Viss ir redzams

Man riebj pr0ns, jo tas iznīcina visu maģisko starpdzimumu attiecībās, padarot tās par kaut ko lielveikala vai trenažieru zāles apmeklējumam līdzīgu, turklāt kā izteiksmes/izpausmes līdzeklis absolūti nav suģestējošs (proti, ir sekls/notrulinošs). Savukārt kailums (sievietes) mākslā jau ir pavisam cita lieta. Raugi, uzgājās neslikts un quite SFW tumblrs ar gaumīgu, galvenokārt melnbaltu (vienkrāsainu) fotogrāfiju/-mākslu no vecākiem laikiem un tieši tādās noir noskaņās, kā man patīk. Pie viena uztaisīju arī antenu, lai var piedraugot (nosaukumu nācās mainīt, jo garāk par 15 burtiem nedrīkst). Tagad tur nekā nav, bet būs. Paraugam: femmeintemporel

Katra septītā no tiem ir sieviete :))

Dzeru litriem sulas no Johana Korina (viņš tēvam labs draugs) ābeļu diždārza un domāju, vai ir vērts degradēt savu žurnālu līdz tāda tipa spontāniem pukstiem kā, piemēram, "Saule ir zvērs," "Kā man patīk ozolzīles," "Tu būsi Elšpūtī" vai, teiksim, "Šodien man vislabāk iet internetā..." Nē. Tikai, lūdzu, nepārproti, man nav ne mazāko iebildumu pret šāda rakstura frāzēm savā draugu lentā – gluži otrādi (protams, vienmēr novērtēju saturīgus, informatīvus ierakstus – tādus, kā manējie :) Bet ja nu kādam ir iebildumi, (tmi) utml., vienmēr var parullēt zemāk... Arī lai šis puksts nebūtu gluži pliks bez satura, lūk, saite uz vienu varenu fenomenu latviešu populārfilozofiskajā literatūrā:



(.pdf ar Valda Egles komentāriem)

"Kartona kareivjus" lasījis neesmu

Dižais Gars bliež ar Heraklītu (Bereļa recenzija)

Johans Korins: Domāt bez tēliem (intervija apollo)

Dārgās jaunās māmiņas, kas liekat savu jaundzimušo bērniņu fotogrāfijas, taisat albūmus ar tādiem mīlīgiem nosaukumiem kā "Pirmie solīši", "Mēs jau runājam", "Duda un kaķīši" un tamlīdzīgi. Vēlos jums teikt divas lietas: Lieta nr.1 - No sirds apsveicu. Lieta nr.2 Cilvēkiem, kuri nav šo bērnu mātes - resp., visiem izņemot jūs pašu - VISI ZĪDAIŅI IZSKATĀS PILNĪGI VIENĀDI. Saprotiet pašas - ja vien cilvēkam nepiemīt kāds īpatnējs baby fetišs, tad caurlūkot piecus vai desmit identiskus zīdaiņu albumus ir diezgan nogurdinošs darbs. Bet ja jūs patiešām vēlaties, lai sveši vai gandrīz sveši cilvēki blenž internetā uz jūsu zīdaini, tad vismaz pieejiet tai lieta radoši - saģērbjiet viņu kā rozā vienradzi vai, nezinu, nu kaut vai kā Hitleru. Jā, kāpēc gan ne? http://draugiem.lv/user/705233/blog/

Visu laiku piemirstas, ka ik pa laikam jāieliek arī kāds pilns albums. Šoreiz kaut kas daiļš un gada laikam atbilstoši apcerīgs: Kauan – Aava Tuulen Maa (2009) 49 min, 320 kb/s, 110 MB Kauan (somiski sen) ir interesants gadījums, jo tas ir viena talantīga un somiski protoša krievu (!) mūziķa projekts, kurš, ja pareizi nojaušu, somu valodu lieto apmēram līdzīgos nolūkos, kā Finntroll – zviedru, kaut arī pretējam efektam – skanot elfiskāk (somi saka, ka akcentu var dzirdēt, bet tipa netraucējot, nu, man arī nē, lol.) Pirmie divi Kauan bija vairāk tāds kā doom metāls, bet ar šo plati stils ir krasi mainījies un no dūma vairs palicis tikai tam raksturīgais atmosfēriskums – «Aava Tuulen Maa» ir viegli (bet ne viegls), nepiespiesti plūstošs, leknās skaņu ainavās ievijošs un iztēles tālēs nesošs postroks, ar svaigumu un dabas elpu, un nekādiem kaitīgiem piemaisījumiem (vīriņam arī uzvārds Belovs), vienvārdsakot, pilnīgs eko :) Iesaku Recenzija latviski (Pogas, sievišķīgi)

Atvainojos uzticīgajām lasītājām (un -iem, ja tādi vispār ir), bet atskaiti par veļas karnevālu šoreiz noslinkošu, jo, rekur, visu galveno jau minēju (un safilmēto ieguldīju) attiecīgajā Trūmetāl tēmā: VEĻU NAKTS KARNEVĀLS 28.10. Bet atkārtoties nepatīk. Piebildīšu vien, ka bija daudz krāšņu tērpu un cilvēku, un, lai gan pašu auglības deju, vai kas nu tur par rituālu notikās, neredzēju, pieejas nopietnību maskarādei ievērtēju. Personīgais favorīts viennozīmīgi šis kenazs: upd. Lūk, arī gan nefolks, gan rituāls (draudziņos, sorrz)

Veļu Nakts Karnevāls bija karalisks – atnāca daudz cilvēku, nebija nekādu negāciju, interesanti dzīvie, performances palaidu garām, bet vispār – tradicionālie iesūnojušie sinistera nicinātāji var ieskrieties – melnā maskarāde varbūt nevar lepoties ar paškritisku attieksmi pret visām savām iecerēm un iespējām, līdz ar to nekad nav nevainojami organizēta, bet arī tāda ir pilnīgi pašpietiekama mērķauditorijas ziņā, un aizejot uz tādu pasākumu one can't help sākt smīkņāt par smīkņātājiem. Jo ir. Saproti? Ir. Smīkņā, cik uziet savā bunkurā, sauc sevi par eliti – tu vienalga esi minoritāte, skaidrs? :) Bet par to šodien vēl nē – visupirms aši atskaitīšos par vakardienu, kuras vakarā aizgāju uz slāvu folkmetālistiem Woodscream lolklubā Depo (info). Par koncertu uzzināju nejauši un līdz šim neko par tādiem nebiju dzirdējis, taču man kā jau etniskam slavofīlam pietiek ar atslēgas vārdiem "krievi" un "folkmetāls", lai iegūtu "wood" :) Par pārējiem grupām bija vēl mazāka nojausma, un nevienu laikam tā arī nedzirdēju. Woodscream gan – no sākuma līdz beigām – par to, ka zāle bija 1/4-tukša, kas ir ļoti ērti filmēšanai, neiedokumentēju tikai divas dziesmas (sk. youtube.com/nefolk), pie tam ar nosacītu misijas apziņu – jo, lol, pilnīgi nopietni izskatījās, ka uz viņiem mērķtiecīgi esam atnākuši tikai mēs ar Lūsi – pārējie ~12 cilvēki zālē, spriežot pēc imidža, bija tur vai nu uz itāļu ņūmetālistiem, vai arī tie paši itāļu ņūmetālisti (un pārējo grupu dalībnieki). Ā, vēl tur bija tādi psc čuvaki ar nosaukumu TAUTAS DĒLI, kas sākumā (kamēr nezinājām, ka viņi no grupas) likās, ka nu gan jau noteikti būs uz tiem krievu troļļiem atnākuši, bet ņifiga – visu koncertu dzēra augšstāvā un tad, kad pēterburgieši jau sen nospēlējuši un bezmaz doma iet mājās, pēkšņi ceļās kājās, sit pa plecu un tā čomiski aicina, davai pēc vienas dziesmas nāciet klausīties... nu, ok, kas tur, vismaz sākumu paklausīsies, interesanti taču, ko tādi DĒLI smacē. Nu un, zinies vai, savai tautai viņi godu nedarīja – papīpējām, nokāpām ievērtēt (nu, nu?) un, nepārspīlēju, viņi tur vismaz vēl 40 minūtes (!) aiz tā aizkara čubinājās (mēģināja/čekojās/vzko). Labrīt! Pulkstenis jau pāri 2 am – es saprotu, ka šonakt pāreja uz ziemas laiku un tā, bet nu kamon... tā arī atstājām tos igauņus aiz aizkariņa un palēnām mērojām ceļu uz Skolas ielas ekonočņiku. Bet tas jau pavisam cits stāsts... Par pašiem Woodscream (pa nakti gan paspēju aizmirst, kā viņus sauc haha, sākumā visu iekačāju jūtūbā ar nosaukumu Woodsmoke – labi, ka laikus atjēdzos) tātad – īsumā, patika, kvalitatīvi, tight, gan jestri, gan smagi, vienvārdsakot, tā, kā vajag, centās arī komunicēt ar ne pārāk adekvāto publiku un par vairumu dziesmu pat kaut ko pastāstīt , izskatījās arī adekvāti un gaumīgi ieturēti pagānmetālam raksturīgajā bronzas un zvērādu agresorā, izņemot vokālisti, par kuras kultūrfonu mums bija nelāgas aizdomas, lai gan, jāsaka, ka viņa tiešām arī centās un lauku disenei atbilstošo stāju kompensēja ar enerģisku pačkas purināšanu un atzīstamas kvalitātes blokflautas spēli. Vislabākā gan bija vijolniece (sk. video), paldies par uzmanību, man – deficīts, atā, ārā

Jautājums:

Vai kādam no jums mani ieraksti "lauž" frendlisti?

(Tīri tehniski, aiz mana puksta sākas gļuki... varbūt tāpēc mani atdraugo, hmm >:)


Re: http://klab.lv/users/solipse/415774.html

Tomēr emu krietni pieticīgāks par hercoga (kinska) donu Agirri.

Nav manā varā būt Dieva Dusmām, man pietiks ar Intervenci



which_witch

Un atkal par mata tiesu no bezdibeņa...

via jahoctopus

( norvēģiski, unrelated )

Sekojot laika garam, "ieblogot" kļūst par vienu no populārākajiem darbības vārdiem ikdienas komunikācijā. Kā jauna diena, tā atkal ieblogot, parasti kaut ko egocentrisku, jo jābūt taču godīgam pret sevi. Iespējams arī tevi, hipotētiskais lasītāj. Vēlies zināt, kā nefolks izskatījās (un kādas vārsmas rakstīja) pirms vairāk vai mazāk precīzi 15 gadiem? Neiesaku!

( NSFCS* )

* Common Sense :)