Viņi redz elektrību ar acīm
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Sunday, February 1st, 2015
    src
    2:03a
    Saturday, January 31st, 2015
    ld
    9:56p
    Kurzemes radio šovakar labu non stop miksli spēlē. Gaļa ar zivīm un putukrējumu. Bet man patīk.

    Upd. Radio docents :)

    S KR necieš, jo viņi pat no rīta tehno var spēlēt :D
    Bet man atkal ir prieks, ka kāds spēlē visu kas man patīk. Sajūta kā mājās. Ar savējiem.
    pajautaa
    [ dute ]
    6:44p
    Cien. cibiņi, vai kāds no jums ir izmantojis paklāju ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumu? Rezultāta un cenas attiecība bija apmierinoša? Varbūt varat ieteikt kādu konkrētu servisu?
    pajautaa
    [ ikvakars ]
    4:13p
    Cibiņ! Cibiņ!
    Apstāsti lūgtum, kā darāms tas - noteiktu tekstu postā palikt zem saīsnes, lai uzkikšķinot atvērtos vēlamais teksts? Piemēram, palagu par Rupuču dzīvi- paslēpt zem teksta - Rupuči- un uzklikšķinot, atveras Cibas posts par Rupuču dzīvi?
    Paldies jau iepriekš.
    par_velti
    [ ganesha ]
    2:00p
    ld
    12:30p
    Maksis aizbrauca slēpot uz kalniem. rīt vakarā tikai būs atpakaļ.
    Līna sabozusies, ka viņu neņēma līdz.
    S brauks ar viņu rīt.
    mums šorīt drusku uzsniga - kāds 1-2cm. bijām ārā staigāties. mazais tik ļoti nogura, ka jau 11 likās slīpi.
    man kopš vakardienas nav balss. dzeru karstus šķidrumus un klepoju tā, ka liekas arī bumbuli varētu izklepot.
    neoplasm
    3:29a
    tiesības aizliegt tiesības nav nekādas tiesības
    es, starp citu, zinu to ārsti stradiņos, kuru džims pieminēja savā lieliskajā un tik ļoti vērtīgajā rakstā. zinu arī, kā ir justies kā tādai ķekavas vistai uz kušetes, es tā jutos 2008.gadā. mans stāsts gan ir pilnīgi savādāks. es par savu grūtniecību uzzināju no sava vīrieša, manas pirmās mīlestības. viņš ir ārsts un nolasīja simptōmus no mana ķermeņa vēl pirms es biju paspējusi attapties [manā dzīvē viss ir otrādāk]. es nebiju pārliecināma un viņš man nopirka 2 grūtniecības testus. diena, kad es ieraudzīju tās 2 fokin' svītras uz testa, bija viena no drausmīgākajām dienām manā mūžā - tā bija apokalipse, kas paredzēja pilnīgu manas, un tikai manas, dzīves sagraušanu. aborta iespēja pat netika izskatīta, vīrietis bija priecīgs - laimīgais jaunais tēvs. viņš gribēja, lai mans ķermenis viņam iznēsā vēl kādus 4 bērnus. es biju tikko no videnes un iestājusies universitātē, un mana dzīve bija beigusies. es gan visu laiku dzīvoju tādā vieglā nolieguma miglā, pa kluso turpināju pīpēt un stiklainām actiņām vērties tālēs zilajās, cerībā, ka no realitātes var kaut kā pamosties.

    ginekolōģe apstiprināja, ka esmu stāvoklī un es pierakstījos uz saglabāšanu. jo man taču bija visi pareizie apstākļi. nu, izņemot to vienu - ka es nebiju gatava un negribēju kļūt par māti. par manu grūtniecību zināja un priecīgi spiedza tikai pāris draudzenes, kurām es pieklājīgi smaidīju un iekšā klusiņām smilkstēju un miru. jo mana pirmā mīlestība būs mana vienīgā, mana jaunība ir beigusies, es būšu ieslēgta kaut kādā drošā suburbian cietoksnī, kur es drīkstēšu piederēt tikai viņam un es vairs nekad nevarēšu būt viena.

    man rīgā bija ģim.ārste, kas bija mana ārste jau no agras pamatskolas, nāca vizītēs pie manis mājās un bija radījusi man kaut kādu draudzības un mātišķuma ilūziju. pierakstījos pie viņas, lai pajautātu, vai varu iet pie viņas uz novērošanu. viņa dusmīgi mētāja pa galdu papīrus, teica man, ka esmu par jaunu bērnu taisīšanai un, sašutumā par manu naivo ierosinājumu, paziņoja, ka viņa "jau nu gan nelīdīs, kur viņai nevajag". hujārīju ar ričuku caur āgenskalnu, lai gan milzīgo asaru dēļ neredzēju vispār, kur braucu. bet man bija pohuj, man šajā pasaulē tik un tā vairs nebija vietas - es vairs neesmu es, man vairs nav tiesību, bet ir tikai pienākumi, esmu noreducēta līdz savai dzemdei un tās saturam, es būšu māte un nekas cits.

    pāris nedēļas vēlāk man sākās asiņošana. es piezvanīju ginekolōģei un viņa man asi atcirta kaut ko no sērijas, vai es galīgi stulba esot, viņai tagad zvanot, un ka jāzvana pa taisno ātrajiem taču. bet es neticēju, ka ir noticis kas nopietns, jo nebija tā kā filmās. man nekas nesāpēja un asiņošana bija minimāla. es sakrāmēju somu un gaidīju ātros. vīrietis bija aizņemts un varēja mani satikt tikai nākamajā dienā. to visu dienu un nakti es slimnīcā biju viena. pie tās pašas miesnieces kundzes stradiņos. par laimi manu SA konstatēja cita ārste. viņai bija patīkama, mierinoša balss, lai arī viņa nerunāja lieku un neizteica līdzjūtību. otru ārsti, to raupjo sievu, es necitēšu. pēc brīža es jau biju zem narkōzes un pavadīju nakti slimnīcā, guļot milzīgā asins peļķē - uz jautājumiem par to, kas ar mani notiek, daktere miesniece man asi atgrūda, ka viss ir pareizi un ko tad es sagaidu, viņi taču mani "tikko ir iztīrījuši". sorry i asked.

    atgriešanās dzīvē nebija viegla, jo kāds mani kaut kur bija redzējis un kāds kaut ko kaut kur bija dzirdējis un cilvēki sāka uzdot neadekvātus jautājumus. ģim.ārste piedevām izpļāpājās par manu grūtniecību manai mātei. netīšām, but the damage was done. vairākus mēnešus pēc visa tā murga mani vēl konfrontēja māte un man bija jātiek galā arī ar to - ar no pārpilnības raga birstošiem pārmetumiem par manu noslēgto dzīvesveidu un mātes krišanu histērijā par to, ka viss par mani jāuzzin no svešiem. viss, ko es varēju teikt, bija, ka viņai par to vispār nebija jāuzzin un tā vispār nav neviena darīšana, tikai mana un mana ķermeņa. un par to uzzināja tieši mana māte, protams - cilvēks, kurš nekad neko neļaus tev aizmirst un mierīgi dzīvot tālāk.

    labi, detaļas un visi tie blakusapstākļi nav svarīgi. galvenais ir tas, ka es tam visam gāju cauri viena pati, nobijies naivs skuķis, un man tā arī neizdevās to savam vīrietim piedot. nepagāja ne gads un es jau biju citā kontinentā laimīgi iemīlējusies citā vīrietī un man bija pilnīgi cita dzīve. es nekad nedomāju par savu nevēlamo grūtniecību kā par bērnu, kā par reālu cilvēku. ar to mana pieredze krasi atšķiras no daudzu citu sieviešu pieredzes. mana grūtniecība sevi pārtrauca pati, es noteikti neesmu nekāda ezotēriķe, bet tobrīd domāju, ka tā bija diezgan lōģiska mana ķermeņa reakcija uz tam atņemtu brīvību. vēl tikai bija jāiemācās sadzīvot ar kaunu par to atvieglojuma sajūtu, ka caur kaut kā nāvi es esmu atguvusi savu dzīvi.

    mans sakāmais ir tāds, ka es jūtos vainīga tikai sevis priekšā - par to, ka es biju jauna, dumja un ļāvu sev to nodarīt. man toreiz vajadzēja paņemt manu dārgo aiz pautiem un pieprasīt abortu, bļaut un pretoties, pieprasīt viņa klātbūtni slimnīcā, aizstāvēt savu brīvību. vislabāk par izsargāšanos vispār noteikti būtu palīdzējusi iemīlēšanās pilnīgi citā cilvēkā [ironizēju, ja nu gadienā nav skaidrs]. man tajā tumšajā bezmiega naktī stradiņos bija gana daudz laika pārdomāt dzīvi, gana daudz laika maisīt šo ūdeni ar eļļu - vainas un atvieglojuma sajūtas.

    toties tagad es zinu, ka nekad vairs nebūšu tik gļēva; tagad es zinu, cik dārga ir brīvība. es mīlu savu dzīvi un mīlu pati sevi, un neviens vairs nekad manā vietā neizlems, ko man vajag vai nē un kā būtu pareizi. kad ar savu tagadējo draudziņu diezgan svaigi bijām sākuši draudzēties, bija reize, kad mans cikls bija nogājis no sliedēm un es biju stāvās šausmās, ka kaut kas varētu būt nogājis greizi un es varētu būt palikusi stāvoklī. draudziņš man zvanīja nakts vidū, jo savā internetvēsturē bija ieraudzījis manis gūglētas vietējās abortklīnikas un, protams, gribēja zināt, vai man gadienā nav viņam kas sakāms. alsō, vai es viņu uzskatot par pilnīgu sūdu, mēģinot visu šo atbildības nastu uzkraut sev vienai pašai. tas bija vairākus gadus atpakaļ, bet es joprojām atceros to mīksto drošības sajūtu, kas mani pārņēma klausoties viņa balsī un dzirdot viņa sacīto. jā, man nav tam jāiet cauri vienai pašai un jā, jebkurš mans lēmums ir labs, jo tas ir mans. tas, ka man ir attiecīgie orgāni, nekādā veidā neuzliek man automātisku pienākumu kļūt par māti. man ir arī cita vērtība, piemēram, intelektuālā nevis tikai kaut kāda miesiskā, bērnus iznēsājamā. caur mani nevar dzemdēt nedz vīrieši, nedz valsts - tās ir eksluzīvi tikai un vienīgi manas tiesības un ir neapstrīdamas, punkts un basta.


    Current Mood: bučas džimam, nu
    Current Music: Einstürzende Neubauten - Sabrina
    Friday, January 30th, 2015
    pajautaa
    [ daarta ]
    11:49p
    Biļete uz Piafu Liepājas teātrī
    Varbūt kādam no šejieniešiem interesē 1 biļete uz Piafu svētdien, 1. februārī - 7. rindā 6. vieta. 20 EUR.
    Ir no Rīgas arī transports, kurā var paķert, pēc tam atpakaļ.
    zvont 25259213
    pajautaa
    [ spuldziite ]
    9:07p
    misisng person Stephan Engelbrecht meklējam lielo lāci Stefanu- palīdziet!
    vai kādam ir kontakti āgenkalnā un ķīpsalā?

    šobrīd meklējam cilvēkus pazudušā stefana meklēšanai,
    kuri būtu ar mieru rīt pastaigāt pa rajoniem, pārķemmēt krūmus, kaktus un pagaldes
    vai vismaz savos skatlogos, logos un mašīnu spoguļos salīmēt skrejlapas.
    omītes aptaujāt, iedzīvotājus saurdīt uz meklēšanu.
    samta
    9:48p
    šodien jau ceturto reizi trīs ar pus mēnešu laikā mani uz ielas pasveicināja skolas vecuma jaunietis. pirmās divas reizes man šķita, ka tā ir irgāšanās, jo sveicinātāji bija bariņš zēnu sākumskolas vecumā. trešo reizi mani pasveicināja kāds nedaudz vecāks puisis, bet šodien apmēram 15, 16 gadus veca meitene. skatos vidusskolas mājas lapu, bet nevienu līdzinieci skolotāju rindās īsti nemanu. skat, ka drīz atkal pienāks tas brīdis, kad būs jāfotogrāfējas kopā ar nepazīstamiem civēkiem, jo viņi gribēs kopfoto ar meiteni, kas ļoti līdzinās kaut kādai tur no kaut kāda tur seriāla, kuru nekad neesmu skatījusies, bet zinu, ka tāds ir.
    pajautaa
    [ anima_de_nera ]
    8:42p
    pārdot drēbes
    kur var pārdot drēbes - nu, ir viens vienreiz vilkts (kāzu) uzvalks un viens mazlietots uzvalks, tādi, ko šeit pa lēto cibieši izbrāķēs (jo nebūs pa lēto), un par velti galīgi atdot negribas. Jo ir labi!
    nu komisijas veikali kādi vai otrā elpa varbūt pērk? vai varbūt lombardā kādā var atdot?
    ss.lv un citur jau mētājas, bez maz ebayā jāliek, vai?
    par_velti
    [ miss_doherty ]
    6:15p
    matracis
    atdodu matraci 180 x 200 cm, nav pārāk labā stāvoklī ne vizuāli, ne gulēšanas ziņā, bet nav arī pavisam drausmīgs. nu - varbūt kādam noder, varbūt nē.
    atrodas sarkandaugavā, jāsavāc pašiem.
    pajautaa
    [ violets_t ]
    3:09p
    industriala muzika Latvijå.
    Ārzemju paziņa interesejas par industriālo mūziku Latvijā. Es neko nezinu. Ir mums kas tāds un kā to sauc?
    samta
    4:10p
    laikam jānomaina veselībsierakstu tags. esmu piesaukusi iesnas, no kurām biju brīva veselu gadu, bet nu jau otro dienu pilu un šķaudu.
    pajautaa
    [ hurray ]
    2:31p
    Viesnīca Pāvilsotā
    Varbūt kāds var ieteikt kādu jauku viesnīcu Pāvilostā vai tās apkārtnē?

    Paldies!
    putnupr
    2:17p
    par sapņiem rakstīt ir tizls stils, bet uzrakstīšu, lai atcerētos, ka pagājušajā naktī biju sasējusies ar A. Kaimiņu. braukājām ar auto un dzērām aliņus.
    par_velti
    [ salviz ]
    11:49a
    Plānotājs 2015
    Atdodu divus A5 izmēra plānotājus 2015. gadam.
    Katra diena savā lappusē.
    Interesentiem pieteikties šeit vai salvis inboksā
    neoplasm
    3:11a
    "es negribu būt tava lelle"
    nu vot tā, prijehaļi, liberasti, ne. draudziņš vakardien kautrīgi apjautājās, vai man nebūs iebildumu, ja viņš pa vasaru ies modernajā baletā [trauslas balerīniņas cilāt, kārumnieks tāds]. es tikmēr iešu stenēt un cilāt dzelžus ar citiem večiem. apdraudēsim tradicionālās vērtības kopā! /eju pastīties, vai man jau nedīgst ūsas

    citās ziņās - darbā karoju ar vienu slinku franču jenotu, kas tur visus ar savu šarmā apvedis ap stūri. es tur esmu tikai trejas nedēļas un tiešām negribās nākt virsū kā tādam dirsīgam viesulim, bet cieši klusēt arī nespēju. priekšniecība ir šausmīgi jauka, bet disciplīnas viņu aģendā nava nemaz un tad es jūtos arī vainīga par to, ka es piepišos, jo tas nav mans darbs un kāda man galu galā starpība. bet starpība man ir, jo tas ir darba ētikas jautājums. nav man jāizsmeļ svešas savārītās ziepes un jāsit plaukstiņas par to, ka krītas darba kvalitāte tikai tamdēļ, ka viens trollis ērti iekārtojies un iekasē tādu pašu algu kā man, kamēr es velku gan savu, gan svešu vezumiņu, mkēj. šobrīd huiņu apkaroju tīri sievišķīgiem līdzekļiem tb drusku viltīgā morālterōra veidā - nekaunīgi skatos kolēģim uz pirkstiem un publiski veicu ne pārāk glaimojošas piezīmes viņa darba virzienā [nu, tur tā skaļi un domīgi "tu vēl neesi pabeidzis to un šito?!" un tml.]. priekšnieks uzslavēja, ka mani cipari strauji šonedēļ gājuši augšup, uz ko es atbildēju, ka var daudz vairāk izdarīt, ja frančupuikam neļauj nodarboties ar viņa usual bullshit. neviens, saproties, nebija pamanījis, ka viens cilvēks sēž un nekā nedara, tikai viltīgi izokšķerē vieglākos darbiņus [piņķerīgos dāsni atstājot kolēģiem, man tātad], kas ienes fiksus rezultātus un pārējo laiku simulē vieglu aktivitāti un pielien priekšniecei izliekoties par nevarīgu bērnu [šis ir extra bweh]. the struggle is real, though - vai es tiešām gribu indēt lielisku, bezrūpīgu atmosfēru? un vai es pati gadienā neuzprasos uz bullying apsūdzībām? nemeklēju nedz kašķi, nedz izdevīguma, bet par idiņu zem citu svara izliekties arī nesmeķē.


    Current Mood: otherwise viss skaisti
    Current Music: Lothar and The Hand People - Space Hymn
    Thursday, January 29th, 2015
    pajautaa
    [ sinamorata ]
    11:59p
    mēbeļu (atpūtas krēsla) pārvilkšana
    meklēju kādu atzītu par labu esam mēbeļu pārvilcēju. 



     cik varētu izmaksāt šādam krēslam pārvilkt audumu + salabot iekšas (cik nu viņam tur ir)? 

     derēs arī vienkārši ieteikumi par normāliem kantoriem.

    paldies.
    samta
    6:10p
    Šis gads arī ir jauks, citādi jauks un vēl citādi jauki man paliek, atceroties pagājušā janvāra beigas. Tas tik bija viens liels piiiiādzīvojūūms. Tik liels, ka laikam jau gada sākumā izsmēlu visu gadam paredzēto piedzīvojumu limitu un vajadzēja palikt stāvoklī, lai turpmākos mēnešus dzīvotu pieticīgāk :)
    indulgence
    6:15p
    pārlapojot pagājušā gada RL
    RL: Es biju Ņujorkā, kad stājās spēkā smēķēšanas aizliegums restorānos. Kādu kaitējumu tas nodarījis sociālajai dzīvei?
    Frana Lebovica: Milzīgu! Blumbergs to aizliedza, bet es viņu kaut kur satiku un jautāju: "Vai jūs zināt, kā sauc to, ka cilvēki sēž bāros, smēķē, dzer un sarunājas?" Viņš saka: "Kā?" Es viņam saku: "To sauc par mākslas vēsturi. Lūk, tā. (..) Restorāns iz privātīpašums, tas nepieder valstij. Ja kāds nopērk restorānu un cilvēki tajā grib smēķēt, viņiem būtu jāļauj to darīt. Ja jums nepatīk sēdēt starp cilvēkiem, kas smēķē, tad nenāciet iekšā. Tā es domāju. (..) tas izraisa neiedomājamu pašapmierinājumu. Vienīgie cilvēki, kurus amerikāņiem tagad ir atļauts neieredzēt, ir smēķētāji. Cilvēkiem ir milzum daudz visādu aizspriedumu, taču tos nav atļauts izpaust. Bet smēķētājus ienīst drīkst. Es to skaidroju tā, ka pretsmēķēšanas noskaņojums ir aizstājis prethomoseksuālisma noskaņojumu. Tie ir samainījušies vietām. Manā jaunībā homoseksuālisms faktiski bija ārpus likuma. (..) Tagad to pašu var teikt par smēķēštājiem. Ielās uz viņiem kliedz, tāpat kā kādreiz kliedza uz homoseksuāļiem. (..)

    Via: Ar Franu Lebovicu sarunājas Arnis Rītups. // Rīgas laiks., 2014., augusts, 47. lpp.

    Fran Lebowitz on Smoking: https://www.youtube.com/watch?v=aGcG7e03Nts
    pajautaa
    [ lyrfeel ]
    4:21p
    Šoseja Tīnūži - Koknese
    Klau, cibiņ cilvēciņi, man jautājums - ir gadījies braukt pa to štrāsi tagad nesen? Kāds tas ceļš ir tagad, šajā burvelīgajā -1/+1 t'C laikā?

    Es tāds šoferīts ar nelielu stāž, pusotrs gadiņš, vislaik braucu pa Rīgu pārsvarā, pa tālajiem ceļiem pa LV ļoti reti.
    Ziemā UN tumsā vispār vēl nav tik tālu pašrocīgi braukts nekur.

    Man ir doma braukt uz Aizkraukli kaut kad rītvakar.


    Kāda tur i tā štrāse? Normāls, braucams ceļš? Vasarā noteikti burvīgs, bet kā tur tagad?


    Pieredzējušiem šoferiem jautājums šķitīs tups, varu iedomāties :) Tomēr lūdzu netiesājiet 8))

    Paldies un foršu vakaru :]
    putnupr
    3:28p
    spotifajā šodien uz riņķi griežas bg/akvarijums, tas uzdzen smeldzi, ka gribas smelgt un smeldzās
    putnupr
    3:17p
    jūsu laiks arī ātri skrien vai tikai manējais?
    ld
    1:33p
    Laivotāju biedrība sūta meilus, ka vasarā brauks ar sīkiem uz Franciju.
    Vecākiem jāpiemetas esot simboliski - 140 eiro visai nedēļai.
    Līna lēkā uz vienas kājas. Es aŗī. Man arvien vairāk un vairāk patīk tie laivotāji!
    Maksis arī laikam brauks. Bet vispirms viņš brauks slēpot ar laivotājiem. uz visu nedēļas nogali tepat kalnos. Nevaru atrast guļammaisu...

    Vienīgā ķeza - visi tik aizņemti savos darbos, hobijos, ka man radās bažas kā mēs vasarā kopīgu atvaļinājumu noorganizēsim. Bet līdz tam vēl tālu. Gan jau kaut ko sadomāsim.
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba