Petrovichs ([info]petrovichs) rakstīja,
@ 2011-11-13 23:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Latvija šobrīd ir tur, kur ir
Drusku brīnos, ka ļaudis bieži vien mēdz Dombrovskim pārmest mehānisku izdevumu griešanu, ka vajagot citādāk, ka tagad arī attīstības nebūšot un tā, un arī ar aizdevējiem vajagot runāt stingri, nevis visām viņu prasībām piekrist. Sava taisnība tur ir. Izdevumi tiek graizīti, nodokļi tiek palielināti, gals šim procesam nav saskatāms, daudzas lietas notiek pēc aizdevēju diktāta. Tad, kad būsim daudzmaz sabalansējuši savu budžetu (arī nākošajā gadā, ja atmiņa neviļ, tas vēl būs ar deficītu), tad sāksies jauna epopeja - būs jāsāk atdot aizņemtais. Un tad nebrauks nekādas aizdevēju delegācijas uz Rīgu runāties (jo par ko gan runāt, ja mēs vairs jaunas summas neaizņemsimies?), bet pašiem vien būs jāgraiza un nodokļi jāpalielina, jo gan budžetam būs jābūt sabalansētam, gan pamatīgas summas būs jāsāk atdot.
Protams, Dombrovskim var daudzko pārmest, bet ne viņa valdības dēļ mēs esam tur, kur mēs esam. "Gāzi grīdā", kredītu eiforija, nekustamo īpašumu burbulis, neieklausīšanās Latvijas Bankas aicinājumos dzesēt uzkarsēto ekonomiku un budžetu veidot ar pārpalikumu, tad vēl Parex un (pīī) un šādā stāvoklī valsti pārņēma Dombrovska valdība.
Negribot šo valdību dikti aizstāvēt, jo ir lietas, kas man pašam pie tās nepatīk, tomēr jāatzīst, ka nekāda plašā manevra iespēju valdībai nebija. Budžeta deficīts bija milzīgs un ar to bija jātiek galā. Ceļi tam vienkārši - samazināt valdības izdevumus, palielināt valdības ieņēmumus. Un nesegto starpību segt uz aizņēmumu rēķina. Un nebija jau arī laika ilgi spriest, domāt par kārtējām koncepcijām un darba grupām. Brīdī, kad Valsts Kasē naudas var aptrūkties kārtējo maksājumu veikšanai, neviens nepiedos, ja laikā nesaņems savu naudu. Visiem savas saistības, kredīti un citas neatliekamas vajadzības. Kur ņemt naudu? Bija tikai divi varianti - ES aizdevums vai pašu obligācijas. Tie, kas domā, ka nevajadzēja aizņemties no Eiropas, lai salīdzina kādreiz procentu likmes, uz kādām naudu varēja dabūt valsts ar Latvijas tābrīža kredītreitingu un kredītreitinga prognozi. Izlaižot obligācijas, valsts būtu bijusi spiesta maksāt par aizņemtajiem līdzekļiem vairākkārt vairāk, nekā par ES aizdevumu. Ja kāds nepasekoja līdzi - Berluskoni krita (vai atkāpās) tad, kad Itālijas valsts obligāciju ienesīgums sasniedza 7%, kuru uzskata par galējo robežu, par kuru augstāku procentu vairs nav iespējams atmaksāt. Jā, arī Lietuva izvēlējās ceļu aizņemties naudu pati, nevis no "plēsonīgajiem ES aizdevējiem" un maksā par aizdevumu krietni augstākus procentus. Tiesa, Lietuvā nebija Parex un viņu bedre tāpēc nebija tik dziļa. Bet par sava pašlepnuma saglabāšanu viņi vienkārši pārmaksā.
Nu jā, tātad vienīgā reālā izvēle bija ES aizdevēji. Bet aizdevēji gluži loģiski savu aizdevumu uzskatīja un joprojām uzskata par aizdevumu, kurš būs jāatdod. Tāpēc aizdevēji arī izvirza savas prasības. Ja atmiņa neviļ, jau pašā sākumā, kad pirmās runas ar aizdevējiem vēl Godmaņa valdība risināja, tika sastādīts vairāku gadu plāns pakāpeniskai budžeta deficīta mazināšanai, jo visiem bija skaidrs, ka tik lielu deficītu viena gada laikā likvidēt nevar. Tāpēc arī suņa aste tiek griezta pa gabalam, katru gadu izdomājot jaunas un jaunas vietas, kur ko atņemt un kur ko likt maksāt. Ja kādam šķiet, ka valdība neko nedara, tad drusku pasekojot preses ziņām, var secināt, ka valdība cenšas grieziena sāpes mazināt, ir arī savas viltībiņas ar grāmatvedību, bet aizdevēju komanda nav muļķi un lielāko daļu šo viltībiņu atšifrē. Un prasa reālu samazinājumu, nevis, piemēram, daļas Nacionālās bibliotēkas izdevumu pārcelšanu vēl vienu gadu uz priekšu. Aizdevēji gluži pamatoti saka, ka tā nav reforma, ka tā nav taupība, ka tā ir tikai žonglēšana ar skaitļiem. Nākas viņiem piekrist. Un ja kāds vēl nerimstas un tur dusmu uz starptautiskajiem aizdevējiem, tad man ir vēlēšanās šim cilvēkam vaicāt - vai viņš var ieteikt citus aizdevējus? Tādus aizdevējus, kas prasītu mazākus procentus un būtu vieglāk pierunājami uz deficīta lielumu un varbūt nemaz necerētu savu naudu dabūt atpakaļ? Man šādi labdari nav zināmi un droši vien valdībai arī, citādi jau sen būtu runājuši ar tiem.
Pa lielam Dombrovskim varu pārmest tikai lielāku reformu trūkumu. Bet varu viņu saprast - strauja valsts sektora samazināšana pirmām kārtām sistu pa valsts sektorā nodarbinātajiem un tie ir latvisko partiju vēlētāji.
Domāju, ka arī turpmākajos gados nekāda medusmaize mūs negaida.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]karuna
2011-11-14 09:24 (saite)
2. Nodokļus pazemināt īsti nav iespējams, jo tie ir zemāki nekā vidēji Eiropā. Drīzāk varētu būt to pārstrukturēšana. Progresīvais ienākumu nodoklis, lielāks nekustamo īpašumu nodoklis utt.

Bet galvenais punkts būtu pašiem piedrukāt latus, cik vajag. Eiro kredītu ņēmēji lai bankrotē. Galvenais ir nodrošināt eksportu un lielāku nodarbinātību. Nevienā Eiropas valstī devalvācija nav izgāzusies (atšķirībā teiksim no nedemokrātiskām valstīm kā Baltkrievija).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2011-11-14 09:32 (saite)
Ja tā padomā, tad develvācija lieliski izdodas un atnes cerēto rezultātu tad, ja ir pietiekami lieli iedzīvotāju noguldījumi depozītu kontos un dzīvības apdrošināšanā. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 09:43 (saite)
Vēl lielāks ir tādu skaits, kam nav šādu noguldījumu un naudas kontos. Devalvācija ir solidāra parāda uzņemšanās. Bet nu laikam par solidārismu drīkst runāt tikai tādās valstīs kā Vācija vai Zviedrija. Pie mums visi ir savas laikmes kalēji ar plikām pakaļām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 09:53 (saite)
> Devalvācija ir solidāra parāda uzņemšanās

Tas gan ir kas jauns. Izrādās, ka to, ka devalvācijai sekojošā cenu lēcienā visvairāk cieš tie, kuriem ir mazāki ienākumi, tagad sauc par solidaritāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:00 (saite)
Tie 16%, kas tagad ir vispār bez darba, protams, nav nekādi cietēji, vai ne? Pāris simts tūkstoši bezdarbnieku vispār bez jebkādiem ienākumiem, hmm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:15 (saite)
Kā tieši šis apgāž to, ka pie devalvācijas lielākie cietēji būtu nabadzīgākie?

Turklāt būtu optimistiski domāt, ka devalvācija neizraisītu līdzīgu bezdarbu: straujas ienākumu samazināšanās dēļ tāpat sašaurinātos noiets.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:19 (saite)
Devalvācija izraisa inflāciju un nominālo algas pieaugumu. Samazinās imports, palielinās eksports. Iekšējais apgrozījums pieaug, nodarbinātība pieaug (vai vismaz krīzes laikā nesamazinās tik ļoti kā bez devalvācijas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:23 (saite)
Es tik tiešām nesaprotu, kā var nopietnu seju ticēt, ka strauja reālā naudas daudzuma samazināšana vienā gadījumā izraisa krīzi, bet otrā augšupeju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:28 (saite)
Skan jocīgi, bet tieši liquidity trap izraisīja ASV 30. gadu ekonomisko depresiju.

Kas ir "reālais naudas daudzums"? Pie pareizas devalvācijas naudas daudzumam ekonomikā ir jāpieaug. Atceries – nauda ir parāds nevis papīra gabaliņi vai elektroniski cipari datubāzēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:36 (saite)
OK, tas nozīmē, ka nauda, kuru pirms krīzes gāza iekšā skandināvu bankas, būtu jāaizstāj ar kādu citu. Interesanti, ar kādu? :> Un nē, devalvācija nav brīnumnūjiņa, kuru novicinot, nauda parādās no nekurienes :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:37 (saite)
Nav brīnumnūjiņa. Bet naudas ir dažādas. Tur jau viss āķis, ka eiro likmes un lata likmes ir dažādas, bet kamēr lats ir piesaistīts eiro, tad tas ir absurdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:41 (saite)
Devalvācija paredz atsaisti, rezultātu tas nemainītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:42 (saite)
Tad laikam Latvija ir brīnumzeme, jo visās pārējās ES valstīm devalvācijai tomēr bija ievērojama ietekme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:44 (saite)
Kuras ir tās daudzās pārējās ES valstis, kuru ekonomikas pēc lieluma un struktūras ir līdzīga mūsu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:51 (saite)
Devalvācija ir palīdzējusi ļoti atšķirīgām ekonomikām kā Islande un Čehija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-11-14 11:19 (saite)
+ Polija un Ungārija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 07:56 (saite)
Tu vēl Krieviju un Ķīnu piemini, lai mēs par pavisam līdzīgām valstīm runātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-11-15 09:44 (saite)
Nu, līdzīga Latvijai ir tikai viena valsts visā pasaulē - Lietuva un tā pati ne pārāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-11-15 12:34 (saite)
Latvieši ir pārāk augstās domās par savas valsts unikalitāti. Pēc iedzīvotāju lieluma un nedaudz arī vēstures Latvija ir ļoti līdzīga Slovēnijai. Es jau rakstīju, ka Slovēnijā ir daudz lielāks valsts īpatsvars ekonomikā, jo pēc Dienvidslāvijas sabrukuma viņi nesteidzās visu privatizēt. Viņi arī saglabāja lielāku sociālo vienlīdzību.

Interesanti, ka pēc datiem arī Igaunijā ir augstāka sociālā vienlīdzība. Tas varētu izskaidrot to, kāpēc viņiem eiro ieviešana ir bijusi vieglāka un krīze ne tik smaga. Finansiālā atbildība nav pretrunā sociālajai vienlīdzībai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2011-11-15 07:55 (saite)
Šaubos gan, vai Islande ar savu GDP kritumu būtu pozitīvais piemērs.
Čehiem varbūt, taču viņi arī ir 5x lielāki ar attiecīgi lielāku iekšējo tirgu.

Latvijas ekonomikā bija kaudze naudas, kuru aizdeva skandināvu bankas un kura galvenokārt tika tērēta importētu preču patēriņam. Kad sākās krīze, šī nauda gluži vienkārši no ekonomikas pazuda, un viss. Ko darīt tālāk imho jau bija stipri otršķirīgs jautājums, un, ka kā risinājums tiktu izvēlēta devalvācija, kritums noteikti būtu straujāks. Varētu cerēt, ka pēc tam ātrāk atsāktos augšupeja, taču tas pie problēmām eksporta tirgos nav garantēts.
Nerunājot par apgalvojumu, ka devalvācija būtu "solidāra", kas ir, maigi izsakoties, dīvains.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 10:30 (saite)
Devalvācija palīdz tieši uz importu/eksportu balstītām valstīm. Tā ir vienkārša matemātika.

Islandei parādi bija daudz lielāki nekā Latvijai un viņi bija daudz dziļākos mēslos. Bet fakts ir tāds, ka bezdarbs ir krietni zemāks nekā Latvijai, un pat ar smieklīgi mazo iekšējo tirgu spēja sabalansēt importu un eksportu. Savukārt neviena eirozonas, kas nonākusi problēmās, nav spējusi saglabāt zemu bezdarbu

Principā visas ES valstis ar savu valūtu ir spējušas saglabāt mazu bezdarbu, atšķirībā no daudzām problēmām nonākušām eirozonas (vai piesaistītā eiro) valstīm, kurās bezdarba līmeņi pārsniedz ES vidējo – Spānija, Grieķija, Īrija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 12:11 (saite)
Islandes bezdarbs krīzes laikā palēcās vairāk nekā 5 reizes un 2010.gadā turpināja kāpt, Latvijā tikai apmēram 3 reizes un 2010.gadā sāka samazināties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 12:20 (saite)
Un tik un tā 2 reizes mazāks nekā Latvijā un pat nedaudz mazāks nekā vidēji ES.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 12:24 (saite)
Jā, tomēr iedomājies, kas būtu, ja pie mums tas uzlektu 5 reizes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 12:35 (saite)
Mums bija 4 reizes (no 5% uz 20%). Ja cilvēki nebūtu imigrējuši, tad varbūt visas 6 reizes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 12:35 (saite)
emigrējuši

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2011-11-15 13:00 (saite)
Ja skatās "pīķus", nevis datus pa gadiem. Bet tad Islandei bezdarba kāpums bija reizes 9, ja kas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:02 (saite)
Tieši tā. Tāpēc reizes neko neizsaka. Jāskatās absolūtais līmenis vai procentuālais pieaugums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 13:09 (saite)
Nepiekrītu. Absolūtais pieaugums vispār neko neizsaka. Procentpunktu (nevis procentuālais, kas ir tās pašas reizes) pie dažādas bāzes - ne tik.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:19 (saite)
Mjā, mēs atgriežamies pie tā, ka, ja tev pagājušogad bija parāds 10 santīmi, bet šogad 10 Ls, tad tavas parādsaistības ir pieaugušas 100 reizes.

Ja tev tas kaut ko izsaka bez absolūtajiem skaitļiem, tad uz priekšu. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 13:21 (saite)
Ja mēs paņemam absolūtos skaitļus, tad ātri secinām, ka mūsu 2,x miljonu problēmas pret 7 miljardu problēmām ir piliens jūrā, un uiss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:24 (saite)
Bet ir jau arī. Bet individuāli mēs esam tādi paši cilvēki ar tādām pašām vēlmēm kā pārējie 7 miljardi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]fedrs
2011-11-14 09:53 (saite)
Ja neskaita hobijekonomistus internetā, pie mums par devalvāciju lielākoties iestājas tie, kuri pamanījušies sataisīt miljonos latu skaitāmus parādus. Ne visai pārliecina par nolūku nesavtību. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:02 (saite)
Ekonomika nav moralitātes spēle. Tagad sodīsim lielu daļu tautas, lai tikai šiem dažiem miljonāriem parādītu pigu, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2011-11-14 10:15 (saite)
Nez vai tauta kūst no laimes par to, ka kāds Laimnesis histēriski maina spēles noteikumus katru reizi, kad viņiem ir izdevies pielāgoties situācijai.
Ja moka garlaicība, spēlējiet SimCity! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:22 (saite)
Masveida algu apgriešana un atlaišana ir daudz lielākas pārmaiņas, kādas vien var sagaidīt.

Protams, ir vēl emigrācija, kas jau ir pilnīga izstāšanās no vietējās spēlītes. Nav grūti paredzēt, ka arī tas stingri korelē ar bezdarba līmeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2011-11-14 10:26 (saite)
"Masveida algu apgriešana un atlaišana" - atļaušos minēt, ka Tu saņem atalgojumu no valsts budžeta :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:30 (saite)
Ļaušu tev neminēt. Pašnodarbinātais, kas strādā pamatā ar privātām kompānijām un ir nesen pārcēlies uz Lielbritāniju, jo sievai Latvijā ilgstoši neizdevās atrast darbu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2011-11-14 10:33 (saite)
Tad es atkārtošos - neuztver, lūdzu, personīgi, taču citu valstu iedzīvotājiem nebūtu jājaucas Latvijas iekšējās lietās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:36 (saite)
Es nejaucos. Ja nu vienīgi šī klab pļāpātuve patiesībā ir svarīga Latvijas ministru apspriede incognito. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2011-11-14 10:12 (saite)
Gluži otrādi - visi tie, kuri ir daudz parādā, parādā ir eiro, bet ienākumus saņem latos, ka rezultātā, ir ļoti strikti pret devalvāciju, Rimševica kungu ieskaitot:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-11-14 10:39 (saite)
Es ieņēmumus saņemu latos un vērā ņemamu parādu man nav. Esmu pret devalvāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-11-14 10:42 (saite)
Un? Es arī ieņēmumus saņemu latos, man nav vērā ņemamu parādu un arī esmu pret devalvāciju, jo nu jau tam vairs nav jēgas. Pirms gadiem diviem biju ļoti par devalvāciju, tagad moments ir palaists garām, tagad mūs devalvācija neglābs.

Iestāšanās eirozonā gan ne tik:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:45 (saite)
Ja lats paliek piesaistīts eiro, tad būtībā mēs jau esam eirozonā, tikai ar to starpību, ka oficiāli par to mums nav nekādas teikšanas. Ja eirozonā netiekam, tad agri vai vēlu nāksies latu atsiet. Kavēšanās tikai paildzinās agoniju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-11-14 10:46 (saite)
Kāpēc atsiet? Ja eiro tiek devalvēts, lai lats devalvējas līdzi! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]petrovichs
2011-11-14 10:46 (saite)
Iestāšanās eirozonā šobrīd būtu pilnīgs neprāts. Paši jau sūdos līdz ausīm, bet tad vēl būs jāaizņemas, lai palīdzētu visādiem haļavščikiem pie Vidusjūras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]petrovichs
2011-11-14 10:41 (saite)
Progresīvais ienākumu nodoklis situācijā, kad ir nabadzīgie, ir bagātie, bet vidusslāņa gandrīz nav?
Vispār, ja gribi progresīvo nodokli, vari sākt jau šodien. Atrodi kādu trūcīgāku par sevi (tam nevajadzētu būt lielai problēmai) un sāc viņam palīdzēt no personīgajiem līdzekļiem. Būs pat efektīvāk, jo starpnieks (valsts) nepaņems savu daļu, bet visi līdzekļi nonāks līdz adresātam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:48 (saite)
Tāpēc jau nav vidusslāņa, ka nabadzīgie maksā tikpat lielus nodokļus kā bagātie. Vidusslānis veidojas no solidaritātes un nodokļi ir viens veids, kā to nodrošināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-11-14 10:59 (saite)
Nav tā. Ir neapliekamais minimums, tādēļ mazo ieņēmumu saņēmēju maksā jūtami mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 11:03 (saite)
Daļēji tā ir, tikai šis neapliekamais minimums ir krietni mazāks par minimālo algu. Lai gan pat minimālā alga ir kaut kas tāds, par ko var knapi izdzīvot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]fedrs
2011-11-14 11:19 (saite)
Bet Kropotkins, piemēram, rakstīja, ka nodokļi ir līdzekļis kā padarīt bagātos vēl bagātākus :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snark
2011-11-15 10:27 (saite)
Nu nemaksā viņi tikpat lielus nodokļus. 26% no 500 nav tas pats, kas 26% no 2000.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 10:38 (saite)
Ja 500 Ls algas saņēmējs strādā vairāk nekā cits par 2000 Ls algu, tad nekā taisnīga tur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-11-15 10:51 (saite)
Kā pateikt, ka viens strādā vairāk un vai "vairāk" ir jau iemesls maksāt vairāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 11:02 (saite)
Ne vienmēr. Klasiskais piemērs ir baņķieri, kas par spīti lielajām algām un prēmijām, radīja vēl nebijušu krīzi visā pēckara periodā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]petrovichs
2011-11-15 11:17 (saite)
Banķieru algas un bonusi ir pavisam atsevišķs stāsts ;)
Bet ja salīdzinām, piemēram krāvēju-palīgstrādnieku lielveikalā un reklāmas tekstu rakstītāju kādā aģentūrā? Kā salīdzināt, kurš strādā vairāk un kuram vairāk būtu jāmaksā? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 11:32 (saite)
Neko salīdzināt nav iespējams. Viss atkarīgs no cilvēka tirgošanās prasmēm. Kādam iekrīt vairāk, citam mazāk, bet jebkurš cilvēks nopelna naudu, pateicoties sabiedrības solidaritātei. Tāpēc sabiedrības labā ir svarīgi nodrošināt tādu ienākumu sadalījumu, kas ir optimāls kopējai izaugsmei. Pārmērīga nevienlīdzība kaitē izaugsmei, un nodokļi ir viens veids, kā to kontrolēt.

Latvija nevar cerēt uz pārticību, ieviešot tik stingru finanšu disciplīnu kā Vācijā vai Zviedrijā, bet ar tik lielu nevienlīdzību kā ASV vai Krievijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-11-15 13:24 (saite)
Ja par Džini (Gini) indeksu runā, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību valstīs, tad Latvija vēl nav nekāda bēdu leja. Mūsu nevienlīdzība ir Japānas līmenī un tikai drusku augstāka nekā Šveicē.
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_income_equality

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:36 (saite)
Par Japānu dati nešķiet ticami, jo pārāk liela atšķirība starp UN un CIA datiem. Vai arī tās ir nesenas izmaiņas, kas savukārt nozīmē, ka recesija ir ļoti kaitīga sabiedrībai, ja spējīga tik īsā laikā radīt šādas izmaiņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snark
2011-11-15 15:27 (saite)
Jebkurā gadījumā abi maksā 26% no saviem ienākumiem. 500 Ls saņemošais maksā 130, bet tas, kurš saņem 2000, maksā 520. Netaisnīgi būtu tad, ja abi maksātu 130.

Savukārt, "strādā vairāk" vispār ir nesaprotams jēdziens. Ar lielu piespiešanos to varētu attiecināt uz sinekūrām valsts pārvaldē, bet ar tām cīnās, likvidējot pašas sinekūras, nevis apliekot ar papildu nodokļiem tās ieņemošos indivīdus.
Pārējos gadījumos atalgojumu ietekmē indivīda prasmes un spējas (tai skaitā arī prasme pārdot savu darbu izdevīgāk) darboties labāk apmaksātās nozarēs, darba efektivitāte, utt.
Egalitārisms ir vislabākais veids kā nokaut iniciatīvu un izaugsmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 15:46 (saite)
Nav nekādu pierādījumu, ka samaksas lielums proporcionāli korelē ar indivīda prasmēm un spējām. To var pieņemt tikai kā ticību, bet ir apšaubāmi, jo:

1) Spēja tirgoties par darba samaksu ir tikai viena no darbinieka īpašībām, kurai var nebūt nekādas saistības ar veicamo darbu. Tāpēc visa līmeņa menedžeri vienmēr pelnīs vairāk, pat ja viņa konkrētais devums ir ļoti apšaubāms un pat varbūt ar lielu mīnusa zīmi (kā nesenajā finanšu krīzē). Savukārt inženieris var radīt milzīgu vērtību, bet sociālo prasmju trūkuma dēļ var nespēt pieprasīt par to lielāku algu. Jānis Polis, remantadīna sintēzes izgudrotājs, nomira nabadzībā.

2) Arī fakti par to, ka ASV uzņēmumos augstākā līmeņa vadītāju alga ir ļoti pieaugusi, bet produktivitāte ir palikusi iepriekšējā līmenī vai pat kritusies, apgāž šo teoriju par taisnīgo atalgojumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2011-11-15 15:59 (saite)
Arī sociālās prasmes ir prasmes, un privātajā sektorā darba samaksa ir vienošanās jautājums starp darba devēju un ņēmēju, bet ko īsti nozīmē "strādāt vairāk"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 16:05 (saite)
Tur jau tā lieta, ka šī vienošanās nav taisnīga, jo puses ir ar atšķirīgām "svara kategorijām" (pieredzes un prasmes tirgoties).

"Strādāt vairāk" tieši tā arī bija domāts, ka atšķirīgu profesiju devumu uzņēmumā nav pat iespējams izmērīt. Ja tu gribi teikt, ka jo vairāk naudas nopelna, jo lielāks ieguldījums, bet tā ir cirkulāra loģika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?