt, tikai es viņu apspiežu un neklausos.

Nevienā brīdī nevēlos neko tādu, ko neesmu pelnījis, gribu godīgi nopelnīt iztikas līdzekļus (un es, manuprāt, nedzīvoju lepni) un viss! Bet nesanāk!

Nu, pārlasu es to savu iepriekšējo ierakstu par melanhōliju, un saprotu — bet tā nau! Tas ir tikai kaut kāds viens no aspektiem!

Ir man dzīvē arī brīži, kad es vienkārši kaut ko daru; un daru ar prieku un pat lepnumu par sevi. Daru tāpēc, ka sanāk un tāpēc, ka patīk un labi jūtos, nevis tāpēc, lai no kaut kā izbēgtu vai kaut kā tā. Un smejos arī pa īstam, jo ir taču dažreiz arī smieklīgi :-)

Man šķiet, ka tās ir vienkārši manas persōnības dažādās šķautnes. Tās dažreiz pat nepārklājas, pat nesaskaras.

Un, lai arī dažreiz es par savām veiktajām darbībām uzdodu to pašu jautājumu, ko smejmoon — “kapēc saprātīgi cilvēki atsakās racionāli domāt?” — tomēr citreiz atkal ir tā, ka es atskatos uz savu rīcību un saprotu, ka tā ir bijusi pārdomāta, mērķtiecīga un loģiska!

Man ļoti patīk arī visāds konstruktīvisms un pozitīvisms, tas taču ir tik forši :-)