Miegs pēdējās dienās tiešām nāk katastrofāli, fig viņ zin, ar ko tas saistīts.

(Reply to this) (Thread)

Pilnmēness tuvojas.

(Reply to this) (Parent)

miegu vajag gulēt nost- a pārējais...

Toties ekonomika tiks "sildīta": katrā valsts un pašvaldību iestādē pa vienam vai vairākiem tulkiem (tb bezdarbs mazināsies ievērojami), tiem visiem datorus (Geitss berzē rokas), dokumentācijas dublēšana (Data Copy un HevPakardi aplaudē). Birokrātijas mašinērija gan kļūs vēl lēnāka (tb nu jebkuru papīru varēs atmest tulkam un caurskatīt tikai kad iztulkots un atbildēt tikai tad), un vēl pāris sīkumi, tak to visu kompensēs fantastiskais IIN ieņēmumu kāpums. ;)))

(Reply to this) (Thread)

Tāpēc jau es saku, ka mani uztrauc tikai finansiālā puse. Ja LV būtu tāda bagāta valsts, tad man absolūti po.

(Reply to this) (Parent)

Tas ir pārspīlēti, jo iestādēs strādā ļoti daudz krievvalodīgo, kuri tad arī varēs sniegt informāciju krieviski, kad tas ir vajadzīgs.

Galu galā privātajā sektorā un pat daudzās valsts institūcijās krievu valoda ir realitāte, un kā redzams visi tiek lieliski galā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuss, es perfekti (manuprāt) pārvaldu krievu valodu, labāk nekā savi 80% man zināmo ļaužu - brīvi lasu jebkuru tekstu, varu aplauzties tikai uz kādu ļooti specifisku šauras nozares terminoloģiju, brīvi runāju, kaut nu jau ar izteiktu akcentu (pārāk reti ir iespēja runāt krieviski), un ļoti lēnām rakstu, - taču noteikti nespētu savā darbā juridiski korekti dublēt dokumentāciju, sastādīt aktus, korekti rakstīt normatīvajiem aktiem atbilstošas vēstules u.tml. Bet divvalodība paredz tieši to, kāpēc domāju, tā tehniski nav realizējama.

Sadzīviskā līmenī, protams, jau šobrīd viss notiek normāli, un ļaudis, ja negadās atsaldēts fanātiķis no vienas vai otras puses, normāli tiek galā ar komunikāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tās nav perfektas valodas zināšanas. Bet tas nav svarīgi, jo pat divvalodība galīgi neparedz ka tev kaut kas ir jāzina. Ja tas ir privāts kantoris, tad arī valodas izvēle ir pēc vienošanās. Kaut vai zulu valodā, ja vēlaties. Ja tā ir valsts iestāde, tad var pieņemt darbā vēl kādu speciālistu, kam krievu valoda ir dzimtā. Iespējams, ka tādi jau strādā daudzās valsts iestādēs, jo spriežot pēc daudziem latviskiem dokumentiem, kurus nācies lasīt, daudzus doķus ir rakstījuši nelatvieši.

Galu galā jebkurš tulkošanas birojs tev iztulkos līgumus un citus oficiālus dokumentus pēc vajadzības par smieklīgām cenām. Ja klientam būs izvēle saņemt latvisko dokumentu tūlīt vai krievisko versiju pēc 3-4 dienām, tad ļoti ātri būs redzams, cik svarīga viņam ir krieviskā versija un varbūt patiesībā viņa latviešu valodas zināšanas nav nemaz tik sliktas. Bet pieklājīgā attieksme būtu daudz motivējošāka censties saprast latviski, vienlaikus apmierinot arī tos, kuri vairs nespēs iemācīties latviski.

Lielākā daļa informācijas tiek sagatavota plašākai lietošanai. Šo dokumentu sagatavošana izmaksā daudzas reizes vairāk nekā beigās vēl tos pārtulkot vienu reizi krieviski. Piemēram, kad bija tautas skaitīšana, visiem izsūtīja vēstules latviski un krieviski. Bet mājas lapa bija tikai latviski. Tās izveide un datubāzes izstrāde izmaksāja ļoti dārgi, un tās lokalizēšana krieviski projektu būtiski nesadārdzinātu.

(Reply to this) (Parent)

Šveicē, Beļģijā tās valodas ir sadalītas pa reģioniem un baigi vienotās tās valstis nav. Nu tad arī LV var izveidoties i krieviski, i latviski runājošie reģioni. Piemēram, Latgalei tālu līdz tam nav. Vai tas ir slikti vai nē, nezinu, bet jautājums nav par to, vai blakus esošs krievs traucē Dainu skapi iemācīties no galvas.
Somijā zviedri ir diezgan maz, somiem viņi nepatīk, nezinu, kāpēc.

(Reply to this) (Thread)

Somijā taču ir 2 oficiālās valodas - somu un zviedru, vai es kaut ko sajaucu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Somijā dažos reģionos zviedru valoda ir oficiālā - dienvidu un rietumu piekrastē.

Īrijā arī ir 2valodība (pirmā oficiālā ir īru valoda), faktiski gan vienvalodība, jo īru valodu dziļos laukos vēl tikai izmanto (laikam); (uzraksti visur ir abās valodās).

Ukrainiete stāstīja, ka viņi ģimenē lieto krievu valodu, tā ierasts, un dažus vārdus pat ukraiņu valodā vairs nevar atcerēties.

Es neoponēju, tikai mētājos ar faktiem, kas un kā ir noticis citur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, par Īriju es nezināju.

(Reply to this) (Parent)

Latgalei tālu nav līdz kam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, pārspīlēju. Daugavpilī nav tālu līdz tam, ka tur varēs sazināties tikai krievu valodā. 1kārt, tur jau tā ir daudz krieviski runājošie, 2kārt pēc vēlēšanām, kur SC dabūja 1/4 vēlētāju balsu daudzi latviski runājoši krievi ir sākuši atgriezties pie krievu valodas. Ja vēl krievu valoda, kļūs par otru oficiālo, tad daudziem vispār nebūs nekādas motivācijas latviešu valodu lietot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Starp citu, Daugavpili un Rēzekni man vienmēr gribas minēt kā pozitīvu piemēru, jo tur latvieši un krievi iet juku jukām un nešķirojas.
Tak kaut vai citur atpūšas un dzer atsevišķi latviešu kompānija, atsevišķi krievu, piedzeras un pēc tam savā starpā izkaujas.
Pie Rāznas ezera visi tusē kopā - viens vārds latviski, viens krieviski. Un kaujas citu iemeslu dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev ir pilnīga taisnība. tur gluži vienkarši visi (tiešam lielākā daļa) zin abas valodas + čangaļu un runā, nieiespringstot, brīvi pārejot no vienas otrā un atpakaļ.

(Reply to this) (Parent)

Es īsti nezinu, vai tas, ka reizi cik tur gados ieejot valsts iestādē (es par provi, pēdējo reizi valsts/pašvaldības iestādē kā privātpersona pēdējo reizi esmu bijis pirms gadiem 10, un nezinu, vai vēl būs tāda vajadzība), baisi motivē kādu mācīties valodu. Tb man subjektīvas aizdomas, ka valsts valodas statuss nebūt nav bijis motīvs kādam to mācīties - kas nav vēlējies, tas to nav mācījies un lieliski iztiek, bet kurš ir iemācījies, tam pilnīgi cita motivācija.

Starp citu, vairāki man pazīstamie latviski runājošie nelatvieši (tb ja pats šis nepateiks, nemaz ij nezināsi, ka nav tautudēls) ir sākuši atgriezties pie krievu valodas un sākuši sevi pozicionēt etniski (jo lielu daļu ļaužu etniskās būšanas vienkārši neinteresē) nevis pēc vēlēšanām, bet gan pirms - tad, kad nacionālisti ierosināja un realizēja referendumu pret krievu valodu pašvaldību skolās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tagad LV ir daļa iedzīvotāji, kuri neprot krievu valodu un daļa, kuri neprot latviešu valodu. Viņi dzīvo katrs savā pasaulē, informācijas telpā. Nedomāju, ka tas ir forši. Vēl jau problēma, ka vieni velk uz austrumiem un otri uz rietumiem.

(Zviedrijā, un iespējams vēl dažās Ziemeļeiropas valstīs, Dānijā arī, pašvaldības par brīvu imigrantiem nodrošina valodas kursus. Zviedrijā mierīgi var iztikt ar angļu valodu, jo tur visi pamatiedzīvotāji to lieliski pārvalda (pamatā tāpēc, ka TV pārraides ir oriģinālvalodā, bieži angļu valodā, ar subtitriem). Bet tik un tā imigranti iet un apgūst to valodu, jo viņi grib integrēties.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā laukos - ja kaimiņš nenāk ar tevi dzert šņabi, tad maita lepns un jāiet viņu sist. :)

Ne uz kādiem austrumiem nelatviešu masu nevelk, tāpat kā latviešus nekas nevelk uz rietumiem. Šitais pats Ušītis pirmais ar šmeiseri metīsies dievzemīti aizstāvēt uz Zilupes, jo kudi foršāk ir būt galvaspilsētas mēram vai pat premjeram, nekā piepeši nonākt mazas provincītes sīka ierēdnīša lomā, ko bargais cara tētiņš no Maskavas jebkurā brīdī var bez tiesas un izmeklēšanas no darba izmest vai pat aiz restēm iespundēt par kādām pārāk necaurspīdīgām biznesa aktivitātēm. :))

Nekur vēl nav fiksēts, ka imigranti gribētu kur integrēties. Atceramies kaut latviešu diasporu Rietumos, kurai lielākā rūpe bija savas etniskās savdabības saglabāšana (kas šiem pa daļai izdevās, jo tur nebija vietējo "vislatviešu", kas uzspiestu visiem jau bērnudārzā runāt tikai tur zviedriski, vāciski vai angliski). Ja etniskās minoritātes kopiena ir pietiekami liela, pie jebkura ārēja spiediena un apdraudējuma tā nevis kur integrēsies, bet gluži otrādi - saliedēsies un pat kosmopolītiski noskaņotie kļūs nacionālistiski orientēti. Tā vienmēr bijis, un neredzu iemeslu, kāpēc lai būtu piepeši savādāk. Valodu apgūst tie, kam ir interese un kam tā noder papildus, dod papildus iespējas. Kādas iespējas te latviešu valodas prasme dod, ja cilvēks dzīvo savā Lubānas ielā visu mūžu un no mikrorajona izbrauc reizi gadā?

Pie tam visai grūti par lielu daļu nelatviešu runāt kā par imigrantiem, ja viņi dzīvo pilsētā, kurā paši latvieši lielāko tiesu ir imigranti (uz rokas pirkstime var saskaitīt latviešus, kuru senči Rīgā dzīvo ilgāk par 100 gadiem). Tb jāsamierinās ar realitāti, ka tā ir etniska minoritāte, un nez vai izdosies jautājumu atrisināt Miloševiča garā, nelatviešus izšaujot vai ieslogot geto.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani pārsteidz daži ārzemēs dzimušie latvieši, kuriem vispār nav nekādas citvalodu ietekmes. Piemēram, K. Streips pēc akcenta un vārdu krājuma ne ar ko neatšķiras pēc vietējā padomju laikā dzimušā un augušā un starp krieviem dzīvojušā vietējā latvieša. Pat viņa manierēs ir saglabājies amerikānisms, bet ne valodā.

Tai pašā laikā VVF, kas dzimusi Latvijā un vienmēr centusies saglabāt tīru valodu, ir jūtama spēcīga citvalodu ietekme. Pēc pēc rakstura ir gluži parasta latviešu tante. Varbūt tas ir vienkārši individuāls talants, kas vieniem ir dots, bet citiem ne pārāk. Tieši tāpat ar krieviem, no kuriem daži runā latviski bez jebkāda akcenta, bet citiem nesanāk tik labi.

Bet nevar integrāciju reducēt tikai uz valodas prasmi. Parasti problēma ir tieši tradīcijas, piemēram, turki Vācijā ar savām attiecībām ģimenē un musulmaņu imigrantu attiekmi pret sievietēm Francijā. Pat perfektas vācu vai franču valodas prasmes to nespēj kardināli mainīt. Latvijā krievi, pat ar atšķirīgu valodu kultūras vērtību ziņā neko daudz neatšķiras no latviešiem. Mēs sapratīsim cik nebūtiskas ir šīs atšķirības, tikai tad, kad sāks parādīties arābu vai turku imigranti Latvijā, kas varbūt runās tekošā latviešu valodā, bet izturēsies pret katru sievieti minisvārkos kā pret prostitūti, vai uzbruks Muhameda karikatūru zīmētājiem.

(Reply to this) (Parent)

Būtībā krievu valoda kā oficiālā valsts valoda nevienam nav vajadzīga. Privātajā sektorā tā tāpat ir ikdienas realitāte (nu visur, kur tā ir nepieciešama) un nekāds oficiāls statuss situāciju neko daudz nemainīs.

Šis vairāk ir tāds principiāls jautājums, kurš labi parāda to, cik nacionālisti savā būtībā ir nedroši, ka katru nelielo provokāciju uztver kā atomsprādzienu vai latviešu genocīdu.

Tai pašā laikā jāatzīst, ka dažkārt valsts attiecības ar sabiedrību tomēr ir absurdas tieši šīs principiālās nostājas dēļ, kas mēģina izlikties, ka krievu valoda Latvijā nav pilnīgi nekas. Nevar ignorēt reālo situāciju, ka informācija krievu valodā ir visur, sākot ar bankām un beidzot ar CSDD. Skaidrs, ka noteiktos gadījumos arī valstij būtu jākomunicē ar iedzīvotājiem krieviski. Iespēju robežās tas arī tiek darīts, bet tie gadījumi, kad tas ir vajadzīgs, bet kāds pastulbs valsts ierēdnis pasaka principiālu nē, - nav konstruktīvi.

Es jau devu piemēru, ka zāļu klīniskie pētījumi Latvijā notiek latviski un krieviski, bet kad zāles tiek apstiprinātas pārdošanā, tad bieži gadās, ka kāds ierēdnis neļauj pievienot zāļu instrukciju krieviski, jo šī valoda nav oficiālā. Tā ir birokrātiska problēma, kas tikai uzkurina kaislības. Šo birokrātu dēļ tad arī vajag krievu valodai ieviest kaut kādu oficiālo statusu. Protams, ne jau valsts valodas līmenī, bet kā reģionālās vai informatīvās valodas statusu vai jebko, bet tikai lai oficiāli varētu pateikt, ka valsts un pašvaldības var komunicēt ar nodokļu maksātājiem izvēlētajā valodā tieši tāpat kā bankas. Protams, saglabājot iekšējo darba valodu tikai latviski. Šāda pieeja arī būtu ļoti eiropeiska.

(Reply to this) (Thread)

Pilnībā piekrītu.

(Reply to this) (Parent)

Respect.

(Reply to this) (Parent)