Pēc
subjektīviem novērojumiem un pieredzes spriežot, nav tik ļoti no svara, vai Tu esi bite, kamene, taurenis, spāre, lapsene (protams, tām ir mazākas izredzes, tāpat kā mušām, odiem un sirseņiem, kuru izredzes ir gandrīz vienādas ar nulli - pēdējie gan parasti šādās situācijas nenokļūst - arī pēc pieredzes spriežu) vai kāds cits ar maņu orgāniem uztverams kukainis, - ja pietiekami ilgi rāposi uz gaismu, piņķerēsies pa aizkariem, sitīsies pret loga rūti, lai cik tas bezjēdzīgi arī no malas neliktos un pat ja izeja ir tepat blakus (ko tu, acīmredzot, nespēj saviem spēkiem apzināties, kur nu vēl sasniegt), agrāk vai vēlāk kāds Tevi noķers (don't panic!) un izlaidīs laukā, tur, svaigā gaisā, brīvībā... Jā, pastāv iespēja, ka nospiedīs, jo īpaši, ja esi no parazītisko sugas, bet kāpēc gan pasauli uztvert tik antagonistiski? Tāpēc, ka nav izdevīgi. (Neuztvert.) Es šeit, protams, rakstu paralēlēs (piemēram, ar Kirkegora bezdibeni)... Tātad, Taviem pūliņiem izkļūt no krīzes situācijas
paša/s spēkiem varētu būt tikai tik nozīmes, lai pievērstu kāda
spēcīgāka spēka uzmanību, kas ar laiku izrādīs Tev to
grace. Ja tupēsi stūrītī un raudāsi, tas spēks var Tevi arī nepamanīt. Tāpēc ķepurojies, cik vari, pat tad ja liekas, ka Tu nevari. Neko. Tevi pamanīs. Un varbūt tu sapratīsi kaut ko vairāk par Ticību, Cerību un Žēlastību. Mīlestība nāks pēc tam
