Namtar (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} namtar) rakstīja,@ 2004-02-11 16:06:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Par veseliem zobiem
Nesen atpakaļ cilvēki apjautājās ko lai dara ar zobiem, lai tie būtu veseli, nesāpētu, necaurumotos un nebūtu dzelteni. Man uzreiz neienāca prātā kas tur par vainu, bet nu es esmu nonācis pie secinājuma. Un zobubirstes var turpmāk vispār izmest ārā, vairāk nevajadzēs. Nelaime ir citā vietā. Redz, kad tas Kungs radija tādu jocīgu radjiumu kā cilveks, nezin kapēc, viņš tam deva visādus instrumentus pielāgotus tieši tādai videi, kādā viņš dzīvo. Un zobu komplektu izsniedza tieši tādai barībai, kas uz to laiku bija paredzēta cilvēka lietošanai. Cilvēks gan protams lēnām piedalijās evolūcijas procesā, pazaudēja kupri, atmeta pirkstiņstaigāšanu, iemācijās precīzijtvērienu, kas atļāva labāk izmantot instrumentus. Un nezin kapēc atklāja arī uguni. Un pats nejēdzīgākais, sāka to izmantot ne tikai lai būtu siltums(iespējams kā rezultātā viņš pazaudēja spalvas, vismaz daļēji:), bet arī lai apceptu gaļu un saknītes. Un ko nozīmē apcepta gaļa un citi produkti? Tie paliek mīkstāki un vieglāk sakošļājami. Mums protams nav bebru zobi kurus lai nesamaitātu, kustonītim vislaik jāgrauž nost koki, bet mums ir zobi kas paredzēti lai pluinītu jēlu gaļu un cietas saknītes. Un protams pie relatīvas bezdarbības tie mīl maitāties. Bet tas vel nav viss. Protams ka ēdienu atliekas pūdē kopā zobus, tāpēc zobu birstes izgudrojums ap kādu 17.gs. bija tīri pozitīvs, bet pavisam negatīvs ir tas, ka ēdienus ap rūpniecības revolūcijas sākumu 19.gs. sāka visādi upgradēt, iekrāsot un visādi citādi sagatavot. Protams ka ēdienu krāsvielas ne tikai iekrāso ēdienu, bet arī zobus.( un tur galvenais nav tabaka un zobu nemazgāšana) Pie tam tiem, kuri pamanijās padzīvot arī padomju laikā, zobi parasti ir sūdīgāki, jo vismaz 80os gados ar svaigu gaļu ko paplēst bija lielas problēmas, es dabūju labākajā gadijumā ieēst cīsiņus, bet tos ēdot zobi diezko nenoslogojas, līdz ar to man līdz 13 gadu vecumam jau bija izveidojušies krietni daudz cauru zobu. Tagad kad es diezgan bieži pamanos ieēst kādu steiku, vai papluinīt kādu pusjēlu šķiņķīti, mani zobi tālāk neturpina bojāties, saglabājot diezgan apmierinošu kondīciju.
Tātad ieteikumi -
Gatavojiet paši ēdienu no pašu kautas cūkas:)
Mīlat steiku, vai arī pierodat pie jēlas gaļas.
Neēdat izgudrotus ēdienus kas nav dabiski - saldumi, desa, kola
Vai arī darat kā es - eh gan jau izturēs kādu laiciņu vel, galvenais ka garšīgi un gan jau izgudros plastmasas protēzes kas necaurumojas un visu laiku ir baltas.
Nesen atpakaļ cilvēki apjautājās ko lai dara ar zobiem, lai tie būtu veseli, nesāpētu, necaurumotos un nebūtu dzelteni. Man uzreiz neienāca prātā kas tur par vainu, bet nu es esmu nonācis pie secinājuma. Un zobubirstes var turpmāk vispār izmest ārā, vairāk nevajadzēs. Nelaime ir citā vietā. Redz, kad tas Kungs radija tādu jocīgu radjiumu kā cilveks, nezin kapēc, viņš tam deva visādus instrumentus pielāgotus tieši tādai videi, kādā viņš dzīvo. Un zobu komplektu izsniedza tieši tādai barībai, kas uz to laiku bija paredzēta cilvēka lietošanai. Cilvēks gan protams lēnām piedalijās evolūcijas procesā, pazaudēja kupri, atmeta pirkstiņstaigāšanu, iemācijās precīzijtvērienu, kas atļāva labāk izmantot instrumentus. Un nezin kapēc atklāja arī uguni. Un pats nejēdzīgākais, sāka to izmantot ne tikai lai būtu siltums(iespējams kā rezultātā viņš pazaudēja spalvas, vismaz daļēji:), bet arī lai apceptu gaļu un saknītes. Un ko nozīmē apcepta gaļa un citi produkti? Tie paliek mīkstāki un vieglāk sakošļājami. Mums protams nav bebru zobi kurus lai nesamaitātu, kustonītim vislaik jāgrauž nost koki, bet mums ir zobi kas paredzēti lai pluinītu jēlu gaļu un cietas saknītes. Un protams pie relatīvas bezdarbības tie mīl maitāties. Bet tas vel nav viss. Protams ka ēdienu atliekas pūdē kopā zobus, tāpēc zobu birstes izgudrojums ap kādu 17.gs. bija tīri pozitīvs, bet pavisam negatīvs ir tas, ka ēdienus ap rūpniecības revolūcijas sākumu 19.gs. sāka visādi upgradēt, iekrāsot un visādi citādi sagatavot. Protams ka ēdienu krāsvielas ne tikai iekrāso ēdienu, bet arī zobus.( un tur galvenais nav tabaka un zobu nemazgāšana) Pie tam tiem, kuri pamanijās padzīvot arī padomju laikā, zobi parasti ir sūdīgāki, jo vismaz 80os gados ar svaigu gaļu ko paplēst bija lielas problēmas, es dabūju labākajā gadijumā ieēst cīsiņus, bet tos ēdot zobi diezko nenoslogojas, līdz ar to man līdz 13 gadu vecumam jau bija izveidojušies krietni daudz cauru zobu. Tagad kad es diezgan bieži pamanos ieēst kādu steiku, vai papluinīt kādu pusjēlu šķiņķīti, mani zobi tālāk neturpina bojāties, saglabājot diezgan apmierinošu kondīciju.
Tātad ieteikumi -
Gatavojiet paši ēdienu no pašu kautas cūkas:)
Mīlat steiku, vai arī pierodat pie jēlas gaļas.
Neēdat izgudrotus ēdienus kas nav dabiski - saldumi, desa, kola
Vai arī darat kā es - eh gan jau izturēs kādu laiciņu vel, galvenais ka garšīgi un gan jau izgudros plastmasas protēzes kas necaurumojas un visu laiku ir baltas.
