[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 140 most recent ones recorded in
Namtar's LiveJournal:
| Monday, February 16th, 2004 | |
| 9:16 pm | King Arthur, holy grail and bitchez Nu sākšu ar to, ka visiem iesaku noskatīties Monthy Python and the Holy grail, vai kautkā tā. Ja es būtu laacz, tad es teiktu - dodu šai filmai 5.5 lācīšus. Super. Specefekti vienkārši grandiozi. Un cīņu skati, man šķiet, vel nebijuši. Ir tā vērts, lai noskatītos vismaz 17 collu monitorā, vēlams plakanekrāna. Bet šajā filmā tiek apskatītas tikai dažas epizodes no šī jaukā notikuma(man šķiet ka to sauc leģenda) par karali Artūru un apaļā galda bruņiniekiem. Nu un tā kā man ir sanācis arī palasīt bišķīt par šo jauko cilvēku, tad es pastāstīšu jums arī dažus citus atgadijumus galvenokārt tādus kas saistīti ar sievietēm. Jo mūsdienās, kad notiek dzimumu revolūcija un mēs visi vēlamies kļūt vienādi, ir ļoti populāri aplūkot sievietes lomu vēsture un sabiedrībā, vai vismaz sievietes ietekmi uz kādu notikumu vai vismaz uz savu vīru. Sākšu es ar to, ka kādreiz dzīvoja Artūra tēvs un dzīvoja Artūra māte, bet viņi nebija precējušies. Artūra mātei(viņa vel toreiz nebija Artūra māte) bija cits vīrs. Cits vīrs karoja ar nākamo karaļa Artūra tēvu, jo tēvam bija uznākusi kaisle, pret nākamo Artūra māti. Bet tā kā Artūra māte bija godīga sieviete, ta vaidzēja kautkā viņu pa kluso pavest. Te nu nāca palīga burvis Merlins, viņš pārvērta Artūra tēvu par Artūra mātes vīru un tā nu viņs, jaunā izskatā devās pie nākamās mātes baudīt mīlas priekus. Pa to laiku Artūra mātes vīrs kļuva par viņas ex-vīru, jo viņu nosita. To uzzinajusi, Artūra māte noskuma un apprecējās ar Artūra tēvu. Kad piedzima mazais Artūriņš, tad Merlins viņu savāca un aizveda pie Artūra nākamā patēva, audzināšanai. Vēlāk Artūrs protams kļuva par karali Artūru. Merlins viņam ikpa laiciņam palīdzēja izdarīt visādus labus darbus. Bet.. Merlinam bija viena vājība - sievietes. Ja kāda viņam iepatikās, tad viņš uzreiz vēlējās viņu iegūt. Un vienu reizi viņam iepatikās viena sieviete ar nejauku raksturu, neaceros kāds viņai bija nosaukums, bet es vispār sievietēm vārdus aizmirstu un tas šajā gadijumā arī nav tik svarīgi. Merlins iemīlējās nejaukā sievietē. Viņi visur staigāja kopā, jo sieviete izlikās ka viņai arī Merlins patīk. Bet īstenībā viņa izlikās. Un vieds ir tāds teiciens - sievietes mani kapā ievedīs. Jo kādu dienu, kad šī sieviete jau bija daudz samācijusies no Merlina viskautko labu un viņai viņš bija galīgi apnicis, viņa iemānija burvi vecās kapenēs, ar viltu iemānija vecā kapā un dzīvu tur iemūrēja. Un tā viņš tur vel tagad guļ un runā tādas lietas par sievietēm, ka mūsdienās viņs jau būtu tiesā iesūdzēts. Bet ar to viss vel nebeidzās. Otra stāsta manis akcentētā daļa vairāk būs par vīriešu problēmām sieviešu dēļ, kur grūti vainot sievietes, bet var:) Karalis Artūrs kādu dienu izdomāja apprecēties un apprecējās viņš ar skaisto Giniveru. Bet viņš netikai sēdēja mājās un taisija bērnus, bet arī devās varoņdarbus pastrādāt un beigās pat izveidoja apaļā galda bruņinieku ordeni. Pats labākais no visiem bruņiniekiem bija sers Lancelots(foršs vārds). Nu un kā bieži gadās ar labākajiem draugiem, viņš pārgulēja ar Giniveru. Bet tā kā neviens nepamanija, tad viņam iepatikās un viņi tā bieži sāka darīt. Kamēr kādu dienu, karaļa Artūra draugi viņus pieķēra. Lancelots gan nebija nekāds švakais un aizstāvēdams Giniveras godu, lielāko daļu no viņiem nosita. Bet Artūrs to tomēr nepiedeva un sākās karš. Lancelots vispār, ja nemaldos, dzīvoja Francijā un viņa pili tad Artūrs arī aizbrauca aplenkt, bet ilgi nevarēja sadūšoties viņi viens otru nosist, jo draugi tomēr. Tajā laikā Artūra dēls sagrāba varu Anglijā un gribēja precēt Giniveru(smuka viņa bija). Tad Artūrs pārtrauca karot ar Lancelotu un brauca sist nost savu dēlu. Sākās briesmīga kauja. Kaujā visi nomira. Nosākuma karavīri nomira, tad Artūra dēls nomira(Artūrs viņu ar šķepu), tad Artūrs nomira. Tad Ginivera aizbrauca uz klosteri aiz bēdām un arī nomira. Tad Lancelots uzzināja, ka Ginivera nomira un arī nomira. Ļoti interesanta šajā stāstā ir sieviešu uzvedība. Mūsdienās ir pieņemts ka parasti tas kurš ir nogribējies un nevar novaldīties, ieraugot sievieti, ir vīrietis. Šeit tikai vienu reizi parādās nešpetns bruņinieks, kurš ved vienu jaunavu uz savu pili laupīt viņai godu, bet bruņinieku nosita.Sers Galaheds, man šķiet, Lancelota dēls, starp citu. Parasti sieviete izdomā ka tas būs viņas slepenais bruņinieks(mīļākais) un tad viņam to pasaka, ka grib viņu un bruņinieks nevar sievietei atteikt, jo tāds ir bruņinieka gods. Izņemot var atteikt ja vēlas saglabāt nevainību, kā to darija sers Galaheds, Lancelota dēls. Jo tikai pavisam šķīsts bruņinieks var atrast svēto grālu, Lancelots nevarēja, vecais ģeķis tāds, bet Galaheds varēja, kaut arī viņam stipri uzmācās... Ar to visu es tikai gribēju runāt par sieviešu stāvokli dažādos laikos. Daudzi noteikti domā ka sievietes vislabāk dzīvoja Atēnās vai vel kādā jaukā valstiņā. Bet patiesībā Atēnās sieviete vispār tikai sēdējā mājā, pat gulēja grieķi tikai ar večiem:) Daudz maz labāka situācija bija Spartā, tur sievietes darija diezgan daudz to pašu ko vīrieši. Bet vislabāk bija viduslaikos. Viduslaikos daudzas sievietes pat kļuva par valdniecēm. Sievietes varēja nodarboties ar tirdzniecību, rakstniecību, medicīnu, ko viņas pēc tam nevarēja līdz pat 20.gs. sākumam. Un vel viņas varēja uzmākties šķīstiem bruņiniekiem. Bet tad nāca reformācija un sāka sievietes dedzināt uz uguns(un luterāņi viņas dedzināja, nevis katoļi) Tā ka iesaku visām meitenēm, ja gadās laika mašīna, braucat pie karaļa Artūra... Sokrāts jūs pārdos par dārznieci un pārgulēs ar jūsu draugu. |
| 8:14 am | Briesīgs aukstums Atkal uznācis. Es nezinu cik ārā ir grādi, bet labi ka man mājās ir sega un rums.. Bet pats pretīgākais ir tas ka ir jāiet ārā. Un tas man vienkārši neapmierina. Normāls cilvēks vel nav paspējis aiziet gulēt, kad jau atkal kautkur jāiet. Šitādā laikā valstī vaidzētu pasludināt ārkārtas stāvokli un atcelt iešanu no mājas ārā. Lai sarkanais krusts pieved barību un aizved tukšās pudeles, vietā atvedot jaunas pilnas un tabaku ūdenspīpei. Eh varētu tagad uz Grieķiju aizbraukt, tur ir silti. Tur gan cilvēki tā jocīgi brauc, tāpat kā pie mums korķis, tikai iet uz priekšu ar 80km/h un kad kādu vecīti paķer uz kaputa, tad neviens nemaz neapstājas, tikai krustu pārmet. Krustus visi met arī kad baznīcā zvans noskan. Ticīgi cilvēki, ne tā kā pie mums. Pie mums vispār briesmīgi, aukstums un vilki nāk uz māju ledusskapi izēst, ja neaizved vectētiņu uz mežu. A uz mežu nevar vest, tur partizāni. Vectēvam karājas pidirallaa pidirallā Pie sienas pistole, pidiridirallallala Vecmātei vaļā stāv pidirallā pidirallā Uz galda bībele pidiridirallalala Va velns kā sacēlās pidirallā pidirallā Tas bargais ziemeļvējš pidiridirallalā Es vairāk nestumšos, pidirallā pidirallā Ar bērnu ratiņiem pidiridirallalā Jau agri nogāja pidirallā pidirallā Vilciens uz Valmieru pidiridirallallā Jums meitiņ caurumiņš pidirallā pidirallā Tai zīda zeķītē pidiridirallallā Vectēvam sarkans stāv pidirallā pidirallā Aiz loga žigulis pidiridirallallā |
| Sunday, February 15th, 2004 | |
| 5:23 pm | Pie kamīna Es personīgi neatbalstu narkotiku lietošanu. Pat zāli neatbalstu. Domāju, ka visus kurus atrod ar kaut vai gramu zāles vaig sodīt ar nāvi nošaujot, tāpat kā sliktus skolniekus un neuzticīgas sievietes... Bet tā kā es esmu bijis slikts skolnieks(labi ka vismaz neesmu bijis neuzticīga sieviete, tas mani vismaz puslīdz attaisno) un neesmu par to sodīts, tad man ir sanācis zāli ar šad tad uzpīpēt. Vienreiz sēžu ar vienu meiteni pie kamīna un pīpēju zāli. Tāda patīkama sajūta, miers. Bet meitene izdomā kautko paprasīt. Man protams atbildēt nevisai gribas, tāpēc pēc piecām minūtēm atbildu ar pretjautājumu - ko? Vel pēc minūtēm piecām meitene atkārto savu jautājumu. Nepaiet ne piecas minūtes kad es atkal atbildu ar to pašu - ko? Nu un tad jau pēc nedaudz īsāka laika seko meitenes atbilde - neko.... Vispār jau protams narkotikas ir ļoti jauks veids ka kontrolēt savu laimi. Jo ka zinām, laime nav tāda nepārejoša lieta, bet gan sastāv no maziem sīkumiem. Nu un tad iepotējot sev laimīti tu vari justies laimīgs diezgan bieži, ja ir nauda un tieši kad vēlies. Bet tur ir arī savi mīnusi - pirmkārt jau nauda, nav tik lēti špricēties. Otra lielā problēma ir tāda ka starplaikos starp laimi parastiem cilvēkiem var būt vienkārši tāpat vai sūdīgi, narkomānam starplaikos var būt tikai sūdīgi. Un trešā nelaime ir tāda ka citi mazie prieciņi vairs neinteresē, jo nekas nav labāks par heroīnu, kā man teica viena draudzene... Bet runājot par Latvijas ekonomiku, es domāju ka dažus Latvijas rajonus varētu stipri attīstīt. Vienā rajonā, kautkur aiz Preiļiem, varētu legalizēt visu veidu narkotiskās vielas. Tās drīkstētu lietot tikai iebrauceji. Latvijas pilsoņi, kas tur iebrauc, nedrīkst vairs no turienes izbraukt, ārzemnieki laipni lūgti braukt kad vien vēlas. Welcome to Latvia... Vel vienu rajonu varētu attīstīt ar pedofīlijas biznesu un vel vienu ar gladiatoru cīņām, kurās varētu piedalīties tie kurus ar gramu noķer:) |
| 5:07 pm | Latviešu metode Tā kā iepriekšējā slāvu metode nav izmantojama pret kaimiņiem kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un , nedod Dievs, vel tajā pašā kur jūs, tad ir otra metode, vietējā. Šeit ir svarīgas šūšanas iemaņas, bet stipri minimālas. Tātad, ņemam vienu adatu, ieveram sarkanu diegu. Tad ir grūtākais uzdevums, jāmeklē mironis. Kad ir atrasts kāds mironis kurš nesen ir devies pie Dieva, tad ņemam to adatu ar diegu un šujam cauri miroņa spilvenam 3 reizes. Pēc tam ņemam šo upgradēto adatu un nesam pa kluso pie nelabā kaimiņa. Sakam - vai, sābrīt, cik tu labs cilvēks, atnesu tev konfektes, ievāri tējiņu, parunāsimies. Kamēr kaimiņš vāra tēju, tikmēr ejam guļamistabā un duram adatu gultā, pie tam tā lai nevar pamanīt. Un pārējais ir tikai laika jautājums. Lēti un efektīvi:) Ja kādam ir interese kā par vilkaci pārvērsties, tad citu reizi varu to arī pastāstīt... |
| 11:10 am | Padomi Je ir kāda problēma kādā no šīm nozarēm - nauda, veselība, īss prāts, sievietes, vīrieši, mīlestība, ēsšana, dzeršana, citas problēmas, tad droši rakstat komentāros jautājumu, atbildēšu:)) Vienu padomu es došu uzreiz. Es zinu ka daudziem nepatīk savi kaimiņi. Tur ir pavisam vienkāršs risinājums. Gaidam pilnmēness nakti. Ņemam vienu sveci no baznīcas(svētītu) Noģerbjamies pliki, piededzinam sveci, ejam trīs reizes apkārt ap kaimiņa māju. Pēc laiciņa kaimiņs savārgs un izlaidīs garu. Lēti un patīkami. Tikai neejat apkārt daudzdzīvokļu mājām, savādāk latgaliski sakot būs - nabašņīku piļni ceļi. Kādu citu reizi es vel izstāstīšu labus padomus kā pieburt sievieti vai arī aizsūtīt kādu nejauku cilvēku uz koka kastīti vai vismaz izārstēt sāpes pakrūtē ar kādu pūšļošanas metodi. |
| Friday, February 13th, 2004 | |
| 5:36 pm | Kā mans onkulis suni sita Es te par ežiem runāju un tad man ienāca prātā kāds atgadijums kuru man stāstija onkulis no amerikas. Kādreiz, nu jau pavisam sen atpakaļ, kad viņš nesen bija ieradies Amerikā, kaimiņš, kurš jau bija diezgan vecs, palūdza nosist savu suni kurš esot slims, bet pašam žēl sist. Nu un mans onkulis, labs cilvēks būdams, paņēma suni pie saitītes un veda uz māju sist nost. Kā mauc ar akmeni pa galvu, a suns nekrīt, tikai rokā iekož. Nu paiet laiciņš kamēr sunītim ieskaidro, ka tas bija nejauši un ka viss ir ok. Tad mans onkulis atrod riktīgu rungu, mauc ar visu spēku sunim pa galvu kādas reizes 5as. Nu jā beidzot suns gatavs. Bet sunīts nav gluži maziņš, bet tāds liels ar smuku ādu. Mans onkulis būdams tāds cilvēks kas akordeonu spēlē un citus mūzikas instrumentus arī un vispār ir melomāns(bija melomāns, tagad viņš ir miris), izdomā ka ādiņa smuka, nevar laist zudumā, var taču bungas uztaisīt. Nu un ņemas dīrāt ādu nost sunim, līdz pēkšņi atskan briesmīgs kauciens, izrādas sunīts vel nebij galīgi aizgājis pie saviem tēviem, nācās ar nazi nodurt un ādu samaitāt. Pat bungas laikam nesanāca. |
| 12:51 pm | Pusdienām Pieņemu ka pusdienām jūs šodien ezi nenoķersiet. Viņi man šķiet pa ziemu arī guļ. Tāpēc lai jūs nepaliktu bez pusdienām, es jums došu vel vienu recepti. Šī recepte nāk no 17. gadsimta franču pirātiem. Viņi bija diezgan jauki ļautiņi, sauca viņus vai nu par korsāriem vai par bukanjēriem, spāņi viņus sauca vienkārši par laupītājiem - ladrones. Bija tāds jauks pirāts, kura nosaukums bija Francuā Olenē. Viņš vispār bija diezgan nejauks radijums un spāņu gūstekņiem rāva ārā sirdis, bet spriežot pēc receptes ko viņš atstājis, brīvajos laikos viņš ir rīkojis jaukus pankūku vakarus. Šī recepte gan nav pankūkas, bet gan kārtīgs ēdamais. Tātad ņemam cūku ribas(ja ticība neļauj, varam ņemt jēra ribas), ņemam pupiņas. Ribas apcepam uz ugunskura, pupas vāram katlā. Kad pupiņas gatavas un ribas apcepušās, tad saliekam visu kopa vienā kārtīgā katlā, pieliekam klāt krējumu un taukus un vāram 15 minūtes uz lēnas uguns, apmaisot. Pēc tam sniedzam galdā kopā ar rumu. Šeit es gribētu citēt Eksvemelinu kurš saka - Bieži vien pirātu ēdamais iraid daudz gardāks par smalkajiem ēdieniem, ko ceļ kungu galdā. |
| 12:10 pm | Eža nosišanas tehnoloģija Visvieglāk ezi ir nosist ar akmeni, kad viņš saritinās kamolā, bet tad viņš paliek nēēdams. Vislabāk jau ezi ir nodurt ar dūrienu skaustā uz sirds pusi. Šādam dūrienam vajag asu, garu nazi. Lai nodurtu ezi, vajag ļoti stiprus nervus, jo kad ezītis paskatās acīs ar jautājošu skatu - a varbūt nevaig mani ēst? Tad paliek vāji ap sirdi un vajag saņemt lielus spēkus sevī lai atbildētu - nada, fedja, nada.... Vislabāk protams būtu ja jau iztīrītus ežus varētu nopirkt RIMi, bet pagaidām es vel neesmu redzējis. Ja negrib sist ezi, tad var ēst bebru, bebram gaļa ir diezgan līdzīga pēc garšas, tikai sīkstāka. Un bebra fizionomija prasīt prasās pēc ķieģeļa. Tikai bebram es diemžēl nezinu recepti. |
| 12:04 pm | Kokaīns Pavisam sen atpakaļ, kad es vel mācijos skolā kā pareizi pieturas zīmes likt, mums visai klasei sanāca aizbrauks uz Franciju paskatīties uz tiem cilvēkiem lai būtu pēc tam patīkamāka franču valodas mācīšanās. Mēs protams ļoti cītīgi skatijāmies vēsturiskas vietas un lietas, satikāmies ar visādiem jaukiem francūžiem, bet protams labprāt arī nodarbojāmies arī ar iedzeršanu. Uz pāris dienām mēs bijām nometināti iestādē, kas izskatijās pa pusei pēc klostera, pa pusei pēc veco ļaužu pancionāta, tā ka grūti spriezt kas tā bija par iestādi, kur notika šis atgadijums. Bet notika viņš tā - Mēs izdomājām sarīkot manā un vel viena patīkama cilvēka istabiņā nelielu pasākumu ar austerēm un vīnu un vel visādiem labumiem. Bet protams ka visi netika uzaicināti. Netika uzaicināts viens jauks cilvēks, kuru mēs nezin kāpēc negribējām savā pasākumā. Bet viņš tomēr ieradās. Klauvē pie durvīm. Es prasu - kas tur ir? - Es.. - Ej prom, es jau guļu. Bet viņš neiet, stāv un gaida. Izdomājam, ātri piedzirdīsim un tad gan jau aizies. Dzirdam, dzirdam, bet nekrīt. Tad izdomājam ka visiem cilvēkiem ir bail no narkotikām. Sākam runāt ka šņaukt vaidzētu. Bet šo vēlo ciemiņu arī tas nebiedē, ka jāšņauc, ta jāšņauc. A šņaukt ta nav ko, beigās atradām piena pulveri un sākam šņaukt. Vēlais viesis ar iešņauc. Sākam priecāties, pasākums kļūst ļoti jautrs pēc sašņaukšanās. Tikai pašā vakarā šis cilvēks, kuru mēs negaidijām, beidot devās prom. Tā tas arī beigtos, ja viņa istabas biedrs nepastāstītu - vakarā ierodas šī stāsta varonis, manāmi satraukts un saka - zini mums klasē visi kokaīnu šņauc. Tas atbild - nevar būt. - Nē tiešām, es arī pamēģināju. - Nu un kā bija? - Nu man nekas nebija, bet Namtar gan bija pamatīgi sašņaucies(Toreiz gan mani neviens ta nesauca) Mums gan pasākums bija pavisam mierīgs, salīdzinot ar pagājušo ekspedīciju no mūsu skolas, kur puse nonāca franču slimnīcā, jo francūži nezināja ka tā arī var piedzerties.. |
| 11:40 am | Cepts ezis Ezis ir ļoti jauks dzīvnieks ne tikai pēc izskata, bet arī pēc garšas. Man šo jauko kustonīti vienreiz sanāca nobaudīt pie draudzīgiem čigāniem. Nu un tad es celšu jums priekšā recepti, cik nu es viņu atceros. No sākuma noķeram vienu ezi. Žēlsirdības vārdā ezīti nositam un iztīram. Tad ņemam daudz mālus. Iemīcam ezi māla bumbā un cepinam ugunskurā nepilnu stundu. Tad ņemam ārā un izlobam ar visām adatām. Tad eža gaļu sametam katlā un savāram kopā ar krējuma mērci. Pasniedzam kopā ar ugunskurā ceptiem kartupeļiem. Pēc garšas var pievienot garšvielas. Eža gaļa ir ļoti mīksta un arī veselīga, tiesa gan ne zobiem, zobiem vislabāk noder vecs zirgs. |
| Thursday, February 12th, 2004 | |
| 11:02 pm | Pieturas zīmes u.c. Nu nelieku es īsti kā vaidzētu un dažreiz pa kādam vārdam nepareizi uzrakstu, bet nu man slinkums iedziļināties kur kuru komatu liek, jo jēga jau tāpat no viņiem liela nav. Dažās valodās komatus liek daudz retāk. Es cenšos komatus likt tikai tur kur viņi izmaina jēgu, piemēram - nošaut nedrīkst, apžēlot! vai arī nošaut, nedrīkst apžēlot! Tādos gadijumos protams komats prasās, bet citur es viņu lieku tīri smukuma pēc uz pašiedvesmu. Var jau protams piedomāt pie komatu likšanas, bet kamēr tu domā kur jāliek komats, tikmēr tu aizmirsti ko gribi pateikt. Es itsevišķi ātri viskautko aizmirstu jo es nelietoju uzturā to tur kas pret atmiņu palīdz, neaceros kas tas bija īsti. Dažus vārdus es rakstu nedaudz savādāk nekā pieņemts, jo hmm nu nezinu, jo man tā patīk:) Piemēram neaceros. Es godīgi sakot, tāpēc dažreiz aizmirstu kā tāds vārds vispār paraksti tiek rakstīts, tapēc reizēm sanāk dažādi. Bet nu es domāju, ka cilvēks valodu izmanto lai saprastos, nevis lai stingri pieturētos pie likuma. Savādāk jau paliek līdzīgi kā ar tiesu sistēmu un likumiem. Sākotnēji likumus izgudroja lai varētu vainīgos sodīt un ja viņš nosit savu sievu tad viņam par to pienākas nocirst roku. Bet tagad likumi un tiesa ir pārvērtušies par tādu pasākumu, kur vairs neruna par to vai cilvēks ir nositis savu tiesu(par to runa policisti) bet gan par to, kuru likumu piemērot un varbūt tur var kautkā izsprukt. |
| 2:44 pm | Pūķis Pūķi vispār ir divu veidu, vieni ir tādi ar trīs galvām kas piededzina bruņiniekiem spalvas uz dibena, pūšot uguni. Un otri ir tādi maziņi, kas dzīvo pie saimnieka un dara tam viskautko labu. Tādus sauc par naudas pūķiem, vai labības pūķiem, atkarība no tā ko viņš nes tev uz māju. Kā var tikt pie tāda? Ir divas iespējas. Viena ir nopirkt no velna. Bet šeit ir problēmas tādas, ka velni tagad daudz retāk staigā pa pasauli apkārt nekā kādreiz. Otra iespēja ir pūķi pašam izaudzināt. Kā to dara? To dara tā. Ņemam melnu gaili un audzinam 9us gadus. Kad gailīts ir nodzīvojis 9us gadus, viņš kā pateicību izdēj olu. To olu ir jāperē padusē. Un no tās izšķiļas pūķis. Ar pūķi nav tik vienkārši, pūķi vajag barot katru dienu no bļodiņas un nedrīkst viņu apvainot, tad viņš var māju nodedzināt. Var gadīties ka kādreiz redzi ka pūķis lido pa gaisu (izskatas pēc meteorīta, tikai zemāk) tad var viņu aptavarīt. Vaig novilkt bikses un parādīt viņam pliku dibenu, tad viņš nomet savu kravu lejā. Vienīgi esat uzmanīgi nevar jau zināt vai viņš naudu nesīs, atnāksiet mājās un pilns dzīvoklis būs ar graudiem pievilkts. |
| 5:30 am | Gardēžu ceļvedis Es varbūt arī turpmāk pa kādai reizei aprakstīšu kādu labu vietu kur var paēst jo ēšana ir mana ļoti patīkama dzīves sastāvdaļa. Šoreiz būs pavisam īss apraksts par kādu iestādi Preiļos. Kādreiz man gadijās nonākt šajā skaistajā pilsētā, tikai diemžēl es vairs neko neatceros no tā ko tur redzēju, atceros tikai autoostu un kādu jauku ēstuvi kura bija piebūvēta klāt, ja nemaldos bēru namam un nesa kautkādu traģisku nosaukumu kuru es nevisai atceros, bet tas varētu būt - "saulriets" vai arī "dzīves vakars" vai kautkas tamlīdzīgs. Bet nu tā kā Preiļos es biju pirmo reizi tad es neaizrāvos ar citu vietu meklēšanu, bet saulrietu atzinu par gana labu esam. Iekšpusē šis iestādijums bija ļoti labi iekārtots - melnas tapetes ar zelta rotājumiem, atsevišķas nodaļas, gandrīz kā istabiņas, koridorā sausā ateja un spēļu automāti. Pet pats pozitīvākais un patiesībā arī tas ir tas dēļ kā es aprakstu šo ēdienreizi ir šī "restorāna" ēdienkarte. Paši ēdieni nebija nekas īpašs, bet to nosaukumi.... Piemēram salāti "garnīrs", Kijevas kotletes "memento more", karbonāde "golgātas ceļš", sautēta liellopu gaļa " Jāzeps un viņa brāļi" un deserts "asariņas" Tā dēļ vien ir vērts aizbraukt uz Preiļiem. Es gan nevaru garantēt ka šis iestādijums vel aizvien pastāv jo es to apmeklēju pirms kādiem gadiem 5iem, bet es pieņemu ka tāds iestādijums nevar bankrotēt. Tajā dienā gan tur nebija daudz cilvēku, bet es pieņemu, ka citās uz turieni plūst tūristu tūkstoši un cīnās par vietu pie galdiņa lai tikai spētu nobaudīt kādu no šiem īpašajiem ēdieniem. |
| 5:29 am | Savāds rīts un savāds vakars, savāds man ar Jēzu sakars Intrsanti kāpēc es pamodos 5os no rīta. Nevarētu taču būt ka cilvēks pamoztas dēļ tā vien, ka viņam lauz kaulus un ir nežēlīgi riebīga pašsajūta. Likās jau ka lietvuvēns būs piemeties, bet laikam kautkāds triperis - mēris vai gripa. Un tas jau ir daudz sliktāk. No lietuvēna var easy tikt vaļā uzzīmējot uz durvīm lietuvena krustu(profilakse) vai kad jau piemeties, tad tikai jāpakustina kreisās kājas mazais pirkstiņš. A ar šitādu slimību ir savādāk. Pirmkārt grūti noteikt diagnozi, otrkārt pašsajūta tik slikta ka slinkums ārstēties. Tā kā gulēt man negribas un visi citi jau guļ tā ka aprunāties īsti nav ar ko tad es uzrakstīšu par vienu jauku atgadijumu. Ir tāda ļoti slepena brālība(starptautiska), kurā arī man ir tas gods piedalīties. Šīs brālības latvijas kopiena ir ļoti plaši pārstāvēta un ikpalaikam sarīko pa kādam pasākumam kur pārrunā svarīgus jautājumus kā dzīvot tālāk. Ļoti daudz biedru ir tieši Ventspilī kuru pēdējā laikā ir sanācis ļoti daudz pieminēt, tāpēc nākamreiz es centīšos uzrakstīt par kādu citu pilsētu, piemēram par Preiļiem. Tā kā tur tie mūsu brāļi tik daudz, tad tika nolemts aizbraukt paskatīties kā tur īsti ir un varbūt pa ceļam kādā zvejniekciemā butes iepirkt. Es gan pats nevarēju šajā pasākumā piedalīties dažādu financiālu darijumu dēļ, bet pasākums bez šaubām arī bez manis bija ļoti labā sastāvā. Un šī stāsta galvenais varonis arī devās kopā ar pārējiem. Jau viņa izskatas liecina par lielu personību. Viņa bārda darītu godu pašam vecākajam rabīnam bet pats galvenais jau laikam ir tas pozitīvisms ko var sastapt šī jaukā cilvēka darbība. Pasākums izvērtās kā jau tādi pasākumi izvēršas un to es daudz nepārstāstīšu bet visa tā rezultātā galvenajam varonim savajadzējās iziet ārā atbrīvoties no liekā šķidruma. Un jūs jau zinat ka katrs cilvēks pēc dabas ir revolucionārs, itsevišķi kad ierauga džipu( ja vien tas nav tavējais). Tādos gadijumos cilvēks parasti izjūt īpašu nepatiku pret buržujiem un citiem asinsūcējiem, kas nolaupa sērdieņiem un bāreņiem pēdējo naudiņu tā ka pat maizītei nepietiek(labi ja šņabim paliek). Nu un tad protestējot, labais cilvēks apčurāja šo džipu. Viss tā arī noteikti būtu beidzies, ja vien džips nepiederētu Ventspils policijas priekšniekam un pats nejēdzīgākais tas, ka šis priekšnieks arī sēdēja iekšā. Nu un tad viņs ar vel kādu militāristu izdomāja ka ir ticis veikts sabotāžas akts un nolēma bārdaino cīnītāju arestēt. Bet te nāca palīga pārējā kopiena, kaut arī tas nevisai līdzēja un šis jaukais cilvēks, kuru pēc skata varētu noturēt par kādas cilts burvi, vai vismaz pestītāju,kas atnācis vēlreiz glābt mūsu grēcīgās dvēseles, tika nogādāts policijas iecirknī. Tur ieradās arī pārējā kopiena un visādi traucēja policistiem spēlēt pasjansu un uzstāja uz biedra atbrīvošanu, stādoties priekšā par latvijas futzāla komandu un uzstādot arestēto kā pašu kapteini(pēc kura gan viņš nevisai izskatas) Tas gan arī neguva atbalstu policistu vidū, bet nākamā dienā pret paskaidrojumu viņš tapa atbrīvots Pats svarīgākais šajā atgadijumā ir paskaidrojums kurš tagad ir kautkur Venstpils policijas seifā un diemžēl nav nonācis atklātībā. Bet kādreiz kad tiks noņemts slepenības plīvurs un paskaidrojums tiks publicēts, tad tas noteikti kļūs par revolūcijas manifestu vai vismaz par literatūras pieminekli jo paskaidrot kāpēc tu esi apčurājis džipu var tikai augsti attīstītā literārā stilā. |
| Wednesday, February 11th, 2004 | |
| 4:06 pm | Par veseliem zobiem Nesen atpakaļ cilvēki apjautājās ko lai dara ar zobiem, lai tie būtu veseli, nesāpētu, necaurumotos un nebūtu dzelteni. Man uzreiz neienāca prātā kas tur par vainu, bet nu es esmu nonācis pie secinājuma. Un zobubirstes var turpmāk vispār izmest ārā, vairāk nevajadzēs. Nelaime ir citā vietā. Redz, kad tas Kungs radija tādu jocīgu radjiumu kā cilveks, nezin kapēc, viņš tam deva visādus instrumentus pielāgotus tieši tādai videi, kādā viņš dzīvo. Un zobu komplektu izsniedza tieši tādai barībai, kas uz to laiku bija paredzēta cilvēka lietošanai. Cilvēks gan protams lēnām piedalijās evolūcijas procesā, pazaudēja kupri, atmeta pirkstiņstaigāšanu, iemācijās precīzijtvērienu, kas atļāva labāk izmantot instrumentus. Un nezin kapēc atklāja arī uguni. Un pats nejēdzīgākais, sāka to izmantot ne tikai lai būtu siltums(iespējams kā rezultātā viņš pazaudēja spalvas, vismaz daļēji:), bet arī lai apceptu gaļu un saknītes. Un ko nozīmē apcepta gaļa un citi produkti? Tie paliek mīkstāki un vieglāk sakošļājami. Mums protams nav bebru zobi kurus lai nesamaitātu, kustonītim vislaik jāgrauž nost koki, bet mums ir zobi kas paredzēti lai pluinītu jēlu gaļu un cietas saknītes. Un protams pie relatīvas bezdarbības tie mīl maitāties. Bet tas vel nav viss. Protams ka ēdienu atliekas pūdē kopā zobus, tāpēc zobu birstes izgudrojums ap kādu 17.gs. bija tīri pozitīvs, bet pavisam negatīvs ir tas, ka ēdienus ap rūpniecības revolūcijas sākumu 19.gs. sāka visādi upgradēt, iekrāsot un visādi citādi sagatavot. Protams ka ēdienu krāsvielas ne tikai iekrāso ēdienu, bet arī zobus.( un tur galvenais nav tabaka un zobu nemazgāšana) Pie tam tiem, kuri pamanijās padzīvot arī padomju laikā, zobi parasti ir sūdīgāki, jo vismaz 80os gados ar svaigu gaļu ko paplēst bija lielas problēmas, es dabūju labākajā gadijumā ieēst cīsiņus, bet tos ēdot zobi diezko nenoslogojas, līdz ar to man līdz 13 gadu vecumam jau bija izveidojušies krietni daudz cauru zobu. Tagad kad es diezgan bieži pamanos ieēst kādu steiku, vai papluinīt kādu pusjēlu šķiņķīti, mani zobi tālāk neturpina bojāties, saglabājot diezgan apmierinošu kondīciju. Tātad ieteikumi - Gatavojiet paši ēdienu no pašu kautas cūkas:) Mīlat steiku, vai arī pierodat pie jēlas gaļas. Neēdat izgudrotus ēdienus kas nav dabiski - saldumi, desa, kola Vai arī darat kā es - eh gan jau izturēs kādu laiciņu vel, galvenais ka garšīgi un gan jau izgudros plastmasas protēzes kas necaurumojas un visu laiku ir baltas. |
| 12:51 am | Īpaši jauks piedāvājums Pārdodu jauku brendiju, ļoti smaržīgu un gandrīz tikpat garšīgu. Un pats galvenais brendijs nāk no labām rokām, nav paštaisīts un nav arī kontrabandas. Pie tam ja kāds nomirst, tad es naudu atdodu atpakaļ. Un galvenais ir cena - vesels litrs maksā tikai 3ls. Pēc garšas dzēriens ir ļoti līdzīgs rumam bakardi. Runājot par lētu dzērienu iegādi, man pašam bērnība tapa zināma vieta kur var iegādāties paštaisītu alkoholu un ļoti lētu un garšīgu. Pats interesantākais bija pirkšanas procedūra. Ejam uz kioska būdiņu kura izskatas pamesta jau gadus 15, logi aizsisti ar dēļiem, apkārt klaiņo vilki, hmm aizrāvos nedaudz, vilku tur nebija, suņi klaiņo. Tad jāiet pie tās būdiņas tur sienā ir mazs caurumiņš, kurā var tikai sērkociņu iebāzt. Tur iebāž sērkociņu, apakšā zvans. Pēc laika atveras mazs dēļu lodziņš, tad jāsaka slepena parole - Veltiņ, balto! Un tad izbāžas roka, tajā jāieliek latiņš un tad tu dabū 0.7 Vienreiz gan gadijās ka veltiņas tur nebija un uz zvanu neviens neatsaucās, beigas iznāca maziņs puisītis, bet acīmredzot gana apmācīts jau tirgotāja zinībās un saka - rekur jums šņabīts un rekur kaste ar balto pulveri ko mamma liek klāt, es nezinu cik jāliek, pieliekat paši. Nezinu kas tas bija par pulveri, bet mēs to klāt nelikām, katrā ziņā bez tā šņabīts bija tāds pavājš, kādi grādi 25, ne vairāk. |
| 12:39 am | Ģēnijs Pavisam nesen izlasiju vienu smieklīgu komentāru kura radītājs nevarēja īsti izprast kas es esmu, idiots vai ģēnijs:) Vispār jau man šķiet ka starp šiem abiem jaukajiem cilvēku tipiem robeža bieži vien ir gandrīz vai nemanāma:) Par piemēru varētu ņemt kaut vai veco Vincentu van Gogu kuru bez šaubām uzskata par ģēniju, bet tas viņam netraucēja nošņāpt sev ausi:)) Runājot par gēnijiem, es personīgi nevēlos spriest par savu ģenialitāti vai debīlismu, jo parasti pašam apsūdzētajam šādos jautājumos trūkst objektivitātes:) Bet runājot tieši par ģēnijiem, tiem parasti piemīt dažas pazīmes. Tātad, cilvēkam ir daudz lielāka iespēja būt ģēnijam, ja viņš ir ruds(es neesmu), ja viņš ir kreilis(es neesmu), ja viņš ir mazs augumā(nu garš es neesmu, tā ka varbūt tomēr:), ja viņš ir slims ar šizofrēniju(hmm neesmu pārbaudijies), ja viņš ir gejs(neesmu es diemžēl gejs), ja cilvēks ir vīrietis(esmu, vismaz pēc ārējām pazīmēm:) un pats galvenais - ja cilvēks ir ebrejs(hmm nu manā gadijumā tas ir strīdīgs jautājums:)) Tātad man sakrīt laikam divi punkti. Cik jums daudz punkti sakrīt? Te gan ir arī vel papildusbonusfaktori. Ja jums ir bijusi grūta bērnība, ja jūs esat narkomāns vai vismaz alkoholiķis un ja jūs esat nākuši pasaulē grūtās dzemdībās. Runājot par ģēnijiem, es nedomāju ka gudrība vai ģenialitāte būtu kautkas tād ko vaidzētu censties sacensties. Jo cik es esmu novērojis, tie laimīgākie cilvēki ir tie dumjākie(hmm es ar esmu tīri laimīgs pec dabas, intrsanti par ko tas liecina:))) Nu ta doma ir tada - jo mazāk domāsi, jo mazak problēmu, jo mazāk problēmu jo biežāk tu laimīgs. |
| Tuesday, February 10th, 2004 | |
| 11:50 am | Nakts futbolists Šodien diena sākās ļoti neparasti. Lai arī es biju paredzējis gulēt līdz 2iem, es nejauši pamodos 9os, kaut arī naktī prātīgi biju pamodies un izslēdzis modinātāju. Bet nu šodien par laimi ir Otrdiena, var nopirkt sporta avīzi un pat aiziet uz lekcijām. Var arī portvīnu nopirkt, tikai man negaršo. Bet nu tad es ātri pastāstīšu vel vienu atgadijumu ar to pašu cilvēku kuram regulāri lāpstas aizved. Šis jaukais cilvēks, tāpat kā lielākā daļa no pārējiem cilvēkiem, mīl šad tad iedzert. Bet kas ir vel interesantāk, kad viņš iedzer, viņš mīl arī pavizināties ar mašīnu. Īstenība ļoti labs veids kā izvēdināt reibumu. Bet nu vienreiz, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, šis labais cilvēks ielidoja grāvī(pie tam viņš nekad nav bijis noķerts dzērumā pie stūres, kaut arī pie stūres dzērumā viņš ir apmēram tikpat bieži kā skaidrā). Nu ielido grāvī, izdomā ka atbrauks policija, noķers viņu ieliks cietumā un vel viskautko nelabu izdarīs. Zvana vienam manam radiniekam, saka - Ev, Es te grāvī iekr kr kritu, kgr brauc glabt. Nu nevar protams cilvēku vienu nelaimē atstāt, pēc balss izklausas ka viņš ir ne tikai grāvī,bet arī smagi savainojis galvu un varbūt noasiņo ar motoru klēpī. Nu un mans radinieks brauc glābt šo jauko cilvēku. Par laimi situācija nebija tik briesmīga, vienkārši mašina grāvī. Jaukais cilvēks ar vel vienu mazāk jauku radijumu(vismaz pēc fizionomijas) iedzer šņabīti un vispār vienīgā nelaime ka jādabū mašīnā ārā un jaizvelk uz mājām, jo tur viss samīcīts kārtīgi. Nu tad abi draugi ierauj pa ceļa kājai, un tad mans radinieks velk nelaimīgo īpašnieku(ar visu mašīnu), iesietu striķī uz māju. Bet nu gadijās tā, ka liktenim labpatikās izspēlēt vel vienu ļaunu triku un mašīna nezin kapēc velreiz ielidoja grāvī. Bet nu otro reizi jau vairs nav tik grūti kā pirmo reiz, ja neskaita to ka polšs saplīsa un tad jau ātri vien bez starpgadijumiem izdevās nonākt mājās. Mans radinieks jau bij devies pie miera(jo viss šis atgadijums notika jau stipri pēc pusnakts), kad pēkšņi zvans - Ev, es laikam esmu kājai īkšķi salauzis, ved mani uz slimnīcu, ārstēt vaig, citādi gangrēna, būs kāju jāgriež nost, neļauj cilvēkam nomirt. Nu ko, ved arī. Aizved pie ārsta, bet ārstiem ir tāds netikums vienmēr prasīt - kā tev tas izdevās. Nu bet negribas jau teikt ka tu dzērumā notraumējies, tad var nedabūt slimības lapu vai vel kautko, nu un šis cilvēks jaukais, kuram arī galva gaiša saka uzreiz - spēlēju futbolu, kā situ pa bumbu, tā nejauši pa štangu trāpiju un redz, īkšķis krkt. Ārsts ļoti izbrīnīti jautā - Jūs gan esat sportisks, trijos naktī futbolu spēlēt. Te man jāsaka viena frāze ko es spēlējot florbolu ieraudiju vienam vārtsargam uz muguras - spirts un sports iet roku rokā. |
| Monday, February 9th, 2004 | |
| 11:33 pm | Studenti Nu jūs jau noteikti zinat ka studenti ir tādi hmm cilvēki, kas pamanās izdarīt viskautko un par to nemaz nevaidzētu brīnīties, itsevišķi ja tas ir saistībā ar alkoholu. Nu bet šis gadijums ir ļoti jauks, itsevišķi ja pazīst galvenos varoņus. Abi divi viņi ir studenti. Abi divi ir labi studenti. Viens no viņiem ir kā izkāpis no filmas par 30 gadiem otrs no viņiem ir gandrīz kā OZOLS, tikai pavisam savādāks, bet viņu sauc tāpat, tāpēc ka viņam ir zelta zobi. Nu un tad abi šie stāsta varoņi(kurus man ir tas gods pašam pazīt personīgi) izdomāja, ka lekcijās var diezgan labi arī iedzert. Izgudrojums nav nekas orģināls, bet ļoti patīkams. Nu un tad viņi abi sēž vienā nejēdzīgā lekcijā, kur pasniedzēja neparko daudz nesatraucas un dzer portvīnu. Portvīns zem galda, katram garš salmiņš un dzer un forši, nemaz nejūt ka 90min jāsēž. Portvīns bija tīri ok un pie tam katram pa diviem. Un visa tā rezultātā abi aizmieg. Pamostas, sākusies jau nākošā lekcija. Pie pavisam nejēdzīga pasniedzēja, pie paša briesmīgākā kas vien var būt(Man ir tas gods pazīt viņu arī, tikai es par to nepriecājos). Pamostas gan tikai Ozols un skatās ar stiklainām acīm. Otrs guļ. Viss jau būtu labi, tikai tas otrs sāk krākt. Situācija jau paliek pavisam neveselīga un Ozols sāk dauzīt tam otram pa muguru lai tas mostas un netraucē izglītoties. Bet notiek neparedzētais, tas otrs, pielec kājās pasaka kautko pavisam nejēdzīgu, pie tam ļoti skaļu, kautko apmēram - Padomju savienībā raķešu nav(ir nu gan labi sapņi) un atkrīt atpakaļ un guļ tālāk. Pasniedzējs beidzot abiem ir pievērsis uzmanību un nenojauzdams kāpēc Ozols izskatas sazaļējis jautā par to otru - un bieži viņš tā? Ozols jūt ka kā vērs muti vaļā, tā vems, bet kautkas jāsaka. Nu izdomā ka purinās tik galvu, bet nezin kāds velns parauj aiz mēles, jo negribas jau draugu grūzt nelaimē. Grib jau teikt ka tas otrs nav dzēris bet tikai viņam slikti - bet kā saka tā vēmiens pa visu auditoriju. Runāšana sudrabs, klusēšana zelts kā sacīt jāsaka. |
| 4:32 pm | Briesmīgs atgadijums Es zinu ka daudzi cilvēki nemīl melnus kaķus, cilvēkus melnās drēbēs un tantes ar līkiem deguniem. Man gan patīk melni kaķīši(viens dzīvo man laukos, visu laiku ēd un guļ un ir ļoti pozitīvs un neko nelabu nedara), melnas drēbes ar ir ok un līks deguns ir katram sevi cienošam ebrejam. Bet atgadijums notika ar sikspārni. Es nezinu ko simbolizē sikspārnis, ja neskaita drakulu. Bet ja mājā pa atvērtu logu ielido putniņš tad ir tāds ticējums ka kādam jāmirst(°Vienreiz gan ielidoja un nu jau pāris gadus neviens nav miris, bet nu tas tā) Vienam paziņam istabā, vakarā, ielidoja sikspārnis. Visi mājinieki centās nejauko lidoni izdabūt laukā vai vismaz nosist, bet nekādi nesanāca un pēc ilgiem pūliņiem izrādijās ka sikspārnis kautkur pazudis. Nu ka nav ta nav, varbūt izmuka pa logu laukā. Bet nākošā dienā vecmāmiņa, kas tur arī dzīvoja, stipri savārga. Un savārga veselu gadu. Pa pusei paralizēta, pa pusei slima, gulēja, gulēja un pēc gada ap to pašu laiku atstāja šo nejēdzīgo pasauli. Tad kad sāka mēzt ārā vecmāmiņas mantas uz dedzināšanu, izdomāja izmest arī gultu, kurā viņa bija pēdējo gadu pavadijusi. Un atklājās ka zem matrača ir - beigts sikspārnis... |