May 2nd, 2012
- Siltumnīca
- 5/2/12 01:02 am
Par godu darba svētkiem, kuri man, tāpat kā Karalienes diena, bija brīvdienas (atšķirībā no tomātu krāmētājiem on the verge of mental breakdown) vēl pēdējais (neko nesolu, bet! !!) ieraksts par darbu (un ar tik daudz iekavām) ))) pēc tam gan brīdi tikai par triviālo, ziediem, filmām, zemi, kurā esmu, cilvēkiem un inner black metal, kurš te konsolidējas pastāvīgā entitātē. Jo tāds (roku, par minimālo algu) darbs padara dusmīgu, tamdēļ jau poļi (orki) tā kurwojas, pat meitenes, pat dieviete, kas vispār ir no cilvēkiem saulēm, ziņo par apātiju/agresiju, underneath the surface ellīgas dakšas vicina nogurums, neizgulēšanās sekas, visi ir uzvilkti, nervozi un easily triggered, pat vietējie, vispār vesels lauku pētījums man te, virs galvas jumta stāvā dzīvo par mums jaunāks pāris no Ķeipenes (!), tur ir tāds psihoanalītiskais materiāls, ka prieks uzrauties, turklāt iniciatīva uz kontaktu/konfliktu nāk no viņu puses, srsly, Aivi, mammai piezvanīji? man drīz būs kultūrcitāts. Nedēļas laikā jau četri NLJobs latvieši ir mani sūtījuši pie galvas ārsta, un nav galīgi tā, ka es viņus nesaprastu. Piektdien, kad, paskatījies uz nedēļas kolēģu izmisušajām sejām (siltumnīcā palieku vienīgais, viņus visus, -2, nosūta uz Greenpack, liek bezjēgā mainīt dzīvesvietu) un sapratis, ka arī aģentūra ir random evil, bardaks un lohi, kuri turpina man maksāt tur, kur nevajag, salūzu, nogriezu pozitīvisma kloķi uz nil, sestdien visu sašutumu izliku atkalpārākātrā darbā, bet atgriezies mājās līdz galam atgriezu karstā ūdens krānu, no galda nogāzu aģentūras gludekli un iespēru krēslam. Tad Ķeipenes ambālis-ačkāriks enerģiski un agresīvi man solīja iedot pa jebalu, ko es vispār sākumā neuztvēru nopietni, bet, kad sāku un apvaicājos, par ko, sakarīgākais arguments bija tas, ka viņa sieva manas ĀRDĪŠANĀS dēļ baidoties nākt lejā (troksnos bija noticis pirms kādas 1/2h :) acīmredzot, laiks, lai saņemtos. Pateicu, ka tu jau tagad ārdies un tur vēl viss nav galā. Todien viņiem bija jāizvācas, daļēji apmainoties 3 māju (mūsu un abu Spijkenisse latviešu komplektu) sastāviem, mantas jau sakravātas, utt., kad pēkšņi pēcpusdienā izrādās, ka tomēr nnē, Spijkenisse, kura torīt ar mani kopā jau bija nostrādājusi 6,5 apmaksātās stundas, sadumpojusies un pateikusi, ka nekur nepārvāksies, medniece tikmēr parīzē, jaunais korporatīvais kaimiņš Raivis (prikiņ, es dzīvoju vienā mājā ar aivi un raivi :) neko vēl nerubī, karoče, spriedze acīmredzama. Karalienes dienā cēlos kā uz darbu (reizē ar strazdu) puspiecos, bet ne man kāds bija pakaļ, ne mani tas īpaši sarūgtināja. Pēc pasūtījuma par €40 uzrakstīju 2500 zīmes angliski (tās 500 extra) kaut kādai NVO, kas tirgojas ar oglekļa kredītiem, proti, sniedz iespēju modes industrijas pāstāvjiem un lielražotājiem atpirkties par sevis atmosfērā atstāto carbon footprint :) Doma jau laba, tas galvenais, save them goddam rainforests, teh lungses of our bloodeyed Eden, bet nu baigi atgādina tirgošanos ar zemesgabaliem uz Mēness, vai Marsa lol, man liekas, nekustamā īpašuma bizness kosmosā ir pagaidām šizīgākais, ko civilizācijai devis kapitālisms. Kad nāks NWO, es teikšu Jā visam, as long as i get to live and love along, nosaucu to tekstu par Green is the new gold, kampaņas vadmotīvs gan esot Wear green -- be seen, bet tas tomēr nav absurds tikai pilsētvidē, ziemā un, es nezinu, tuksnesī laikam
- Music: Nurzery [Rhymes]
- 16 complimentsLeave a compliment
- Czemu
- 5/2/12 10:00 am
Es atvainojos, bet, nu, šodien vispār... czemu, kurwa -- pakaļ atbrauca, uz darbu atveda, tur ~5:55 man pavaicāja, kur es biju vakar un aizvakar (agency mistake), un paziņoja, ka nekāda darba nebūs, nesapratu, šoreiz vai vispār, izskatās, ka desmitā diena siltumnīcā (ceturtā māslandē) varētu tapt par pēdējo, jo, kamēr neviens neskatījās, vienalga noskanēju čipu (kazi, nepamanīs un samaksās >:) bet pēc tam ar cigareti nihilistiski uzspridzināju vienu no kāda 12,5-darba-gadu jubilejas baloniem (dzeltenu) virs maiņas līdera sēdvietas (tā paša, kas pateica No, you stay here tā, it kā es būtu pie kaut kā vainīgs), kā nupat no lietuviešiem noskaidroju, trāpīgi -- tā arī bijusi viņa jubileja (kurš atzīmē 12,5 gadu jubilejas anyway) un viņš mīlot poļus, jo pašam sieva tāda. Gandrīz žēl, ka izbeidzās shrāfenzādes ģerāniju lauki ar evil boy Aleksu, to pašu, kurš atlaida Maksimu, un poļus necieš, jo tie nesaprot angliski.
Czemu!?.. [ č e m u : ] jeb kāpēc savukārt, bija kļuvis par pēdējās dienās otro biežāk dzirdēto skaņu poļu valodā pēc nenormāli noriebušās kurwa un man patika daudz labāk, kad to nolemtības pilnā, apokaliptiskā izteiksmē pāri ziedu jūrām ik pa laikam noauroja pēdējo divu dienu bezvārda kolēģis ar pīrsingu uzacī. Tā gari, stiepti, grūtsirdīgi un/vai sašutuši Čemūūuuu... ))
Jo tāda karma, es teiktu, bija jau feini, un wheels are in motion. Pusi no abām pēdējām dienām nostrādāju pie divām poļu tankistēm, like, no filmas, kas bija pirmās meitenes mūžā, kuras esmu redzējis braucam, pie tam diezgan droši, ar oranžajiem autokāriem/pacēlājiem, i mean, to neesmu darījis pat es visas savas raibās karjeras lo-fi daļā (bet lietuvas lielākajā noliktavā 2004/05 nostrādāju septiņarpus mēnešus, divus pirmos nakts maiņās ledusskapī, pēc tam tiku brāķa/norakstāmo preču nodaļā) pag, meitenes, tātad, tādas smalciņas, bet žiperīgas un ar krūtīm, kā polietēm pienākas, gariem kastaņu matiem, abas līdzīgas kā māsas, viena pat runāja angliski un dienas beigās atļāva pabraukāt pa siltumnīcu ar riteni, tas laikam bija mans peak point tur
It kā būtu, par ko pārdzīvot, jo pie ziediem patika, bet nē lol, tās 2000 zīmes uzrakstīju kādās 40 minūtēs un pārlasīju tikpat, citus mana iq neatbilstība veicamajam darbam, šķiet, satrauc vairāk par mani, turklāt izskatās, ka 3 dienas atslodzes ir tieši tik, cik nepieciešams, lai pienskābe pirkstos nomierinātos (dīkstāvē sāp nervi, kā pie reimatisma, brīžiem arī trīc kā narkomānam) manam tēvam tieši no roku pirkstiem sākās daļēja ķermeņa paralīze (viņš ir vienas, tās ne pārāk nopietnās grupas invalīds), turklāt nenoskaidrotu iemeslu (es gan teiktu, darbaholisma) dēļ, interesanti, vienalga viss sliktākais, kas ar tevi var notikt, ir jau noticis at least according to psychoanalysis- Music: ESA
- 0 complimentsLeave a compliment
- Tomēr
- 5/2/12 07:41 pm
Nē, siltumnīca tomēr nekur nepazūd -- rīt tajā pašā laikā (nutadatlaidīsvienreizbeidzotpaīstamko, ^^ nebrīnīšos) -- tāpat kā sāpes pirkstos (kuras kosmosa noteiktā kārtībā pāriet, tikai tos intensīvi nodarbinot)
National Geographic tematiskā WWII nedēļa. Katru vakaru līdz bezjēgai piesūcinu ķermeni ar ūdeni, skatoties lv frenzy laikos iekrājušās filmas (pa vienai divās trīs dienās, vajadzētu kaut kad uzrakstīt, bet ar lg grūti noformēt), telefonā blekmetāla pārsvaru organiski nomainījis dark electro un harsh ebm (darba vajadzībām/radio rezistancei), mājās vakaros (pēdējos) dominē Otto Dix, tomēr bezbožna skaista mūzika vietām
Нам подарят утешение
Белая фея, зелённая фея
Исцеление, успокоение
И грехов всех отпущение- Music: Otto Dix
- 10 complimentsLeave a compliment