Dzintra čoms ([info]mranarhs) rakstīja,
@ 2021-11-18 11:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Darbs un tā darītājs
Vai ir kāds jēdzīgs izskaidrojums tam, ka darba devēji nevis pieņem cilvēkus darbā paši, bet izmanto starpniekus? Proti, cilvēku atrod un ar viņu darba līgumu paraksta kaut kāda rekrutācijas/konsultāciju aģentūra, kas viņu tālāk "palienē" darba devējam. Ok, es vēl saprotu, ja runa ir par īstermiņa darbiem, aizvietotājiem un tamlīdzīgi. Bet kāda jēga to darīt, ja ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka cilvēks ir vajadzīgs ilgākam laikam? Pat uz īsākiem periodiem var noslēgt darba līgumu pa tiešo.

Labi, ir daļa firmu un iestāžu, kas negrib ķēpāties ar personāla atlasi. To var ņemt kā ārpakalpojumu. Bet visu darbā pieņemšanas un uzturēšanas procesu atdot kādam citam - nesaprotu, kas no tā uzlabojas. Izmaksas diezin vai tur būs būtiski mazākas. Tai aģentūrai taču ir kaut kas jāpelna, visi nodokļi tāpat jāmaksā.

Es vienkārši šādu shēmu redzu arvien biežāk, un man ir kaut kā grūti noticēt, ka uzņēmēji darītu lietas, kas viņiem finansiāli nav izdevīgas. Iestādes vēl kaut kā var saprast, tur var būt birokrātiska ķēpa izveidot štata vietas, tā vietā paņem cilvēkus no starpniekiem, un miers. Izmaksas jau iestādēm nav tik svarīgas, ir drīzāk svarīgi iztērēt budžetu.

Pašam darbiniekam tas galīgi nav izdevīgi, jo alga defoltā būs zemāka nekā nozarē vispār - daļa atalgojuma aiziet aģentūras barošanai.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hessin
2021-11-18 13:19 (saite)
viņiem joprojām tas ir izdevīgāk, jo no pastāvīgajiem darbiniekiem atbrīvoties var būt ļoooti grūti, kad tāda vajadzība uzradīsies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hessin
2021-11-18 13:25 (saite)
+ kontraktoriem nedod kaudzi ar benefitiem, ko dod pastāvīgajiem. Un vēl ir metrikas, ko rēķina uz pastāvīgajām galviņām (revenue per employee). Abi labi izskatās uz papīra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-11-18 13:59 (saite)
Par benefitiem es gan vismaz Zviedrijā tā neteiktu, jo šeit jau defoltā daudz benefitus dod valsts, tikai no tā, ka tu vispār strādā. Teiksim, nekāda privāta veselības apdrošināšana šeit nemaz nav nepieciešama.

Izskatās, ka tas tiek darīts formālu iemeslu dēļ (lai labi izskatās uz papīra). Vai es pareizi sapratu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-11-18 13:58 (saite)
Šis ir ticams punkts. Tā arī ir, ka cilvēku, kuram ik pēc perioda dod jaunu līgumu, nemaz nav pat jāatlaiž - vienkārši netiek iedots jauns līgums, un viss.

Taču tas nerada pārāk labu iespaidu par konkrēto darba devēju. Jā, ir cilvēki, kuriem ir ok nepastāvīgi un gadījuma darbi, viņi par to neuztraucas. Taču vairums grib stabilitāti. Tāpat arī ir skaidrs, ka pie tā paša darba devēja strādājošiem pa tiešo nolīgtiem cilvēkiem būs lielākas algas - un tas var radīt nesaskaņas un kurnēšanu no caur aģentūru pieņemtajiem darbiniekiem.

Tad vēl rodas jautājums, kāpēc nepieņemt ar terminētu līgumu pa tiešo. Man šķiet, ka tas izmaksātu lētāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]piecis
2021-11-18 15:52 (saite)
Uzņēmumam tā ir ļoti ērta un finansiāli izdevīga fīča. Starp citu, arī darba ņēmējam var sanākt izdevīgi. Body Lease kā tāda Latvijā pastāv jau bezdievīgi sen. Pats esmu ticis "izīrēts" pašvaldības iestādei uz vairāk nekā gadu. Un tas bija pirms 2000. gada. Formāli pašvaldībā štatā neskaitījos, bet plāksnīte uz durvīm ar uzvārdu bija, struktūrshēmā parādījos, e-pasts bija, tikai algu maksāja privātais uzņēmums.

No finansiālās puses - uzņēmuma līgums ir daudz lētāks par darba līgumu. Attiecīgi, par ciparu X uzņēmums var "nopirkt" ~ 30%-50% "dārgāku" (iespējams arī labāku) darbinieku. Diezgan prātīgi sakārtojot sistēmu, starpnieka uzņēmums arī var atļauties strādāt pa teorētisko 0, tipa mēs esam "labdari", visu ienākušo naudu par darbinieku novirzām darbiniekam - alga, nodokļi utt. Tāpēc arī izlīzētajam darbiniekam var būt interesanti strādāt pie starpnieka, jo visas viņa intereses pārstāv starpnieks.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-11-18 16:06 (saite)
Tu runā par kaut ko citu, nevis par to, par ko es rakstu, kas ir Zviedrijā. Man nav uzņēmuma līgums, man ir darba līgums - ar aģentūru. Aģentūrai naudu maksā iestāde. Aģentūrai, protams, ir jāpelna, tāpēc alga man defoltā ir mazāka. Iestāde šādā veidā nevar par mazāku naudu dabūt dārgāk izmaksājošu darbinieku, tā ir vienkārša matemātika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]piecis
2021-11-18 16:45 (saite)
Ar uzņēmumu līgumu saprotu attiecības Uzņēmums-Starpnieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-11-18 17:21 (saite)
To gan es nezinu, kāds manai iestādei ir līgums ar aģentūru. Bet kāda starpība, manu algu + peļņu aģentūrai viņiem ir jānosedz. Tur nevar neko apiet un pataisīt mazāku, visi nodokļu par manu algu ir jāmaksā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-11-18 16:09 (saite)
Īsti nesapratu 2 momentus tevis rakstītajā.

1. Kā īsti tas "darba ņēmējam var sanākt izdevīgi"?

2. Kādas intereses šis starpnieks pārstāv?

Es to nopietni vaicāju, vienkārši izskatās, ka tevis pieredzētā sistēma ir drusku atšķirīga no zviedru modeļa, un mani interesē detaļas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]piecis
2021-11-18 16:44 (saite)
Modelis ir diezgan vienkāršs, gan LV, gan citur izmanto ļoti līdzīgus principus.

Aģentūra, jebšu starpniekam, ir izdevīgi darbinieku pārdot pēc iespējas dārgāk. Darbinieks, stājoties attiecībās ar starpnieku definē savu cenu (algu) - un tur jau sākas interesantākais - nosacījumu iegūšana savā labā. Cik būs alga strādājot, cik dīkstāvē, cik būs bonuss strādājot dārgākā vietā, kādas ekstras utt. Attiecīgi, darbinieks nosaka savu cenu. Protams, ja starpnieks ir zināmu tautību, minoritāšu vai klīnisko diagnožu pacientu pārstāvis, situācija var nebūt tik laba. Bet principā - darbinieks nosaka savu sākotnējo cenu, tai tiek piesummēti nodokļi un citas izmaksas. Starpnieks tālāk darbinieku pārdod un darbiniekam atkrīt čakarēšanās darba tirgū. Attiecīgi - darbiniekam ir mazāka loterija, stabilitāte.

No darbinieka finansiālā viedokļa Latvijas apstākļos nekas būtiski nemainās, bet ir fīčas, kuras nav . Pārāk reti ir gadījumi, kad uzņēmums piedāvā konkrētu summu par pozīciju, parasti, tomēr darbinieks prasa savu summu. Attiecīgi, cik darbinieks paprasīja darba devējam vai starpniekam, tik arī saņem. Citur, kur par konkrētu amatu saņem diezgan izlīdzinātu maksājumu tirgū, pastāv iespēja, ka starpnieks darbinieku iekārto labākā vietā. Bet bonusi iestājas, piemēram, ja darba devējs aiziet pa skuju taku. Vai valstī valda nodarbinātības krīze. Un vēl veselā čupā gadījumu.

Bet tas, kā darbinieku pārstāv starpnieks mēdz būt interesanti. Pirmkārt, ārpakalpojuma darbinieku bieži vien nedrīkst drāzt kā štata darbinieku. Ārštatnieku drāzt ir atļauts tikai starpniekam. Ārštatniekam nevar piemērot algas samazināšanu vai kaut kādus atksaitījumus. Ārštatnieku nevar tā vienkāši aizsūtīt kaut kur citur. Attiecīgi, ja ir sakarīgs starpnieks, darbiniekam ir labāk un mierīgāk. Viens no mīnusiem - atlaist var vienā setā, bet no cita skatu punkta, tas pat ir labi, izpaliek bezjēdzīgā agonija mēneša garumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-11-18 17:22 (saite)
Sapratu, tu runā par citu modeli.

"Darbinieks, stājoties attiecībās ar starpnieku definē savu cenu (algu) - un tur jau sākas interesantākais - nosacījumu iegūšana savā labā. Cik būs alga strādājot, cik dīkstāvē, cik būs bonuss strādājot dārgākā vietā, kādas ekstras utt."

Tas ir darbinieks, kurš ir nolīgts aģentūrā un tad tiek iznomāts dažādiem darba devējiem.

Es runāju par modeli, kurā darba devējs ir un paliek viens. Nekādas dīkstāves, nekādu bonusu ne par ko nevar būt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?