|
10. Nov 2011|12:59 |
Būtībā krievu valoda kā oficiālā valsts valoda nevienam nav vajadzīga. Privātajā sektorā tā tāpat ir ikdienas realitāte (nu visur, kur tā ir nepieciešama) un nekāds oficiāls statuss situāciju neko daudz nemainīs.
Šis vairāk ir tāds principiāls jautājums, kurš labi parāda to, cik nacionālisti savā būtībā ir nedroši, ka katru nelielo provokāciju uztver kā atomsprādzienu vai latviešu genocīdu.
Tai pašā laikā jāatzīst, ka dažkārt valsts attiecības ar sabiedrību tomēr ir absurdas tieši šīs principiālās nostājas dēļ, kas mēģina izlikties, ka krievu valoda Latvijā nav pilnīgi nekas. Nevar ignorēt reālo situāciju, ka informācija krievu valodā ir visur, sākot ar bankām un beidzot ar CSDD. Skaidrs, ka noteiktos gadījumos arī valstij būtu jākomunicē ar iedzīvotājiem krieviski. Iespēju robežās tas arī tiek darīts, bet tie gadījumi, kad tas ir vajadzīgs, bet kāds pastulbs valsts ierēdnis pasaka principiālu nē, - nav konstruktīvi.
Es jau devu piemēru, ka zāļu klīniskie pētījumi Latvijā notiek latviski un krieviski, bet kad zāles tiek apstiprinātas pārdošanā, tad bieži gadās, ka kāds ierēdnis neļauj pievienot zāļu instrukciju krieviski, jo šī valoda nav oficiālā. Tā ir birokrātiska problēma, kas tikai uzkurina kaislības. Šo birokrātu dēļ tad arī vajag krievu valodai ieviest kaut kādu oficiālo statusu. Protams, ne jau valsts valodas līmenī, bet kā reģionālās vai informatīvās valodas statusu vai jebko, bet tikai lai oficiāli varētu pateikt, ka valsts un pašvaldības var komunicēt ar nodokļu maksātājiem izvēlētajā valodā tieši tāpat kā bankas. Protams, saglabājot iekšējo darba valodu tikai latviski. Šāda pieeja arī būtu ļoti eiropeiska. |
|