| Par aktuālo |
8. Nov 2011|14:41 |
Man nenormāli nāk miegs, par telefoniem pirmajiem neatceros (es pat neatceros māju un dzīvokļu numurus, kur esmu dzīvojusi, kur nu vēl telefonu modeļus, kas man piederējuši), bet par to divvalodību runājot - mani patiešām neuztrauc divvalodības ieviešana kā tāda. Mani uztrauc tikai tā finansiālā puse. Es savtīgos nolūkos labprāt izmantoju izdevību runāt krieviski, Šveicē tak neviens nejūtas nenormāli apdalīts to trīs oficiālo valodu dēļ. Somiem gan zviedri īsti nepatīkot, bet to es tā baumu līmenī esmu dzirdējusi.
Tikai nebrūciet man tagad virsū par to nacionālo identitāti un pārējām tamlīdzīgām lietām - vai tad divvalodība traucē zobentiņu kaldināt, dejot tūdaliņu tāgadiņu un no galvas iemācīties visu Dainu skapi? Es tiešām nesaprotu, kā divvalodība apdraud latvietību.
Ja pavisam godīgi, tad, iespējams, man tāda bērnības .... par traumu gan nenosauksi ... nu, nezinu - vecvecāki runāja krieviski un poliski, klausījās poļu radio, vispār vectēvs bija grieķis un saņemot pirmo pasi, man lika izvēlēties tautību. Man ar to nacionālo ko-nu-tur tā pašvakāk. |
|