Es īsti nezinu, vai tas, ka reizi cik tur gados ieejot valsts iestādē (es par provi, pēdējo reizi valsts/pašvaldības iestādē kā privātpersona pēdējo reizi esmu bijis pirms gadiem 10, un nezinu, vai vēl būs tāda vajadzība), baisi motivē kādu mācīties valodu. Tb man subjektīvas aizdomas, ka valsts valodas statuss nebūt nav bijis motīvs kādam to mācīties - kas nav vēlējies, tas to nav mācījies un lieliski iztiek, bet kurš ir iemācījies, tam pilnīgi cita motivācija.

Starp citu, vairāki man pazīstamie latviski runājošie nelatvieši (tb ja pats šis nepateiks, nemaz ij nezināsi, ka nav tautudēls) ir sākuši atgriezties pie krievu valodas un sākuši sevi pozicionēt etniski (jo lielu daļu ļaužu etniskās būšanas vienkārši neinteresē) nevis pēc vēlēšanām, bet gan pirms - tad, kad nacionālisti ierosināja un realizēja referendumu pret krievu valodu pašvaldību skolās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tagad LV ir daļa iedzīvotāji, kuri neprot krievu valodu un daļa, kuri neprot latviešu valodu. Viņi dzīvo katrs savā pasaulē, informācijas telpā. Nedomāju, ka tas ir forši. Vēl jau problēma, ka vieni velk uz austrumiem un otri uz rietumiem.

(Zviedrijā, un iespējams vēl dažās Ziemeļeiropas valstīs, Dānijā arī, pašvaldības par brīvu imigrantiem nodrošina valodas kursus. Zviedrijā mierīgi var iztikt ar angļu valodu, jo tur visi pamatiedzīvotāji to lieliski pārvalda (pamatā tāpēc, ka TV pārraides ir oriģinālvalodā, bieži angļu valodā, ar subtitriem). Bet tik un tā imigranti iet un apgūst to valodu, jo viņi grib integrēties.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā laukos - ja kaimiņš nenāk ar tevi dzert šņabi, tad maita lepns un jāiet viņu sist. :)

Ne uz kādiem austrumiem nelatviešu masu nevelk, tāpat kā latviešus nekas nevelk uz rietumiem. Šitais pats Ušītis pirmais ar šmeiseri metīsies dievzemīti aizstāvēt uz Zilupes, jo kudi foršāk ir būt galvaspilsētas mēram vai pat premjeram, nekā piepeši nonākt mazas provincītes sīka ierēdnīša lomā, ko bargais cara tētiņš no Maskavas jebkurā brīdī var bez tiesas un izmeklēšanas no darba izmest vai pat aiz restēm iespundēt par kādām pārāk necaurspīdīgām biznesa aktivitātēm. :))

Nekur vēl nav fiksēts, ka imigranti gribētu kur integrēties. Atceramies kaut latviešu diasporu Rietumos, kurai lielākā rūpe bija savas etniskās savdabības saglabāšana (kas šiem pa daļai izdevās, jo tur nebija vietējo "vislatviešu", kas uzspiestu visiem jau bērnudārzā runāt tikai tur zviedriski, vāciski vai angliski). Ja etniskās minoritātes kopiena ir pietiekami liela, pie jebkura ārēja spiediena un apdraudējuma tā nevis kur integrēsies, bet gluži otrādi - saliedēsies un pat kosmopolītiski noskaņotie kļūs nacionālistiski orientēti. Tā vienmēr bijis, un neredzu iemeslu, kāpēc lai būtu piepeši savādāk. Valodu apgūst tie, kam ir interese un kam tā noder papildus, dod papildus iespējas. Kādas iespējas te latviešu valodas prasme dod, ja cilvēks dzīvo savā Lubānas ielā visu mūžu un no mikrorajona izbrauc reizi gadā?

Pie tam visai grūti par lielu daļu nelatviešu runāt kā par imigrantiem, ja viņi dzīvo pilsētā, kurā paši latvieši lielāko tiesu ir imigranti (uz rokas pirkstime var saskaitīt latviešus, kuru senči Rīgā dzīvo ilgāk par 100 gadiem). Tb jāsamierinās ar realitāti, ka tā ir etniska minoritāte, un nez vai izdosies jautājumu atrisināt Miloševiča garā, nelatviešus izšaujot vai ieslogot geto.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani pārsteidz daži ārzemēs dzimušie latvieši, kuriem vispār nav nekādas citvalodu ietekmes. Piemēram, K. Streips pēc akcenta un vārdu krājuma ne ar ko neatšķiras pēc vietējā padomju laikā dzimušā un augušā un starp krieviem dzīvojušā vietējā latvieša. Pat viņa manierēs ir saglabājies amerikānisms, bet ne valodā.

Tai pašā laikā VVF, kas dzimusi Latvijā un vienmēr centusies saglabāt tīru valodu, ir jūtama spēcīga citvalodu ietekme. Pēc pēc rakstura ir gluži parasta latviešu tante. Varbūt tas ir vienkārši individuāls talants, kas vieniem ir dots, bet citiem ne pārāk. Tieši tāpat ar krieviem, no kuriem daži runā latviski bez jebkāda akcenta, bet citiem nesanāk tik labi.

Bet nevar integrāciju reducēt tikai uz valodas prasmi. Parasti problēma ir tieši tradīcijas, piemēram, turki Vācijā ar savām attiecībām ģimenē un musulmaņu imigrantu attiekmi pret sievietēm Francijā. Pat perfektas vācu vai franču valodas prasmes to nespēj kardināli mainīt. Latvijā krievi, pat ar atšķirīgu valodu kultūras vērtību ziņā neko daudz neatšķiras no latviešiem. Mēs sapratīsim cik nebūtiskas ir šīs atšķirības, tikai tad, kad sāks parādīties arābu vai turku imigranti Latvijā, kas varbūt runās tekošā latviešu valodā, bet izturēsies pret katru sievieti minisvārkos kā pret prostitūti, vai uzbruks Muhameda karikatūru zīmētājiem.

(Reply to this) (Parent)