Viss ir redzams

“Nedrošība, kauns, frīkainums, neveiklība, nespēja menedžēt uztraukumu un citas komunikācijas barjeras ir galvenās lietas cilvēka dzīvē. Tādā ziņā, ka tās nosaka to, kā tev iet ar citiem cilvēkiem un kāda, šo spoguļojot, veidojas tava pašvērtība. Blogos no tā visa nav redzams pilnīgi nekas.” — Agnese Krivade

Mēs pat viņiem neeksistējam

14/08

“If you’re going to try, go all the way. Otherwise, don’t even start. This could mean losing girlfriends, wives, relatives and maybe even your mind. It could mean not eating for three or four days. It could mean freezing on a park bench. It could mean jail. It could mean derision. It could mean mockery—isolation. Isolation is the gift. All the others are a test of your endurance, of how much you really want to do it. And, you’ll do it, despite rejection and the worst odds. And it will be better than anything else you can imagine. If you’re going to try, go all the way. There is no other feeling like that. You will be alone with the gods, and the nights will flame with fire. You will ride life straight to perfect laughter. It’s the only good fight there is.” — Charles Bukowski

“There are certain queer times and occasions in this strange mixed affair we call life when a man takes this whole universe for a vast practical joke, though the wit thereof he but dimly discerns, and more than suspects that the joke is at nobody’s expense but his own. However, nothing dispirits, and nothing seems worth while disputing. He bolts down all events, all creeds, and beliefs, and persuasions, all hard things visible and invisible, never mind how knobby; as an ostrich of potent digestion gobbles down bullets and gun flints. And as for small difficulties and worryings, prospects of sudden disaster, peril of life and limb; all these, and death itself, seem to him only sly, good-natured hits, and jolly punches in the side bestowed by the unseen and unaccountable old joker. That odd sort of wayward mood I am speaking of, comes over a man only in some time of extreme tribulation; it comes in the very midst of his earnestness, so that what just before might have seemed to him a thing most momentous, now seems but a part of the general joke.” — Herman Melville, Moby Dick

Ja godīgi, “Mobiju Diku” nemaz neesmu lasījis, lai gan grāmata ir (savulaik bija paradums pirkt visu kaut nedaudz interesējošo Pingvīna lata klasiku), bet šis citāts man vienmēr ir paticis un uzjundījis pazīstamus sentimentus (lai gan reti kurš personīgās pieredzes fragments varētu pretendēt uz tik ekstrēmu tribulāciju statusu, kādas ir padomā autoram) - atcerējos, jo pamanīju, ka jānovelk, re, kāds jauns šedevrs/farss (?):

Moby Dick is recreated in a world where Captain Ahab and his crew search for a Great White Dragon.


p.s. vakarā jāmēģina aiziet uz kants vampīrlektoriju [link.]

This is the Kabbalistic Tree of Life.

It is a 2-dimensional diagram which attempts to explain the quantum structure of the universe, and no one in my religion may study it unless they are over 40, married, have a firm background in the bible and an understanding that it is not a fucking accurate history book.

When my rabbi first told me about this, my head exploded.

Long story short?

There is no Hell, no devil… nothing but complete and utter infinity which we humans are physically incapable of comprehending due to the physically finite structure of our brains.

Evolution?

Indisputable mechanism; how the universe operates.

The afterlife?

Nobody fucking knows, stop trying and live your damn life.

Demons/evil spirits?

You make your own; it’s a home-based industry.

And God?

It/He/She is impossible to know, and only an asshole would condescend to try and speak for It/Him/Her. We’re specks of dust on the asses of fleas. Just assume there is a higher power, do good deeds and live your damn life.

Pamodos agri no visādiem interesantiem sapņiem, padomāju, ka, bļin, miegs taču ir visstiprākā narkotika pasaulē (bet tas jau pašsaprotami-analītiski). Pēc tam nedaudz padomāju, kā lai divos titros sabāž "The medieval warm period was the last time climate change radically altered the north. That event redrew the human map of the arctic," bet neko prātīgu neizdomāju. Tad atvēru cibas Latests Puksts (kopš veģma atklāja, ka mans spēka dzīvnieks ir ezis, esmu sācis pastiprināti mīlēt šo latviskojumu), kur izlasīju lj user milkies pukstu par subkultūrām, un nedaudz padomāju par gotiem. Nepretendēju uz kaut kādu baisi absolūto patiesību, bet man liekas, ka tas, kas visvairāk raksturo gotus, ir narcisms pārākajā pakāpē, proti, goti ir tādi cilvēki, kas mīl sevi vairāk par dzīvi. Skaidrs, ka sevis mīlēšana vairāk par citiem nav atkarīga no subkultūras un varbūt pat ir katra veselīga cilvēka dabā, bet tieši gotismā, manuprāt, parādās tādās nedabiskās ārējā-iekšējā proporcijās (pat, ja viņi ienīst sevi, tad dara to ar tādu mīlestību, ka naids šķiet tikai butaforija). Protams, objektivitātei te nav vietas, un es, ja tā var teikt, izeju no estētiskiem stereotipiem, bet visvairāk taisnības ir Ugniusam, kurš reiz teica, ka gots ir tas, kurš uzskata sevi par gotu. Bet, runājot par narcismu, kopš Kastaņedas izlasīšanas jautājums par pašsvarīguma sajūtu man personīgi vienmēr bijis tik sāpīgs, ka bieži esmu izvēlējies to ignorēt - galu galā, pievēršot tam pārāk lielu uzmanību, agrāk vai vēlāk riskē attapties tajā pašā pašsvarīguma bedrē. Katrā ziņā, ja tev ir interneta dienasgrāmata, tu jau esi narciss pēc noklusējuma. (Jeb "kurš vēl tevi nosauks par resnu, ja solipse izdzēsusies?") Lūk, šis bija tas nepieciešamais teksta blāķis, kas nevienam nebija jālasa. Ja būtu, tad es pacenstos tur dažās vietās eksplicēt, ja.

Par to domāšu, divas jūdzes sniegputenī minoties uz Taurupi papildināt pārtikas krājumus (un divas jūdzes atpakaļ), nezinu, vai Holandes rūdījums (valdošais vēja virziens = pretvējš) nāks palīgā, bet nešaubos, ka nekļūdījos, atliekot to tieši uz šo dienu, jo režisora mērķis vienmēr ir radīt pilnvērtīgu klātbūtnes sajūtu, tā ir tērēta dzīve, kas vismaz trešdaļu netiek pavadīta ārā

Pienācis rituālās Lifelover klausīšanās laiks. Dzīve ir dūmmetāls un tulpju dārzs (c) mincīts

Lifelover - Dödens Landsväg

Lifelover - I Love (To Hurt) You

Lifelover - Myspys


p.s. man nav depresijas - tieši otrādi

( Свиньи под латынью )

Валерий Миронов

Šai vietai nevajadzētu radīt priekšstatu par mani, bet gan to, kas man patīk.
Vienmēr esmu cerējis, ka dzīvē neesmu tāds kā internetā. Pieklājīgāks.
Redzi, es varu ielikt arī tādu bildi kā meiteņu žurnālos:

Tomēr patīkami, ka, lai cik arī nomācoši vienaldzīga nebūtu tulkojamā draza (IMDb reitings 4.1), tur reizēm atrodas arī interesanti domu graudi.

Jerome: Do you believe in magic?
Lydia: What do you mean?
Jerome: Do you think people get things they don’t really deserve?
Lydia: Well, I’m not sure if it’s magic, but, I’ve often found that the thing that you thought was impossible is just the thing to happen. And the thing that you were absolutely sure was gonna come through, never happens at all.