Mhm, šeit prasītos stingrāks valsts regulējums (un ne jau lobijiem par labu).

kā kurā skolā.
tie grāmatu galdi- kvalitāte ir tād ka pēc gada tā grāmata ir reti vairs lietojama.
un gadās jau ka nākamajā gadā atkal ir kaut kas tāds, kas neder, un tāpat jāpērk.
/ mūsu skolā tik pēc trešas klases ir grāmatas no skolas/

Es vēl neesmu gluži "atgriezies skolā", lai būtu par to informēts un varētu ko plašāk komentēt, pamazām tik sāku interesēties.

Bet tas atgādināja pieredzi ar vienu ASV augstākās izglītības iestādi, savulaik tur apmeklēju vienu vasaras kursu amerikāņu literatūrā, un vietējā grāmatnīcā bija speciāla sadaļa ar lietotām grāmatām, kur par pārdesmit dolāriem nopirku grāmatu-ķieģeli šī vārda īstākajā nozīmē — bieza jo bieza konkrētā mācību kursa antoloģija ar pilniem literāro darbu tekstiem, neskaitāmiem romāniem, dzejas un stāstu krājumiem. Grāmata bija iespiesta uz ļoooti plāna papīra (vajadzēja lasīt noteiktā gaismā, lai nespīdētu cauri citas lappuses) un ļoti maziem burtiņiem. Un galvenais — var pēc tam pārdot atpakaļ tai pašai grāmatnīcai. Lasīšana gan bija mokas, bet līdz ar šo ķieģeli toties manā rīcībā bija viss, kas vajadzīgs.

Salīdzinājumā ar šo man liekas nožēlojama vietējo izdevēju prakse drukāt grāmatas ar lieliem un retiem burtiem, ar ko aizpilda daudzas lapas un par ko prasa bargu naudu. (Protams, ir žanri, kur tas ir aktuāli, bet nu nevajag tak visas grāmatas pēc kārtas tā iespiest.)

piemērā jau runa par darba burtnīcu - tās jau tiek pierakstītas pilnasun netiek rejūzotas

Es domāju, ka tas viss ir cieši saistīts — mainīgā izglītības politika ir izdevīga mācību grāmatu izdevējiem.

Ticu, ka tā ir, "no drošiem avotiem" esmu dzirdējis, ka medicīnas jomā specializēta mācību literatūra ir tādās cenās.
Bet runa ir Latvijā izdotu grāmatu? Un cena ir atbilstoša vērtībai?