÷
±
7.6.14 10:01 - Larken Rose, TMDS
Without the myth of “authority,” people would still have disagreements, and some would still be malicious or negligent, and would still do stupid or hostile things. The main difference in how human beings would interact without the “authority” superstition is quite simple: If someone did not feel justified in doing something himself, he would not feel justified in asking someone else to do it, nor would he feel justified doing it himself on someone else’s behalf. The concept is so simple, almost to the point of sounding trivial, but would lead to a huge change in human behavior.5.6.14 16:07 - Satversmes preambula: The Winner of International Oxymoron Competition 2014
„1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes [t.i., okupējot tās], balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu [pirmkārt, balstoties "kur"; otrkārt, kas, pie velna, ir "valstsgriba", un kā tā (kas tas tāds vispār ir!?) var būt "negrozāma"?] un tai [valstsgribai vai nācijai?] neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām [piemēram, lemt, kur ieguldīt savu naudu, ko rupji pārkāpj "obligāto" "nodokļu" režīms], lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību [nu, to visu vislabāk garantē pašnolemšanās bez mafijas/"valsts" starpniecības].Latvijas tauta izcīnīja savu valsti [pirmkārt, vārdus un uzvārdus (kas pie velna ir "tauta", kas kaut ko "izcīna"?, otrkārt, varētu, lūdzu, parādīt konkrēti ne vien to "tautu", bet arī no sazin' kādas velna pakaļas izzīsto "valsti", kura piederot tam pirmajam māņu tēlam] Brīvības cīņās [skaists slaktiņa nosaukums, malači!]. Brīvi vēlētā [tas "brīvi" attiecas uz to sabiedrības promili, kura to gribēja? daudzi tikpat brīvi nevienu nav "vēlējuši" (lai ko arī nozīmētu šis loģiski neiespējamais termins/jēdziens)] Satversmes sapulcē [paga, kur?] tā nostiprināja valstiskumu [ko tādu?] un nolēma sev [kam, kam? pa tiem simts gadiem visi lēmēji jau sen miruši] Satversmi. Latvijas tauta [akhem] neatzina okupācijas režīmus [arī "Latvijas Republiku", kura tās zemītes "apvienoja"?], pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, [pēc pizģecdesmit gadu pārtraukuma] 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva brīvību ["brīvību" no kā vai darīt ko? 99% "valsts" funkciju ir tieši vērstas uz brīvības atņemšanu]. Tā [davai, vārdus un uzvārdus, citādi visu uz pasaules var samuldēt] godina savus brīvības cīnītājus [tos, kurus birokrāti sēdina cietumos, piemēram, par "aizliegtās literatūras" (pretējais "obligātajai literatūrai", es pieņemu) lasīšanu?], piemin svešo varu [pretstatā ne mazāk kaitnieciskajām pazīstamajām "varām"?] upurus, nosoda gan komunistiskā, gan nacistiskā totalitārā režīma noziegumus [izņemot, protams, tos, kurus "latviešu nācija" īstenoja tolaik un atkārto tagad (ja dikti vajag, var arī vārdus un uzvārdus sameklēt)].
Latvija kā [kāpēc "kā"?] demokrātiska [izteikti], tiesiska [pēc dažu korumpētajām domām], sociāli atbildīga [mhm, vismaz lopkāvēja līmenī] un nacionāla [paga, nacisms taču tikko bija slikti] valsts balstās uz [bļe, moška vēl "iekš"] cilvēka [jebkura?] cieņu [ja vien tā nav pretrunā ar anonīmās "sabiedrības" jeb politiķu interesēm] un brīvību [kā represīvs aparāts var balstīties cilvēka brīvībā? varbūt definējiet mums arī to "brīvību"?], atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības [izņemot reizes, kad tās ir pretrunā ar, piemēram, VID prettiesiskajām funkcijām] un ciena ["piecieš"?] mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti [pat ja tā "tauta" būtu latviski domājošie cilvēki, tad, aizstāvot katram savu suverenitāti, tiem sen būtu nācies to "valsti" likvidēt], Latvijas valsts neatkarību [pat ja tāda "Latvijas valsts" eksistētu un būtu sastopama, tad, sakiet, neatkarību no kā? no vietējiem iedzīvotājiem? no starptautiskajiem baņķieriem? no NATO?], teritoriju [par kuru tai pašai mafijai "obligāti" jāmaksā kaut kāds "zemes nodoklis", jo tā taču ir "Latvijas" - nevis cilvēku - zeme], tās vienotību [paši ģenerē pretrunīgus pseido-dokumentus neesošas būtnes vārdā un vēl cer tajā saskatīt kādu "vienotību", zirgam jāzviedz] un demokrātisko valsts iekārtu [jes, un veģetāros vistas stilbiņus].
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem [paga, vai tad attiecīgo "valsti" murgo jau kopš senlaikiem? vai varbūt mēs te malziet putrojam vārdiņus, bļe, slimie vēstures pārrakstītāji?] veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa [Citation needed], latviešu valoda [un lībiešu - nē?], vispārcilvēciskās [hah] un kristīgās [HAH] vērtības [davai, "Eiropas kultūrtelpa", iekomentē, pastāsti par tām superīgajām "Latvijas vērtībām"! Moška vēl par fejām uzrakstiet!]. Latviešu valoda kā vienīgā valsts [organizētās noziedzības lietvedības] valoda, brīvība [jā, vot, precīzāk nevajag - vēl "mīlestība" un "laime" pierakstiet!], godīgums [tipa Kalvīša godīgums?], taisnīgums [atbilstoši vienas puses priekšstatam par to], solidaritāte [kamēr tā ir zem okupantu karoga], vienlīdzība [kamēr tā pastāv starp nabagiem], ģimene [jo tavi "reģistrētie" bērni pieder valstij], darbs [jo no tā var kaut ko atņemt] un uzticība Latvijai [nu, ne jau taču "brīvībai", lol] ir saliedētas sabiedrības pamats [ahā, tātad saliedēta sabiedrība pēc definīcijas ir iespejama tikai "Latvijā". loģika ir peģikiem.]. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu [pēdējais, protams, trumpo pirmos], izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem [piemēram, sistemātiski likvidējot policistus un politiķus], nākamajām paaudzēm, vidi un dabu [šitas teikums vispār ir viskrutākais konstatējums cilvēces vēsturē].
Latvija, apzinoties sevi [kā neeksistējoša "būtne" var sevi apzināties?] kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu [whatever that means], aizstāv savas intereses [jā, Latvijai vajag siltu sedziņu, vilnas biksiņas, cepurīti, gultiņu, grabulīti un dažus miljardus naudiņu gadā - "kopējam labumam"] un veicina vienotas Eiropas un pasaules[pasaule jau ir vienota; ja par juridisko pusi - tad kur paliek visa tā "neatkarība" un "brīvība"? Noguldījāt uz procentiem?] ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību ["valsts" var attīstīties vienīgi autoritārā virzienā - brīvības attīstība nozīmētu valsts sairšanu].
Dievs, svētī Latviju! [un Gendalfs sargā Sarkangalvīti!]”
Tie domāšanas nespējnieki vismaz cer vēlreiz šo sviestu "izvērtēt" (it kā tur kādam būtu vairāk vērtību par "negrozāmu valstsgribu").
2.6.14 13:00 - Laime ir brīvība ir tepat, go for it
Derētu vienu akciju: Gads bez VID.Ar reklāmām un visu to info-pampingu uztaisīt, rosināt cilvēkus nemaksāt reketam. Cilvēku rocība pieaugtu kā nekad. Domājams, ka retais būtu tik vājprātīgs, lai pēc tam brīvprātīgi atgrieztos veltīgajā verdzībā.
2.6.14 12:28 - RESET THE NET?
nez, viedotāji paši par savu nodomu stāv sajūsmā - un, iespējams, ne velti
29.5.14 17:26 - joprojām: eksotērika un ezotērika // trīs šķiras (divas šķiras, viena vesela)
/o\
15.5.14 16:15 - Imaginary super-powers
Diez, kā "valsts" un "baznīca" sadala tos, kuri pārdevuši dvēseli abiem - gan "kristīti", gan reģistrēti kā "valsts" īpašums ("dzimšanas apliecība")? Naivi būtu izlikties, ka šīs divas "varas" viena otru neatbalsta (psihopātiem tomēr arī ir kaut kāds kodekss - labs ir viss, kas vairo "varu", bet slikts - kas padara cilvēku neatkarīgu, spējīgu, patstāvīgu.Nu, ja piesiesienas bandīti no "VID", jāpaskaidro, ka visa nauda jau iemesta baznīcas kastītē. Dievs taču ir viens...
14.5.14 09:02 - Policija pēc būtības ir cilvēka ienaidnieks
Tas Amerikānijā. Bet princips ir viens - kamēr tu nepiekrīti vardarbībai pret sevi, tā ir vnk vardarbība. "Likuma" spēku tā iegūst, kad tu gribi un izvēlies pakļauties.
24.4.14 11:59 - sastrēgumi
Steiga un citas kontrolēt-vairāk-nekā-iespējams-vai-vēla15.4.14 09:40 - The Most Dangerous Superstition
As another example of how the belief in “authority” distorts perception, many “welfare”
recipients openly admit that, given the choice between accepting voluntarily donated gifts
from people they know and receiving something that “government” forcibly took from a
complete stranger, they prefer the latter, because it is, in their mind, the less shameful of
the two options. The fact that anyone would ever prefer accepting stolen property over
accepting compassion and generosity shows just how profoundly the belief in “authority”
warps people’s sense of morality.
In short, every statist – everyone who believes in “government” – deceives himself into
believing that he is a good person who supports good things and opposes injustice,
hallucinating in himself a respect for his fellow man, while at the same time advocating
that his fellow man be forcibly controlled, extorted, imprisoned, or even killed, The
“authority” superstition is burrowed into the minds of the masses so deeply that they can
advocate evil on a massive, nearly incomprehensible level, while still imagining
themselves to be charitable and compassionate, They demand that “government” do
things they would never dream of doing on their own. They imagine themselves to be
non-violent, civilized, enlightened beings while routinely advocating that all of their
neighbors be robbed and forcibly controlled, and put into cages or killed if they resist. In
truth, mankind’s superficial charity, compassion and civility is nothing but a cruel joke
when compared to what almost everyone will do, or what they will ask others to do, in
the name of “authority.”
Many parents and teachers regularly repeat what is perhaps the most basic rule of
humanity, sometimes called “The Golden Rule”: Treat others the way you want to be
treated. However, none of the teachers, and almost none of the parents, who spout that
rule actually live by that rule, because, by way of “authority,” they advocate that
extortion and coercion be inflicted upon everyone they know. “The Golden Rule” is
essentially a formula for anarchy: if someone does not like to be dominated and forcibly
controlled by others, he should not advocate that others be dominated and forcibly
controlled. If one wants to be left in peace, he should leave others in peace. If one desires
the freedom to run his own life, he should allow others the freedom to do likewise. To putit
bluntly, advocating aggression against others, including via any form of “government,”
is utterly incompatible with being a charitable, considerate, compassionate, kind, decent,
loving human being. And the only reason so many otherwise good people continue to
advocate widespread constant aggression via “government” is because they have been
duped into accepting the lie that there is a creature called “authority” that is not bound by
the moral standards that apply to human beings.
The Effect of the Myth on Freedom Advocates
“Government” itself does no harm, because it is a fictional entity. But the belief in
“government” – the notion that some people actually have the moral right to rule over
others – has caused immeasurable pain and suffering, injustice and oppression,
enslavement and death. The fundamental problem does not reside in any set of buildings,
or any group of politicians, or any gang of soldiers or enforcers, The fundamental
problem is not an organization that can be voted out, or overthrown, or “reformed.” The
fundamental problem is the belief itself – the delusion, superstition and myth of
“authority” – which resides in the minds of several billion human beings, including those
who have suffered the most because of that belief. Ironically, the belief in “authority”
dramatically affects the perception and actions even of those who are actively fighting
against a particular regime. The superstition drastically alters and limits the ways in
which dissenters “fight” oppression, and renders nearly all of their efforts impotent:.
Furthermore, on the rare occasion that a particular tyrant is toppled, one form of
oppression is almost always replaced by another – often one that is even worse than the
prior one.
Instead of fighting against a non-existent beast, what “freedom fighters” need to do is to
recognize that it is not real, that it does not exist, that it cannot exist, and then act
accordingly. Of course, if only a few people overcome the superstition, they will likely be
ridiculed, condemned, attacked, imprisoned or murdered by those who are still firm
believers in the myth, But when even a significant minority of people outgrow the
superstition, and change their behavior accordingly, the world will drastically change.
When the people actually want true freedom, they will achieve it without the need for any
election or revolution.
The trouble is, almost no one actually wants humanity to be free, and almost no one
opposes oppression in principle, To wit, the effects of the myth of “authority” remain
intact even in the minds of most people who consider themselves to be rebels,
nonconformists and free-thinkers. During their teenage years, many people go through a
period of apparent rebelliousness, which consists mostly of doing whatever those in
“authority” tell them not to do: engaging in smoking, sexual promiscuity, drug use,
wearing different clothes or hairstyles, getting tattoos or body piercings, and so on, As
such, their actions are still controlled, albeit in a backward way, by the myth of
“authority.” Instead of obeying for the sake of obeying, they disobey for the sake of
disobeying, but still show no signs of being able to think for themselves. They behave
like angry children instead of complacent children, but still do not behave like adults.
And in most cases, their natural desire to break the chains of “authority” does not last
long, they “outgrow” their anti-authoritarian tendencies, and gradually transform back
into “model citizens,” i.e. obedient subjects.
For example, the supposedly radical, anti-authoritarian hippies of the 1960s more or less
became the new “government” in the United States with the presidency of Bill Clinton.
Even the “peaceniks” whose mantra was “live and let live,” when given the opportunity
to become the new “authority,” chose to forcibly meddle with the lives of others as much
as or more than their predecessors did, including via military conquest. Likewise, those in
“Generation X,” the “MTV” crowd, and so on, have always focused their efforts on
putting people who agree with them into power, instead of working to actually achieve
freedom. There is a fundamental difference between having complaints about a particular
ruling class, and recognizing and opposing the insanity of “authority” in principle, In
short, in all the various societal manifestations of so-called rebelliousness and non-conformity,
almost none have actually escaped the myth of “authority.” Instead, they have
merely attempted to make a new “authority,” a new ruling class, a new “government,” a
new centralized machine of coercion through which they could forcibly subjugate and
control their neighbors. In short, nearly all so-called “rebels” are phonies, who pretend to
be resisting “the man,” but who really just want to be “the man.”
And this should be expected, If one starts with the assumption that there should and must
be an “authority,” and that a “government” exerting control over a population is a
legitimate situation, why would anyone not want to be the one in charge? Each person, by
definition, wants the world to be the way he thinks it should be, and what better way
could any person accomplish that than by becoming king? If someone accepts the notion
that authoritarian power is valid, why would he not want it to be used to try to create the
world as he wants it to be? This is why the only people who truly advocate freedom in
principle are anarchists and voluntaryists – people who understand that forcibly
dominating others is not legitimate, even when it is called “law,” and even when it is
done in the name of “the people” or “the common good,” There is a big difference
between striving for a new, wiser, nobler master, and striving for a world of equals, where
there are no masters and no slaves. Likewise, there is a big difference between a slave
who believes in the principle of freedom, and a slave whose ultimate goal is to become
the new master. And this is true, even if that slave truly intends to be a kind and generous
master. Even those who advocate a relatively limited, benign type of “government” are
advocating against freedom. As long as the people believe in the myth of “authority,”
every downfall of one tyrant will be followed by the creation and growth of a new tyrant.
History is replete with examples, such as Fidel Castro and Guevara, who portrayed
themselves as “freedom fighters” just long enough to become the new oppressors. They
were no doubt quite genuine in their vehement opposition to the oppressions which they
and their friends suffered from, but they were not opposed to authoritarian oppression in
principle, as clearly demonstrated by their behavior once they obtained power
themselves. This pattern has been repeated over and over again throughout history, with
the resentment of one tyrannical regime becoming the seed of the next tyrannical regime.
Even Hitler’s rise to power was due in large part to anger at the perceived injustices and
oppressions inflicted upon Germany via the Treaty of Versailles. Of course, as long as the
rebels suffer from the superstition of “authority,” their first priority, once they have
overthrown one “government,” will be to set up a new one. So even acts of great bravery
and heroism, among those who still believe in “government,” have accomplished little
more than replacing one tyrant with another. Many have been able to recognize and
oppose specific acts of tyranny by specific regimes, but very few have recognized that the
underlying problem is not who sits on the throne; the problem is that there is a throne to
sit on.
9.4.14 11:01 - ja kāds vēl ir dzīvs
Kad gana daudz cilvēku sapratīs, ka brīvības atņemšana ir pielīdzināma dzīvības atņemšanai, tad beigsies ne vien karš un armija, bet arī centrālās bankas un nodokļi.Kad bija pēdējā reize, kad televīzijā, radio, avīzēs vai populārajā internetā (vai pat draugu lokā) dzirdēji nopietnu diskusiju par cilvēka brīvību?
Cilvēka brīvība ir viņa dzīvības vērtība. Brīvība ir spēja radīt un rīkoties. Vara ir atņemta brīvība. Cilvēku pārvaldes sistēmas uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk izmantot cilvēku spēju radīt un rīkoties, novadot to sev izdevīgos kanālos (neaizmirsti, ka "valstis" un to "savienības" ir tikai daži indivīdi un to tiešie algotņi). Līdz ar to cilvēks varas acīs ir tikai tik vērtīgs, cik daudz brīvības viņam vēl iespējams atņemt - no brīža uz brīdi, no gada uz gadu.
Mēs dzīvojam dzīvo miroņu sabiedrībā. Mēs vairs nesaprotam vārdus. Mēs vairs nesaprotam sevi. Mums saka "brīvība", mēs domājam "vara". Mums saka "vara", mēs domājam "brīvība". Ko gan citu nozīmē tik biežais vārdu "valsts" un "brīvība" vienkoplietojums? Lūk - un tad vēl ir daži, kuri savu brīvību atdod pilnībā un līdz ar to ir nogalināmi arī fiziski: tie, kuri paši aiziet valsts karā. Bet par ko ir karš? Par valstij vēl nepiederošu indivīdu enerģijas izsūkšanu. Lielās bankas, no kurām valsts uzturētāji uz svešu cilvēku rēķina aizņemas naudu, ir kā armijas, bet nodokļi - kā karš. Bet tos, kas atsakās iztapt "vīriņam aiz priekškara", liek tribunāla priekšā. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts cilvēkus uzskata par savu īpašumu, t.i., brīvība ir noziegums. Izņemot, protams, gadījumu, kad tā ir "valsts brīvība".
Kas ir tā "nenovērtējamā cilvēka dzīvība", par kuru mēs jūsmojam? Vai tu gribētu draudzēties ar kādu, kurš ir pilnīgi nespējīgs uz patstāvīgu domu un rīcību? Tas būtu jau miris cilvēks. Un tieši tāda ir nemirstīgi utopiskā ideja - iekļaut it visus Lielajā Kārtības Aparātā, lai nenotiek visa tā patvaļa, visa tā šausminošā bezatbildība, lai katrs ir atbildīgs Likuma Priekšā. Nāve ievieš vislielāko vienlīdzību. Novedot šo paradoksālo sabiedrības credo līdz galam, NĀVE IR BRĪVĪBA!
Powered by Sviesta Ciba