Viss ir redzams

Sekojot laika garam, "ieblogot" kļūst par vienu no populārākajiem darbības vārdiem ikdienas komunikācijā. Kā jauna diena, tā atkal ieblogot, parasti kaut ko egocentrisku, jo jābūt taču godīgam pret sevi. Iespējams arī tevi, hipotētiskais lasītāj. Vēlies zināt, kā nefolks izskatījās (un kādas vārsmas rakstīja) pirms vairāk vai mazāk precīzi 15 gadiem? Neiesaku!

( NSFCS* )

* Common Sense :)

Atbaidīt, aizbiedēt baidos,
iebiedēt... vienkārši nevēlos :)
Vēlos pastaigāties ar tevi
Zem kokiem, pa lapām, kamēr satumst
Un nesatikt nevienu cilvēku
Un neredzēt nevienu ēku
Izņemot to, kur mums mājas

Lol. Nu tad beidzot. Tūlīt. Saņemšos. Un klausīšos

p.s. http://klab.lv/users/ulvs/701951.html#comments

p.p.s. I Speak Human :(

Aiz loga mirgo mēnestiņš
Nav nemaz tik vientuļš viņš
Pūces, lapsas siro klusu
Lai tev silti iet uz dusu

Vakar
Tu manī miri
Ar spēcīgām vēdergraizēm
(Bet varbūt tas bija cēsu džons)
Lai gan zinu,\
Nav ļauna bez laba
Vienalga šķiet,
ka varēja būt labāk

:(

Labrīt,
Laimīgu pasaules galu
Tu paliec man parādā skūpstu
/.//

Lūk, arī kāds kreatīvs no tālā 1996. gada, kad kopā ar paralēlklasesbiedru izplatījām pagrīdes preses izdevumu ar nosaukumu Oāze 69 (principā varētu veltīt visām meiteņu galerijām draudziņos):

In the years of the primal course,
In the dawn of terrestrial birth,
Man mastered the mammoth and horse,
And Man was the Lord of the Earth.

He made him an hollow skin
From the heart of an holy tree,
He compassed the earth therein,
And Man was the Lord of the Sea.

He controlled the vigour of steam,
He harnessed the lightning for hire;
He drove the celestial team,
And man was the Lord of the Fire.

Deep-mouthed from their thrones deep-seated,
The choirs of the aeons declare
The last of the demons defeated,
For Man is the Lord of the Air.

Arise, O Man, in thy strength!
The kingdom is thine to inherit,
'Til the high Gods witness at length
That Man is the Lord of his Spirit.


Aleister Crowley

( ... tālāk ... )

Neesmu vēl ēdis
Augli vai dārzeni
Kas iekšpusē būtu
Skaistāks kā tomāts


( ... tālāk ... )

“You are beautiful like demolition. Just the thought of you draws my knuckles white. I don’t need a god. I have you and your beautiful mouth, your hands holding onto me, the nails leaving unfelt wounds, your hot breath on my neck. The taste of your saliva. The darkness is ours. The nights belong to us. Everything we do is secret. Nothing we do will ever be understood; we will be feared and kept well away from. It will be the stuff of legend, endless discussion and limitless inspiration for the brave of heart. It’s you and me in this room, on this floor. Beyond life, beyond morality. We are gleaming animals painted in moonlit sweat glow. Our eyes turn to jewels and everything we do is an example of spontaneous perfection.” — Henry Rollins

Kas ir šis lielais pūķis, kuru gars negrib saukt vairs par kungu? “Tev-būs” sauc šo lielo pūķi. Bet lauvas gars saka: “Es gribu.”   “Tev-būs” guļ viņam ceļā, zeltā laistīdamies, zvīņains zvērs, un uz katras zvīņas zeltaini spulgo “tev-būs”!   Tūkstošgadīgas vērtības spulgo šais zvīņās, un visuspēcīgais no pūķiem runā tā: “Visas lietu vērtības manī spulgo. Visas vērtības ir jau radītas, un visas radītās vērtības — esmu es. Patiesi, nekāda “Es gribu” nedrīkst vairs būt!” Tā runā pūķis. — Tā runāja Zaratustra