Viss ir redzams

Fire reflected on birds in smoke - Moerdijk, the Netherlands. (©Coen Robben)

The Animal Blog

http://anathemantra.tumblr.com/tagged/smoke

http://twitter.com/#!/pedejapartija/status/115741463236710401/photo/1

hmmm - esu pasācis pēc skolas pa ceļam uz mājām ieripināties vienā varenjaukā bārā - un pasūtīt karstu šokolādi - tā viņiem tur baigi garšīgā - sakarsēts piens un līdzi trauciņš ar šokolādes graudiem jeb tabletēm - so, pats ieber un maisi kamēr gatavs - un garšo ļoti labi - nav nedz pliekans kakao, nedz pārsātināta saldum salda karstā šokolāde kādu var saņemt, piemēram, Double Coffe, tad nu es dzeru un parasti izlasu kādus 2 raxtus no līdzpaņemtajiem "Rīgas laika" krājumiem, nekad nelasu vairāk kā 2 rakstus vienā piegājienā, man šķiet tad jau labāk nelasīt vispār, jo jāļauj tak smedzenēm sagremot tas ko lasi. Un protams vēl vari izvēlēties vai sēdēt iekšā vai ārā - tā ir ļoti grūta izvēle nu vismaz šonedēl, jo laiks ir neželīgi saulains un ir tīri kruti sēdēt ārā pie baroka stilā celtas baznīcas tēsto akmeņu sienas. Bet iekša skan vienkārši lieliska mūzika, ko beiži citur nemaz ar nedzirdēsi - Mogwai, Boards of Canada, Bark Psychosis, Magic numbers u.t.t., un vēl lērums kurus neatpazīstu, bet labprāt uzzinātu nosaukumus. Un noslēgumā pats pats ūberkūlākais fakts par šito iestādījumu - cukura paciņas - ha, uz tām ir zīmēti reālistiski putnu attēli, ar to latīnisko nosaukumu - uja man jau ir kolekcija, šodien dabūju vēl divus klāt:
'oriolus oriolus' - tā ir vālodze
'troglodytus troglodytus' - kau kāds strups meža brīnums
'motacilla alba' - baltā cielava
'pinicola enucleator' - kaukāds piekūns pēc skata, bet varbūt arī kau kās sēklgrauzis, jo viņam līks knābis
'motacilla cinerea' - acīm redzot vēl kaut kāda cielava
'denanthe denanthe' - izstas pēc sīļa
'picus viridis' - zaļš dzenis
vo tas arī viss pagaidām kas man ir - a kāpec daudziem no tiem nosaukumiem dublējas vārds?

Nu sorrz
Pārmaiņas pēc
Kaut kas vecs un sen zināms
Tomēr, varbūt, ne ikvienam
Un ja jau, tad tikai tiem, kas spēj paciest roku
reizēm jāieliek arī kaut kas no klasikas
piemēram (nē nu, pat reize šķiet piemērota)
- nefolka visu laiku mīļākā mīlas dziesmu kolekcija:



(101 MB/CBR 256. Arhīvā ir arī dziesmu vārdi [kopēti, par pareizrakstību neatbildu]. Manā izpratnē tā ir abstrakta mīlestība, par ko dzied Edlunds - viņš atzīstas dieviem, velnam, cilvēkam, grēkam, baudai, nāvei, nekam, arī pretējam dzimumam, protams, psihodēlijai. Nav ne rozes bez ērkšķa, taču nakts aizskalos dienas šausmas un nedaudz skaistuma darīs to visu paciešamu. Tāpēc es nudien domāju, ka ir tā kā laiks likt pie malas savus bongus un vienreiz nobalsot par mīlu, ja? Hahaha, labi putni...)

Reizēm ir vērts palasīt arī tos, kas piedraugojuši tevi, bet kuriem/kurām bēdīgā kārtā nav vietas tavā top 70 ;( Tā, lūk, vakar uzzināju, ka esmu palaidis garām kaut ko, ko varēja novilkt jau aprīlī (kurš–paradoksāli–man bija konceptuālais DOOM mēnesis), pie tam no t.s. "lielajiem vārdiem" - vienas no visu laiku dižākās un nefolka vissenāk klausītākās (blakus tādiem dinozauriem kā Manowar un Tiamat) metāla grupas, kuras divdesmitgadei par godu iznācis 3-disku pseidosimfonisks, semiambients tāds kā popūrijs, tāds kā kas, katrā ziņā kaut kas interesants un visnotaļ saviļņojošs–īsta traģiorģija vairāk kā divu stundu garumā–pie tam nekāda metāla! Linku tūdaļ ielikšu komentārā.

http://en.wikipedia.org/wiki/Leda_and_the_Swan

Dienas bizness (c) rasbainieks: iznesu datoru ar visām tumbiņām priekšnamā, lai var dzīvoties pa āru ar mūziku, pie viena pakārtoju priekšnamu, sanesu bēniņos visādas ziemas lietas, pie viena uzvārīju sīrupu un pabaroju bites, jo izskatās, ka viņu ir tik daudz, ka varētu nebūt ko ēst, pie viena paskaldīju malku, palikvidēju kurmju atstātās ziemas pēdas, ieraku zemē rūnu, pirms tam galā uzsēdinājis pērnā gada ozollapu vainagu, bet bedri aizbēru ar akmeņiem. Dienas maģiskākais mirklis noteikti bija, kad, skanot Vive la Fête – Noir Désir, maniakālajiem kliedzieniem priekšnamā no pļavas pēkšņi piebiedrojās dzērves, kuras savā laukā vēl nebiju šogad redzējis. Tajā brīdī nedaudz izkusu, jo tas tomēr nelīdzinās ne pilnmēnesim, kuru nupat aizvadīju gar logu virs kalna, ne intuitīvajai suša kaimiņa identitātes uzminēšanai. Tagad klausu kalendāram, kas vēsta, ka enerģija pārtop uzbudinājumā un sasprindzinājumā, saasinās nervu darbības traucējumi, nedrīkst ļaut sevi izprovocēt, sūroties par dzīvi, nosodīt sevi, krist izmisumā, jānoskaņojas uz mieru, jāpāriet no spēku uzkrāšanas uz aktīvu tērēšanu, jārod iespēja enerģijai izpausties, vajag priecāties: līksmot, dejot, dziedāt, rīkot karnevālus, bet visu ar mēru (!), enerģiju vislabāk izlietot kaut kā jauna veidošanai vai pilnveidošanai, brūces var asiņot stiprāk nekā parasti, psihe un nervu sistēma šajā laikā ir visaktīvākā un tajā pašā laikā nestabilākā, tāpēc jāizvairās no strīdiem un ķildām, jāuzmanās no negadījumiem, kriminālā pasaule “iziet ielās” (lol), der ieiet vannā, jūrā — aizskalot visu lieko smagumu (c) astrologi.lv, tāpēc kurinu krāsnis, nu jau trešo stundu stāvot kājās turpat priekšnamā un Rosewater pavadījumā dīdoties pie tā, kas attēlā. Pieļauju, ka tas ir pat sportiski, reizumis arī ieliecos ceļos (c) sveetaa_seeta

Aprīļa doom turpinās pilnā sparā (patiesībā jau nē, jo svētdien biju ļoti pacilāts, bet arī tas pieder pie lietas - kritiena neizbēgamība pēc kāpuma ir viens no doom esences stūrakmeņiem). Uzreiz pēc sarkanrīklītes bērēm (bija vēl silta) sāka līt pirmais pavasara lietus. O dar prieš tai pravirkau klausydamasis Alinos Orlovos dainos apie širdies baltą pradžią (kalbų žinojimas ne visada yra privalumas). Ā jā, tas bija vakar

Atkal par sevi. Šajās dienās grūti nosēdēt iekšā, bieži eju laukā un staigāju apkārt, Vidzemes augstienes rietumos temperatūra nestabili turās ap nulli, sniega sega daudzviet pārsniedz pusmetra biezumu, bet ir sakususi cieta un izturīga, apstaigāju visas vietas, kas vairākus mēnešus bijušas nepieejamas (bez slēpēm, t.i.), kaisu pelnus tur, kur vajag, lai nokūst ātrāk - starp citu, pa ceļam uz bērzu aiz ķiršiem ir atvērusies zeme un izskatās, ka man ir full-thrown avots pussimts metrus no mājas, kņudina agrajam pavasarim raksturīgā nepacietība kaut ko konstruktīvu darīt svaigā gaisā, cerams, nepāries, tāpēc skatos, kur jau kāds dzelzis ir gana karsts kaļams, malkas skaldīšana kā vienīgā produktīvā ārdurvju aktivitāte ir mēreni apnikusi, uzkāpu vienā no vecajām ābelēm un nozāģēju milzīgu aizlūzušu zaru, bet tie ir nieki, mājas dienvidu pusē izdīguši sniegpulkstenīši, šodien ārā kliedz vanags - vispirms no kaimiņiem, pēc tam - no meža, gaidu, kad sāks parādīties arvien vairāk atceļojošo putnu (starp citu, šoziem redzēju zaļo dzilnu - pāris dienas klauvējās ap pakšiem tā, it kā gribētu tikt mājā - sīļi, piemēram, nekad tā nedara), bet jaunais strauts jau ziemā bija kļuvis par iecienītu padzeršanās vietu ierastajiem sīkaļām, jo virs tā sniegs neturējās pat tad, kad visapkārt bija pilnīgs Immortal - tas priecē, vakar tur redzēju pagaidām vēl neidentificētu lidojošu subjektu

Morth Künstler. By the Still Waters

< telpas-elpa

Apogs atmostas un prāto:
Alfabēts būs jāatkārto.

Āpsis, glābjoties no sala,
Ātri ielien siltā alā.

Bebra bērni mālus stampā;
Bebriem jāsalabo dambis.

Cielaviņa tek pa ceļu,
Cirtains kāpurs pretī veļas.

Čiekurs nokritis no zara,
Čunčiņš par ko dikti baras.

Dižens dundurs dienas vidū
Dūkdams dadzim apkārt lido.

Egļu mežā vienai bekai
Esot piekususi peka.

Ērglis izskatās tik lēnīgs
Ēnā iešot medīt sēnes.

Foreli no straujās upes
Fotografēties lūdz krupis.

Grundulis ar akmeņgrauzi
Gudro strautā audzēt auzas.

Ģirlicis pēc dziesmu kara
Ģeņģeriski griežas zarā.

Hortenzija puķu podā
Halvu ēd no zelta bļodas.

Irbe āboliņa laukā
Irbēniņam knābi slauka.

Īvei pāri nolīst lietus,
Īve neizkust no vietas.

Jaunas dienas jaukā rītā
Jāņtārpiņš dzēš lukturīti

Kurmja apakšzemes mājā
Kālis iekāpis ar kāju.

Ķīris nevar noķert ķīsi,
Ķīrim makšķere par īsu.

Lakstīgala līkā lazdā
Laipni pačalo ar strazdu.

Ļoti daiļai diļļu meitai
Ļauna usne sadzeļ kleitu.

Mušas mušmirei met loku
Mušmire met šīm ar roku.

Nātre nebaidās nenieka
Ne no gliemeža, ne sliekas.

Ņipri suņuki ar mieru
Ņurkāt vakariņās sieru.

Ozoliem un citiem kokiem
Odi patikt prot ar jokiem.

Paparde ar piparmētru
Pieliecas un pārlaiž vētru.

Raibi rubenēni rasā
Rubeņmātei putru prasa.

Saule skudru saimi silda,
Skudras taisa smilgu tiltu.

Šalkojošiem ošiem pāri
Šodien šaudās koša spāre.

Tārtiņš tekalē gar strautu,
Tramda taurenīšu tautu.

Upe mutuļo un griežas
Un ar baltām putām šķiežas.

Ūdrs sprūk no ūdens laukā,
Ūsas pūtina un slaukās.

Veca vārna paņem kurvi,
Vēžot aizlaižas uz purvu.

Zaķis, zāli grauzdams, mana
Zaļā pļavā zilu zvanu.

Žagata no meža steidzas,
Žagars knābī, stāstiņš beidzas.


Jānis Baltvilks