Darbs un tā darītājs
Vai ir kāds jēdzīgs izskaidrojums tam, ka darba devēji nevis pieņem cilvēkus darbā paši, bet izmanto starpniekus? Proti, cilvēku atrod un ar viņu darba līgumu paraksta kaut kāda rekrutācijas/konsultāciju aģentūra, kas viņu tālāk "palienē" darba devējam. Ok, es vēl saprotu, ja runa ir par īstermiņa darbiem, aizvietotājiem un tamlīdzīgi. Bet kāda jēga to darīt, ja ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka cilvēks ir vajadzīgs ilgākam laikam? Pat uz īsākiem periodiem var noslēgt darba līgumu pa tiešo.

Labi, ir daļa firmu un iestāžu, kas negrib ķēpāties ar personāla atlasi. To var ņemt kā ārpakalpojumu. Bet visu darbā pieņemšanas un uzturēšanas procesu atdot kādam citam - nesaprotu, kas no tā uzlabojas. Izmaksas diezin vai tur būs būtiski mazākas. Tai aģentūrai taču ir kaut kas jāpelna, visi nodokļi tāpat jāmaksā.

Es vienkārši šādu shēmu redzu arvien biežāk, un man ir kaut kā grūti noticēt, ka uzņēmēji darītu lietas, kas viņiem finansiāli nav izdevīgas. Iestādes vēl kaut kā var saprast, tur var būt birokrātiska ķēpa izveidot štata vietas, tā vietā paņem cilvēkus no starpniekiem, un miers. Izmaksas jau iestādēm nav tik svarīgas, ir drīzāk svarīgi iztērēt budžetu.

Pašam darbiniekam tas galīgi nav izdevīgi, jo alga defoltā būs zemāka nekā nozarē vispār - daļa atalgojuma aiziet aģentūras barošanai.