Studenti
Nu jūs jau noteikti zinat ka studenti ir tādi hmm cilvēki, kas pamanās izdarīt viskautko un par to nemaz nevaidzētu brīnīties, itsevišķi ja tas ir saistībā ar alkoholu. Nu bet šis gadijums ir ļoti jauks, itsevišķi ja pazīst galvenos varoņus. Abi divi viņi ir studenti. Abi divi ir labi studenti. Viens no viņiem ir kā izkāpis no filmas par 30 gadiem otrs no viņiem ir gandrīz kā OZOLS, tikai pavisam savādāks, bet viņu sauc tāpat, tāpēc ka viņam ir zelta zobi. Nu un tad abi šie stāsta varoņi(kurus man ir tas gods pašam pazīt personīgi) izdomāja, ka lekcijās var diezgan labi arī iedzert. Izgudrojums nav nekas orģināls, bet ļoti patīkams. Nu un tad viņi abi sēž vienā nejēdzīgā lekcijā, kur pasniedzēja neparko daudz nesatraucas un dzer portvīnu. Portvīns zem galda, katram garš salmiņš un dzer un forši, nemaz nejūt ka 90min jāsēž. Portvīns bija tīri ok un pie tam katram pa diviem. Un visa tā rezultātā abi aizmieg. Pamostas, sākusies jau nākošā lekcija. Pie pavisam nejēdzīga pasniedzēja, pie paša briesmīgākā kas vien var būt(Man ir tas gods pazīt viņu arī, tikai es par to nepriecājos). Pamostas gan tikai Ozols un skatās ar stiklainām acīm. Otrs guļ. Viss jau būtu labi, tikai tas otrs sāk krākt. Situācija jau paliek pavisam neveselīga un Ozols sāk dauzīt tam otram pa muguru lai tas mostas un netraucē izglītoties. Bet notiek neparedzētais, tas otrs, pielec kājās pasaka kautko pavisam nejēdzīgu, pie tam ļoti skaļu, kautko apmēram - Padomju savienībā raķešu nav(ir nu gan labi sapņi) un atkrīt atpakaļ un guļ tālāk. Pasniedzējs beidzot abiem ir pievērsis uzmanību un nenojauzdams kāpēc Ozols izskatas sazaļējis jautā par to otru - un bieži viņš tā? Ozols jūt ka kā vērs muti vaļā, tā vems, bet kautkas jāsaka. Nu izdomā ka purinās tik galvu, bet nezin kāds velns parauj aiz mēles, jo negribas jau draugu grūzt nelaimē. Grib jau teikt ka tas otrs nav dzēris bet tikai viņam slikti - bet kā saka tā vēmiens pa visu auditoriju.

Runāšana sudrabs, klusēšana zelts kā sacīt jāsaka.