Petrovichs ([info]petrovichs) rakstīja,
@ 2011-11-13 23:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Latvija šobrīd ir tur, kur ir
Drusku brīnos, ka ļaudis bieži vien mēdz Dombrovskim pārmest mehānisku izdevumu griešanu, ka vajagot citādāk, ka tagad arī attīstības nebūšot un tā, un arī ar aizdevējiem vajagot runāt stingri, nevis visām viņu prasībām piekrist. Sava taisnība tur ir. Izdevumi tiek graizīti, nodokļi tiek palielināti, gals šim procesam nav saskatāms, daudzas lietas notiek pēc aizdevēju diktāta. Tad, kad būsim daudzmaz sabalansējuši savu budžetu (arī nākošajā gadā, ja atmiņa neviļ, tas vēl būs ar deficītu), tad sāksies jauna epopeja - būs jāsāk atdot aizņemtais. Un tad nebrauks nekādas aizdevēju delegācijas uz Rīgu runāties (jo par ko gan runāt, ja mēs vairs jaunas summas neaizņemsimies?), bet pašiem vien būs jāgraiza un nodokļi jāpalielina, jo gan budžetam būs jābūt sabalansētam, gan pamatīgas summas būs jāsāk atdot.
Protams, Dombrovskim var daudzko pārmest, bet ne viņa valdības dēļ mēs esam tur, kur mēs esam. "Gāzi grīdā", kredītu eiforija, nekustamo īpašumu burbulis, neieklausīšanās Latvijas Bankas aicinājumos dzesēt uzkarsēto ekonomiku un budžetu veidot ar pārpalikumu, tad vēl Parex un (pīī) un šādā stāvoklī valsti pārņēma Dombrovska valdība.
Negribot šo valdību dikti aizstāvēt, jo ir lietas, kas man pašam pie tās nepatīk, tomēr jāatzīst, ka nekāda plašā manevra iespēju valdībai nebija. Budžeta deficīts bija milzīgs un ar to bija jātiek galā. Ceļi tam vienkārši - samazināt valdības izdevumus, palielināt valdības ieņēmumus. Un nesegto starpību segt uz aizņēmumu rēķina. Un nebija jau arī laika ilgi spriest, domāt par kārtējām koncepcijām un darba grupām. Brīdī, kad Valsts Kasē naudas var aptrūkties kārtējo maksājumu veikšanai, neviens nepiedos, ja laikā nesaņems savu naudu. Visiem savas saistības, kredīti un citas neatliekamas vajadzības. Kur ņemt naudu? Bija tikai divi varianti - ES aizdevums vai pašu obligācijas. Tie, kas domā, ka nevajadzēja aizņemties no Eiropas, lai salīdzina kādreiz procentu likmes, uz kādām naudu varēja dabūt valsts ar Latvijas tābrīža kredītreitingu un kredītreitinga prognozi. Izlaižot obligācijas, valsts būtu bijusi spiesta maksāt par aizņemtajiem līdzekļiem vairākkārt vairāk, nekā par ES aizdevumu. Ja kāds nepasekoja līdzi - Berluskoni krita (vai atkāpās) tad, kad Itālijas valsts obligāciju ienesīgums sasniedza 7%, kuru uzskata par galējo robežu, par kuru augstāku procentu vairs nav iespējams atmaksāt. Jā, arī Lietuva izvēlējās ceļu aizņemties naudu pati, nevis no "plēsonīgajiem ES aizdevējiem" un maksā par aizdevumu krietni augstākus procentus. Tiesa, Lietuvā nebija Parex un viņu bedre tāpēc nebija tik dziļa. Bet par sava pašlepnuma saglabāšanu viņi vienkārši pārmaksā.
Nu jā, tātad vienīgā reālā izvēle bija ES aizdevēji. Bet aizdevēji gluži loģiski savu aizdevumu uzskatīja un joprojām uzskata par aizdevumu, kurš būs jāatdod. Tāpēc aizdevēji arī izvirza savas prasības. Ja atmiņa neviļ, jau pašā sākumā, kad pirmās runas ar aizdevējiem vēl Godmaņa valdība risināja, tika sastādīts vairāku gadu plāns pakāpeniskai budžeta deficīta mazināšanai, jo visiem bija skaidrs, ka tik lielu deficītu viena gada laikā likvidēt nevar. Tāpēc arī suņa aste tiek griezta pa gabalam, katru gadu izdomājot jaunas un jaunas vietas, kur ko atņemt un kur ko likt maksāt. Ja kādam šķiet, ka valdība neko nedara, tad drusku pasekojot preses ziņām, var secināt, ka valdība cenšas grieziena sāpes mazināt, ir arī savas viltībiņas ar grāmatvedību, bet aizdevēju komanda nav muļķi un lielāko daļu šo viltībiņu atšifrē. Un prasa reālu samazinājumu, nevis, piemēram, daļas Nacionālās bibliotēkas izdevumu pārcelšanu vēl vienu gadu uz priekšu. Aizdevēji gluži pamatoti saka, ka tā nav reforma, ka tā nav taupība, ka tā ir tikai žonglēšana ar skaitļiem. Nākas viņiem piekrist. Un ja kāds vēl nerimstas un tur dusmu uz starptautiskajiem aizdevējiem, tad man ir vēlēšanās šim cilvēkam vaicāt - vai viņš var ieteikt citus aizdevējus? Tādus aizdevējus, kas prasītu mazākus procentus un būtu vieglāk pierunājami uz deficīta lielumu un varbūt nemaz necerētu savu naudu dabūt atpakaļ? Man šādi labdari nav zināmi un droši vien valdībai arī, citādi jau sen būtu runājuši ar tiem.
Pa lielam Dombrovskim varu pārmest tikai lielāku reformu trūkumu. Bet varu viņu saprast - strauja valsts sektora samazināšana pirmām kārtām sistu pa valsts sektorā nodarbinātajiem un tie ir latvisko partiju vēlētāji.
Domāju, ka arī turpmākajos gados nekāda medusmaize mūs negaida.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]karuna
2011-11-14 10:28 (saite)
Skan jocīgi, bet tieši liquidity trap izraisīja ASV 30. gadu ekonomisko depresiju.

Kas ir "reālais naudas daudzums"? Pie pareizas devalvācijas naudas daudzumam ekonomikā ir jāpieaug. Atceries – nauda ir parāds nevis papīra gabaliņi vai elektroniski cipari datubāzēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:36 (saite)
OK, tas nozīmē, ka nauda, kuru pirms krīzes gāza iekšā skandināvu bankas, būtu jāaizstāj ar kādu citu. Interesanti, ar kādu? :> Un nē, devalvācija nav brīnumnūjiņa, kuru novicinot, nauda parādās no nekurienes :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:37 (saite)
Nav brīnumnūjiņa. Bet naudas ir dažādas. Tur jau viss āķis, ka eiro likmes un lata likmes ir dažādas, bet kamēr lats ir piesaistīts eiro, tad tas ir absurdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:41 (saite)
Devalvācija paredz atsaisti, rezultātu tas nemainītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:42 (saite)
Tad laikam Latvija ir brīnumzeme, jo visās pārējās ES valstīm devalvācijai tomēr bija ievērojama ietekme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-14 10:44 (saite)
Kuras ir tās daudzās pārējās ES valstis, kuru ekonomikas pēc lieluma un struktūras ir līdzīga mūsu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-14 10:51 (saite)
Devalvācija ir palīdzējusi ļoti atšķirīgām ekonomikām kā Islande un Čehija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-11-14 11:19 (saite)
+ Polija un Ungārija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 07:56 (saite)
Tu vēl Krieviju un Ķīnu piemini, lai mēs par pavisam līdzīgām valstīm runātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-11-15 09:44 (saite)
Nu, līdzīga Latvijai ir tikai viena valsts visā pasaulē - Lietuva un tā pati ne pārāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-11-15 12:34 (saite)
Latvieši ir pārāk augstās domās par savas valsts unikalitāti. Pēc iedzīvotāju lieluma un nedaudz arī vēstures Latvija ir ļoti līdzīga Slovēnijai. Es jau rakstīju, ka Slovēnijā ir daudz lielāks valsts īpatsvars ekonomikā, jo pēc Dienvidslāvijas sabrukuma viņi nesteidzās visu privatizēt. Viņi arī saglabāja lielāku sociālo vienlīdzību.

Interesanti, ka pēc datiem arī Igaunijā ir augstāka sociālā vienlīdzība. Tas varētu izskaidrot to, kāpēc viņiem eiro ieviešana ir bijusi vieglāka un krīze ne tik smaga. Finansiālā atbildība nav pretrunā sociālajai vienlīdzībai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2011-11-15 07:55 (saite)
Šaubos gan, vai Islande ar savu GDP kritumu būtu pozitīvais piemērs.
Čehiem varbūt, taču viņi arī ir 5x lielāki ar attiecīgi lielāku iekšējo tirgu.

Latvijas ekonomikā bija kaudze naudas, kuru aizdeva skandināvu bankas un kura galvenokārt tika tērēta importētu preču patēriņam. Kad sākās krīze, šī nauda gluži vienkārši no ekonomikas pazuda, un viss. Ko darīt tālāk imho jau bija stipri otršķirīgs jautājums, un, ka kā risinājums tiktu izvēlēta devalvācija, kritums noteikti būtu straujāks. Varētu cerēt, ka pēc tam ātrāk atsāktos augšupeja, taču tas pie problēmām eksporta tirgos nav garantēts.
Nerunājot par apgalvojumu, ka devalvācija būtu "solidāra", kas ir, maigi izsakoties, dīvains.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 10:30 (saite)
Devalvācija palīdz tieši uz importu/eksportu balstītām valstīm. Tā ir vienkārša matemātika.

Islandei parādi bija daudz lielāki nekā Latvijai un viņi bija daudz dziļākos mēslos. Bet fakts ir tāds, ka bezdarbs ir krietni zemāks nekā Latvijai, un pat ar smieklīgi mazo iekšējo tirgu spēja sabalansēt importu un eksportu. Savukārt neviena eirozonas, kas nonākusi problēmās, nav spējusi saglabāt zemu bezdarbu

Principā visas ES valstis ar savu valūtu ir spējušas saglabāt mazu bezdarbu, atšķirībā no daudzām problēmām nonākušām eirozonas (vai piesaistītā eiro) valstīm, kurās bezdarba līmeņi pārsniedz ES vidējo – Spānija, Grieķija, Īrija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 12:11 (saite)
Islandes bezdarbs krīzes laikā palēcās vairāk nekā 5 reizes un 2010.gadā turpināja kāpt, Latvijā tikai apmēram 3 reizes un 2010.gadā sāka samazināties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 12:20 (saite)
Un tik un tā 2 reizes mazāks nekā Latvijā un pat nedaudz mazāks nekā vidēji ES.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 12:24 (saite)
Jā, tomēr iedomājies, kas būtu, ja pie mums tas uzlektu 5 reizes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 12:35 (saite)
Mums bija 4 reizes (no 5% uz 20%). Ja cilvēki nebūtu imigrējuši, tad varbūt visas 6 reizes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 12:35 (saite)
emigrējuši

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2011-11-15 13:00 (saite)
Ja skatās "pīķus", nevis datus pa gadiem. Bet tad Islandei bezdarba kāpums bija reizes 9, ja kas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:02 (saite)
Tieši tā. Tāpēc reizes neko neizsaka. Jāskatās absolūtais līmenis vai procentuālais pieaugums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 13:09 (saite)
Nepiekrītu. Absolūtais pieaugums vispār neko neizsaka. Procentpunktu (nevis procentuālais, kas ir tās pašas reizes) pie dažādas bāzes - ne tik.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:19 (saite)
Mjā, mēs atgriežamies pie tā, ka, ja tev pagājušogad bija parāds 10 santīmi, bet šogad 10 Ls, tad tavas parādsaistības ir pieaugušas 100 reizes.

Ja tev tas kaut ko izsaka bez absolūtajiem skaitļiem, tad uz priekšu. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-11-15 13:21 (saite)
Ja mēs paņemam absolūtos skaitļus, tad ātri secinām, ka mūsu 2,x miljonu problēmas pret 7 miljardu problēmām ir piliens jūrā, un uiss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-15 13:24 (saite)
Bet ir jau arī. Bet individuāli mēs esam tādi paši cilvēki ar tādām pašām vēlmēm kā pārējie 7 miljardi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?