THERE’S SOMETHING OUT OF PLACE OUT OF TIME OUT OF GRACE SOMETHING BREACHED SOMETHING BROKE ARE YOU COLD NOW? YOU’RE COLD NOW BREAK IT APART TEAR IT APART THERE’S SOMETHING WRONG WITH YOUR HEART THERE’S A TUMOR WITHIN YOUR HEART THIS PITIED LOVE THIS PETTY LIFE THIS EMPTINESS WE LEAVE BEHIND THIS PITIED LIFE THIS PETTY LOVE THIS SILENCE FROM ABOVE SHALL WE BECOME OR ENDURE EXACTLY WHAT I’M UNSURE THE VOID SMILES BACK AND THE JOY GAGS ON SOUR GRAPES BREAK IT APART TEAR IT APART THERE’S SOMETHING WRONG WITH YOUR HEART THERE’S A TUMOR WITHIN YOUR HEART THIS PITIED LOVE THIS PETTY LIFE THIS EMPTINESS WE LEAVE BEHIND THIS PITIED LIFE THIS PETTY LOVE BLESSED FROM BELOW |
Es redzēju lielu dzelzs kuģi un vienlaicīgi biju tajā iekšā. Ne “Titāniks”, protams, bet tāpat vesela eiforisku izklaižu valstība ar grezniem interjeriem. Visi svarīgākie mākslas veidi vienuviet – kino, kazino, sauna un tax free. Viegla šūpošana un galvas reiboņi – bez maksas. Un, iedomājieties, visu šo bagātību, kuru pirms simts gadiem varētu atļauties tikai prinči, tagad var apdzīvot jebkurš, vienalga no kādas arodbiedrības. Pat bezdarbnieks un nevalstnieks to var atļauties. Vecmāmiņas velteņos ar mazbērniem zirnekļcilvēku kombinezonos, pūriski protestantiski, rūtoti zemnieki no dziļiem laukiem, narkodīleri ar plastisko operāciju rētām un slavenās zviedru nenukleārās ģimenes. Visas krāsas ne tikai uz viena kuģa, bet arī vienā ballē. Visi tagad var atļauties tādu greznību.
(...)
Pa to laiku uz apakšējiem klājiem visi pulksteņi griezās uz otru pusi, tur valdīja gluži cita laika zona. Personas ar ļoti stingri definētu identitāti ālējās. Latviešu nācijas bijušo laikmetu izlolotais zieds visā savā košumā pārsita degunus, novēma ar zelta rakstiem greznotos paklājus un slīpētos spoguļus. “Eeeee, džeki, mēs taču esam īsti džeki! Davaj, džeki, iedzeram par Latviju! Eeee, mēs neļausim kaut kādiem cūkām par mums smieties! Mēs sitīsim no sākuma tos utainos! Mēs esam stipri, bļins, mēs esam īsti!” un tādā garā cauru nakti griezās viņu iekšēji noskaņotās šlāgerplates. Mani ceļabiedri bija lielā neizpratnē: “Kas tie ir par mežoņiem???” Man bija grūti to izskaidrot mūsdienīgiem, kulturāliem vārdiem. “Tie ir tādi latviešu tautas pārstāvji, kuri strauji izmirst un tāpēc ir tādā izmisumā. Agrārajā un industriālajā laikmetā bija pieprasīts viņu brutālais spēks, bet tagad vairs nē. Arī valsts ir noraizējusies, ka viņu kļūst arvien mazāk, tāpēc cīnās par saglabāšanu visādos veidos, kaut vai muzejiski. Valsts nāk ar dotācijām, ar informatīvām kampaņām, ar filmām un izrādēm. Ir tāda izrāde “Čīkstošais klusums”, tur ir par viņiem, kā viņi baidās izmirt un cīnās, lai varētu saglabāt savu dzīvesveidu. Vēl ir tāda filma “Kolka Cool”, tur arī ir par viņiem, kādi viņi ir jūtīgi pret nežēlīgajām pārmaiņām un pret vispasaules sazvērestību.”
Aurora Rubinshtein @ www.arterritory.com
via apolineers
In other news SDI Media atsūtīja paziņojumu par sadarbības pārtraukšanu, ‘pamatojoties uz kavētajiem darbiem decembra beigās/janvāra sākumā’ (es gan pamatotos uz kavējumiem, nevis darbiem, bet lai nu paliek ;) Iebildumu nav, jo par vēl zemākiem tarifiem viņi drīz varēs algot ķīniešus, turklāt tur bija tas sviests, ka biju piekritis tādiem vēl aiz tekošā mēneša termiņiem, respektīvi, uzņēmies tulkojumus, nezinot, ka par tiem maksās mazāk (un pajāt, ka tas varbūt kopsummā nozīmē ~5 latus, svarīgs ir princips). Tikmēr tuvākajā Maximā greipfrūtu Džonam atlaide (1.65 Ls, eitunost), kritu par upuri lielbābeles mārketingam un iegādājos 3 aptveres, tagad gaidu, kad apolineers izvēlēsies kapus un sekundantus >:)