Savāds rīts un savāds vakars, savāds man ar Jēzu sakars
Intrsanti kāpēc es pamodos 5os no rīta. Nevarētu taču būt ka cilvēks pamoztas dēļ tā vien, ka viņam lauz kaulus un ir nežēlīgi riebīga pašsajūta. Likās jau ka lietvuvēns būs piemeties, bet laikam kautkāds triperis - mēris vai gripa. Un tas jau ir daudz sliktāk. No lietuvēna var easy tikt vaļā uzzīmējot uz durvīm lietuvena krustu(profilakse) vai kad jau piemeties, tad tikai jāpakustina kreisās kājas mazais pirkstiņš. A ar šitādu slimību ir savādāk. Pirmkārt grūti noteikt diagnozi, otrkārt pašsajūta tik slikta ka slinkums ārstēties. Tā kā gulēt man negribas un visi citi jau guļ tā ka aprunāties īsti nav ar ko tad es uzrakstīšu par vienu jauku atgadijumu.
Ir tāda ļoti slepena brālība(starptautiska), kurā arī man ir tas gods piedalīties. Šīs brālības latvijas kopiena ir ļoti plaši pārstāvēta un ikpalaikam sarīko pa kādam pasākumam kur pārrunā svarīgus jautājumus kā dzīvot tālāk. Ļoti daudz biedru ir tieši Ventspilī kuru pēdējā laikā ir sanācis ļoti daudz pieminēt, tāpēc nākamreiz es centīšos uzrakstīt par kādu citu pilsētu, piemēram par Preiļiem. Tā kā tur tie mūsu brāļi tik daudz, tad tika nolemts aizbraukt paskatīties kā tur īsti ir un varbūt pa ceļam kādā zvejniekciemā butes iepirkt. Es gan pats nevarēju šajā pasākumā piedalīties dažādu financiālu darijumu dēļ, bet pasākums bez šaubām arī bez manis bija ļoti labā sastāvā. Un šī stāsta galvenais varonis arī devās kopā ar pārējiem. Jau viņa izskatas liecina par lielu personību. Viņa bārda darītu godu pašam vecākajam rabīnam bet pats galvenais jau laikam ir tas pozitīvisms ko var sastapt šī jaukā cilvēka darbība.
Pasākums izvērtās kā jau tādi pasākumi izvēršas un to es daudz nepārstāstīšu bet visa tā rezultātā galvenajam varonim savajadzējās iziet ārā atbrīvoties no liekā šķidruma. Un jūs jau zinat ka katrs cilvēks pēc dabas ir revolucionārs, itsevišķi kad ierauga džipu( ja vien tas nav tavējais). Tādos gadijumos cilvēks parasti izjūt īpašu nepatiku pret buržujiem un citiem asinsūcējiem, kas nolaupa sērdieņiem un bāreņiem pēdējo naudiņu tā ka pat maizītei nepietiek(labi ja šņabim paliek). Nu un tad protestējot, labais cilvēks apčurāja šo džipu.
Viss tā arī noteikti būtu beidzies, ja vien džips nepiederētu Ventspils policijas priekšniekam un pats nejēdzīgākais tas, ka šis priekšnieks arī sēdēja iekšā. Nu un tad viņs ar vel kādu militāristu izdomāja ka ir ticis veikts sabotāžas akts un nolēma bārdaino cīnītāju arestēt. Bet te nāca palīga pārējā kopiena, kaut arī tas nevisai līdzēja un šis jaukais cilvēks, kuru pēc skata varētu noturēt par kādas cilts burvi, vai vismaz pestītāju,kas atnācis vēlreiz glābt mūsu grēcīgās dvēseles, tika nogādāts policijas iecirknī. Tur ieradās arī pārējā kopiena un visādi traucēja policistiem spēlēt pasjansu un uzstāja uz biedra atbrīvošanu, stādoties priekšā par latvijas futzāla komandu un uzstādot arestēto kā pašu kapteini(pēc kura gan viņš nevisai izskatas) Tas gan arī neguva atbalstu policistu vidū, bet nākamā dienā pret paskaidrojumu viņš tapa atbrīvots
Pats svarīgākais šajā atgadijumā ir paskaidrojums kurš tagad ir kautkur Venstpils policijas seifā un diemžēl nav nonācis atklātībā. Bet kādreiz kad tiks noņemts slepenības plīvurs un paskaidrojums tiks publicēts, tad tas noteikti kļūs par revolūcijas manifestu vai vismaz par literatūras pieminekli jo paskaidrot kāpēc tu esi apčurājis džipu var tikai augsti attīstītā literārā stilā.