Nu, tās nav perfektas valodas zināšanas. Bet tas nav svarīgi, jo pat divvalodība galīgi neparedz ka tev kaut kas ir jāzina. Ja tas ir privāts kantoris, tad arī valodas izvēle ir pēc vienošanās. Kaut vai zulu valodā, ja vēlaties. Ja tā ir valsts iestāde, tad var pieņemt darbā vēl kādu speciālistu, kam krievu valoda ir dzimtā. Iespējams, ka tādi jau strādā daudzās valsts iestādēs, jo spriežot pēc daudziem latviskiem dokumentiem, kurus nācies lasīt, daudzus doķus ir rakstījuši nelatvieši.

Galu galā jebkurš tulkošanas birojs tev iztulkos līgumus un citus oficiālus dokumentus pēc vajadzības par smieklīgām cenām. Ja klientam būs izvēle saņemt latvisko dokumentu tūlīt vai krievisko versiju pēc 3-4 dienām, tad ļoti ātri būs redzams, cik svarīga viņam ir krieviskā versija un varbūt patiesībā viņa latviešu valodas zināšanas nav nemaz tik sliktas. Bet pieklājīgā attieksme būtu daudz motivējošāka censties saprast latviski, vienlaikus apmierinot arī tos, kuri vairs nespēs iemācīties latviski.

Lielākā daļa informācijas tiek sagatavota plašākai lietošanai. Šo dokumentu sagatavošana izmaksā daudzas reizes vairāk nekā beigās vēl tos pārtulkot vienu reizi krieviski. Piemēram, kad bija tautas skaitīšana, visiem izsūtīja vēstules latviski un krieviski. Bet mājas lapa bija tikai latviski. Tās izveide un datubāzes izstrāde izmaksāja ļoti dārgi, un tās lokalizēšana krieviski projektu būtiski nesadārdzinātu.

(Reply to this) (Parent)