Pieci ir vairāk kā divreizdivi
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Piecis' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Saturday, November 23rd, 2019
    12:58 pm
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Pļāpājām ar Viktoru par tehnisko apskati. Viņa Audi paņēma priekšā par neatbilstošu radžu skaitu riepā. Izrādās, ka pa daudz bijušas. Šis lika aizdomāties. Pirms Viktoronkuls bija devies montēt riepas, biju tās ievērojis. Normāls GY UG II vai III seno paaudžu modelis, par kādu savā laikā fanoju arī es. Laba saķere, klusas, peldošie šipi, kas nekrīt ārā, nenormāli izturīgas. Tātad, riepas ir brauktas vismaz 15 ziemas, joprojām izskatās labas, lameles redzamas, savi 6 mm protektors un visi šipi vietā. Lai izietu apskati, Viktors bija aizbraucis uz servisu. Viktoronkuļa komentārs: "Sasodīts, nakuj, visus šipus, nakuj izrāva".
    Tas viss lika aizdomāties, ka kādam loceklim jābūt, lai neatrodot kur pie314sties vecam auģikam, saskaitītu šipus.
    Tuesday, November 19th, 2019
    3:45 pm
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Viktoronkulim bija iestājušās lielās pārdomas. Jāatjauno tiesības. Kādas 3 dienas staigāja apkārt domādams un prātodams par medicīnisko komisiju, tiesībām un saistītām lietām.

    Pārrodas atpakaļ no pilsētas. "Nu, saproties, man viņi prasa, vai ņemšu tiesības uz 5 vai 10 gadiem. Es jau tā biju izdomājies riņķī un apkārt, bet nu grūti pieņemt tādu lēmumu. Tad nu viņiem teicu, ka nakuj man tos traktorus un fūres, braukšu vēl 10 gadus, bet ar vieglo! Un, saproties, nebūs man pēc pieciem gadiem uz to pilsētu lieki jāskrien".

    Plānošana, saproties!
    Wednesday, November 13th, 2019
    8:29 am
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Viktors atgriežas no sava iknedēļas izbrauciena uz pilsētu. No malas jau var redzēt, ka krietni sabozies. Dodos klāt, uzvelkam pirmo dūmus un Viktoronkuls sāk savu stāstu: "Saproties, biju pilsētā, samaksāt visus tos, nakuj, rēķinus. Elektrība, nakuj, dārga palikusi. Es, saproties, tērēju apmēram 97-98 kilovatus mēnesī (neliela atkāpe - kurš no mums var elektrības patēriņa precizitāti definēt "apmēram" 1 kW robežās? Uzskaite un grāmatvedība!). Tagad, nakuj, no mazajiem tērētājiem grib noplēst vairāk, nakuj, lai lielie tērētāji varētu maksāt mazāk, saproties. Es jau tā visu laiku taupu elektrību. Viss, nakuj, vairāk netaupīšu! Nav, jau, saproties, vairāk atšķirības, 24 vai 25 maksāt mēnesī!".

    Pie sevis nodomāju, ka šī runa jau bija kā tosts. Lai top gaisma!
    Thursday, October 31st, 2019
    1:28 pm
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Šis gan notika nedaudz senāk, bet Viktoronkuļa padoms vienkārši ģeniāls.

    Tātad, dota tačka. Ar skaistiem rozīgiem rokturiem. Pabeidzis darbus meklēju, kur piesliet tačku. Pagalmā īsti nav vietas, pie staļļa gāžas ūdens virsū. Atliek vienīgi Viktoronkuļa pirts. Pirtij jumts nobraucis pa pusi šīfera loksnes, tādējādi veidojot smuku pārsegumu. Pabāžu zem tā tačku un laimīgs dodos uz mājas pusi, kad pēkšņi parādās satraucies Viktors. "Saproties, neliec tur tačku, nospers nakuj. Saproties, cilvēki jau visādi, sper visu, kas nav piesiets", tā Viktors. Lūkojos apkārt, kur tad varētu likt, mājā iekšā stiept negribas. Tad seko Viktoronkuļa padoms: "Liec to tačku te, zem jumta, pie pirts durvīm, šitā būs reāli droši, te neviens nenāks un nezags!"

    Pirts durvis atrodas precīzi 1.5 metru no tās vietas, kur biju tačku novietojis sākotnēji. Lieki piebilst, ka tačka atslieta pie durvīm no ārpuses. Bet toties drošībā!
    Thursday, October 10th, 2019
    1:44 pm
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Viktoronkuls ir pārvācies dzīvot galvenokārt uz savu istabu. Pirmkārt, ziema, otrkārt, sastiepa kāju. Es kā labs kaimiņš regulāri apprasos kā šim ar veselību, bet kādu laiku noderīgie padomi izpalika, jo Viktors neredzēja ar ko es nodarbojos. Tagad Viktoronkuls ir atsācis pārvietoties un ir daži jauni padomi.

    Tātad mūrēju sienu. Lai baisi netērētu mālu javu, no maisītāja ņemu to ārā mazām, apmēram 5 kg porcijām un iepildu to skaistā sarkanā bļodā. Jāpiebilst, ka ērti mazajā maisītājā varu uztaisīt maksimāli 15 kg javas. Viktoronkuls izpētījis manu aprīkojumu, novērtē situāciju un saka: "Es skatos tu te labi, saproties, esi visu iekārtojis, lai darbotos. Bet, saproties, aizej līdz šķūnītim, man tur, saproties, ir vairākas metāla vannītes, ņem tās būs kur javu sakrāmēt!".

    Nu, kāpēc neizmantot racionalizācijas priekšlikumu. Atrodu tās. Vannītes ārā ir nostāvējušas gadus 20. Vismaz. Ar mutēm uz augšu. Ņemu pirmo - izrūsējusi pilnībā. Ņemu otru. Līdzīgs liktenis. Ņemu trešo, kas stāv nedaudz nomaļus. Tai galā piesieta mašīnas drošības josta. Ideju īsti nesaprotu, bet nu dodos ar visu uzparikti pie Viktora.

    Viktoronkuls: "Ā, šito neņem, šito, saproties, es uztaisīju, lai mana cienītā varētu sakrāmēt lapas un aizvilkt uz kompostu!"

    Lieki piebilst, ka pieejama ir gan ķerra. Tāpat lieki piebilst, ka līdz komposta čupai ir savi metri 100.
    Friday, September 20th, 2019
    1:11 pm
    Jautājums par stādiem
    Vai jūs būtu gatavi braukt uz Salaspili pirkt stādus/ziedus/avenes u.c. brīnumus, ja cena būtu par 10-30% zemāka nekā galvaspilsētā, attieksme personiskāka, stādi tiešām pašu audzēti/apčubināti?
    Monday, September 16th, 2019
    12:17 pm
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Darba duna. Visi apkārt kaut ko rosās. Arī es, cimdiem rokā, nēsājos pa pagalmu nēsādams visādus mēslus uz kompostu. Viktoronkuls kādu laiku mierīgi to visu novēro no sava posteņa. Postenis viņam eleganti aprīkots. Guļvieta, sēdvieta, nojume, radio, galds, pelnu trauks, uzkodas. Pāris reizes novazājies pa pagalmu ievēroju, ka Viktoronkuls sāk pamazām nervozēt. Īsti nesaprotu iemeslu, bet uzmanību tam īsti nepievēršu. Nākošajā gājienā pār pagalmu, Viktoronkuls jau ir pagalma vidū. Nākošajā - tieši manā gājiena trajektorijā. Tā kā jūtos nopelnījis mazu atpūtu, stājos nost un velku nost cimdus un sāku rakāties pa kabatām pēc pīpes.
    Viktoronkuls turpat blakus dīdās, mēģinu uzminēt viņa satraukuma iemeslu. Tā kā viņa krekla kabatā redzu paku ar cigaretēm, atrodu savējās un aizkūpinu. Šajā brīdī Viktoronkuls uzreiz vēršas pie manis: "Saproties, ir mēsli. Saproti mani pareizi, bet, saproties, ir problēma. Biju veikalā, nopirku cigaretes. Redzies, nepaskatījos, ko iedeva. Tā kā, saproties, cigaretes ir, bet pīpēt nevar". "Kas tad nu?", prasu es. "Saproties, iesmērēja man tās plānās, nu, dāmu pīpes. Ko lai daru? Nedrīkst tās pīpēt, saproties, ja nu kāds ierauga?". Uzcienāju Viktoronkuli ar savējo, principiāli normālo cīgu un apdomāju šo ieteikumu: "Nekad nepīpē tievo cigareti, ja kāds var redzēt".
    Friday, September 13th, 2019
    9:16 am
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Viktoronkulis ir ieviesis izmaiņas braukšanas sarunu un domu paradumos! Nopietni! Tātad - atvadoties Viktoronkuls vienmēr novēl: "Nu, tad lai zaļā gaismiņa, saproties!".
    Tagad, tiklīdz sakrīt situācija, ka veiksmīgi iedegas zaļā gaisma luksoforā, skaļi vai galvā atskan: "Paldies, Viktoronkul!"
    Tuesday, September 10th, 2019
    10:55 am
    Rīga, mazā Palermo
    Vēsture iet pa spirāli. Man tiešām liekas interesanti, kā attīstīsies situācija ar miskastēm. Būs jāpalasa vecās avīzes, tur bija interesanti risinājumi Sicīlijā par misenēm, mafiju un pašvaldību.
    10:45 am
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Turpināšu par to, kā Viktoronkuls man palīdz ar padomiem. Visu dienu esmu novicinājies ar trimmeri, pagalms smuks, arī no džungļiem atkaroti kārtējie 100 kvadrātmetri. Džungļi sastāv no centimetru resniem krūmiem sajaukumā ar vismaz metrīgu aso zāli, kas tur neskarta dzīvojas kādu piekto gadu. Un tas viss ir apkārt reāli smukām ābelēm. Tātad, krietni piekusis izlaižu no trimmera benzīnu, izdarbinu pēdējās paliekas, ar pēdējiem spēkiem atlaižos krēslā nedaudz atvilkt elpu. To visu novērojis, pienāk Viktronkulis un saka: "Saproties, tur ir reāli garšīgi āboli, būtu vērts arī tos krūmus izpļaut, bet nevajag pārcensties ar trimmeri, salauzīsi vēl. Es tev iedošu izkapti!". Paldies!
    Thursday, September 5th, 2019
    12:24 pm
    Viktoronkuļa noderīgie padomi
    Mēģināšu sākt jaunu seriālu: "Viktoronkuļa noderīgie padomi". Pirmā sērija.

    Zāle gara, apmēram no ceļa līdz pleciem, tāpēc atmetu ar roku domai, ka varētu tikt cauri ar auklu, pārgāju uz trīsstūri. Nezinātājiem - tāds riktīgs dzelzs klucis ar asām malām. Viktoronkuls vēro manu ņemšanos, piepalīdz pārcelt uz zemes esošos vadus, komentē zāles biezumu utt. Es tik pļauju. Hujakš, trīsstūris pret kaut ko atsitas. 15 cm metāla gabals izlīdis no zemes. Labi, appļauju apkārt, atvēzējos - hujakš, atkal blieziens. Vēl viens metāla miets. Pļauju uzmanīgāk, bet pēc pāris minūtēm vēl viens pamatīgs atsitiens ar milzu dzirkstelēm kā no metināmā aparāta. Paskatos uz nabaga trīsstūri un secinu, ka viens spārns ir saliekts. Neko, ņemu nost, nostiprinu, ar āmuru taisnoju. Nav jau tā, ka būtu vienkārši daudz maz to piedzīt pēc pareizā izliekuma.

    Viktoronkuls uzmanīgi vēro manu taisnošanas darbošanos un sniedz savu dzīvesgudro padomu: "Zini, mums tur pļavā ir metāla mieti sasprausti."
    Sunday, August 25th, 2019
    10:23 pm
    Road Trip pa Latgali notikumi, noklausījumi un novērojumi
    4. Aizgāju pēc kafijas Aglonā. Pazudu. Laiks šajā vietā netiek uzskaitīts. Nedaudz vairāk par 20 minūtēm pastāvēt 6 cilvēku rindā ir normāli. M paziņoja, ka bija pārliecināta, ka es jau guļu vannā ar ledu un bez dažiem orgāniem.
    3. "Boba, tu podļivu gribēs?"
    2. Naktī iedzert alu Aglonas autenē? Darīts!
    1. Krāslava. Pa gabalu redzama Baltkrievija. Skatu tornis. Kāda sveša meitene, garāmejot, nedaudz sašutusi: "Kas, mēs vainīgi, ka viņi krievi?"
    Over the Top. Viesu namā dabūt ne tikai brokastis no trīs ēdieniem, bet arī vakariņas no trīs ēdieniem! Sauciens no aizmugures: "Pagaidiet, pagaidiet, tūlīt būs arī karstas pankūkas"...
    Tuesday, August 20th, 2019
    11:05 am
    Pālī nevar samaksāt skaidrā.
    Friday, August 16th, 2019
    9:15 am
    Spārīte
    Vakar pa Vidzemes šosejas vidu, netālu no Berģiem, Rīgas virzienā brauca džeks ar "Spārīti". Atpakaļgaitā. Uz 80.
    Thursday, August 1st, 2019
    10:30 am
    Par kolekcionāriem
    Mani vienmēr ir likušies interesanti cilvēki, kas kaut ko krāj. Tā kā pats nekad neesmu spējis atrast kaut ko sirdij tik tuvu, lai sāktu veidot savu kolekciju, tad novērtēju to, ko sakrājuši citi.
    Bet vakar iepazinu tuvāk cilvēku, kas visus man zināmos kolekcionārus īzī-pīzī atstāja ēnā. Čalis četru gadu laikā ir izveidojis tik plašu tematisku kolekciju, ka vienatnē varētu aizņemt apmēram piekto daļu no Eizeinšteina ielā esošā muzeja pirmā stāva. Kas ir interesanti, par katru no apmēram tūkstoša vienībām, viņam ir stāsts. Garāks/īsāks, bet stāsts. Noklausījos daudzus, tiešām interesanti! Uzmini nu, ko viņš krāj?
    Monday, July 22nd, 2019
    9:51 am
    Kad negaidītais ir labāks par meklēto
    Pēc laiski pavadīta sestdienas rīta cēliena, jo bija beidzot jāatpūšas no pozitīvo iespaidu gūšanas, brokastis tika apvienotas ar pusdienām un sākām domāt, ko iesākt līdz dabas koncertzālei. Ātrais lēmums - jāapmeklē kāds Līgatnes virzienā esošs restorāns, kurā mēs vēl neesam bijuši. Velkot ar pirkstu pa četrstūra karti, izvēle krita uz Ungurmuižu. Aiziet!
    Tā kā kājas vēl bija krietni stīvas no Tartu riepu izgāztuves šturmēšanas, ar mazu līkumu caur parku devāmies uz restorānu. Reāli pa smalko! Siekalas jau sāka savu darbiņu, kad izdzirdējām bārmeņa tekstu: "Diemžēl, visi galdiņi aizņemti". Nu, neko, nākošā pietura Cēsis.
    Neko jauku nenojaušot noparkojāmies pie vecpilsētas lejas maksimas, devāmies augšup. Uzreiz aiz Fono pēkšņi deguns rauj iekšā kādā pagalmā. Tur milzīgs zupas katls uz uguns, mājas ēdienkarte, reāls etno aprīkojums, jo galdi, krēsli un aprīkojuma elementi savākti no visiem kaimiņiem. Samaksājām draudzīgas naudiņas Simonai par karbonādītēm ar mājas piegaršu, noklausījāmies pavāra gaumīgo joku par to, ka par viņa pašdzītā degustāciju ir jāmaksā pavicinot gaisā kredītkarti. Apsēdāmies un sapratām, ka šis ir 1000 reizes foršāk par jebkuru restorānu. Un mājīgi garšīgāk! Arī Simoniņas un pavāra nēsāšanās pa pagalmu ar gatavajām porcijām bija tā riktīgi jautri: "Kam divas karbonādītes? Kam melnās kafijas? Kefīrs, kam kefīrs?...". Kā izrādījās, viņi to dara tikai reizi gadā. Mēs trāpījām!
    P.S. Ārā ejot vēl ielaidāmies sarunā ar pavāru un pie viena pateicām paldies arī par gleznām, kas bija izstādītas vārtrūmē. Kā izrādījās, tās esot gleznojusi dāma, kas mums taisīja karbonādi! Ejot prom dzirdēju pavāra saucienu: "Anita, tev saka paldies arī par gleznām!"
    Friday, July 19th, 2019
    5:07 pm
    Turpiniet grabināt, lūdzu!
    Tā, šis bija vienkārši ģeniāli labs koncis!
    It's good to be me.
    Thursday, June 27th, 2019
    8:36 am
    Tā sajūta, ka drīz būs gatava Vabole!
    Jau otro mēnesi 2-3 reizes nedēļā mēdzu nodarboties ar to, ko nebiju darījis n-tos gadus - pazust garāžā. Sākot Vaboles atgriešanu uz ielām, nospraudām sev robežas: "Davai, taisām tikai tik, lai varētu apskati iziet."
    Protams, bremzes nācās pasūtīt jaunas. Ja ir jaunas bremzes, tad diski jau nu būtu jānosmilšo un jānokrāso. Darīts. Nu, nevar taču ar apskritušiem buferiem braukt. Es smilšošanas kastē iekšā un krāsas pišķiks rokā. Bišķiņ kaut kas vārstos grab. Labi, tikai nedaudz pajaucam motoru un pieregulējam. Apskatē varētu piesieties par rūsu apakšā. Tvaikoju, mazgāju, krāsoju, apakša kā jauna. Fuck, labajā pusē loga airis nestrādā. Pēc durvju izjaukšanas arī moldings un gumijas neizskatās pārāk labi. Labi, lai iet jaunas. Lampa notīta ar izoleni un plastilīnu. Jāpaskatās kāpēc. Nu jā, pietīts moldings no cita gada mašīnas. Tagad ir jau atnācis pasūtījums ar jaunajiem moldingiem gan durvīm, gan lampai. Un vēl daudzi tādi sīkumi.
    Attiecīgi sajūta, ka tūlīt būs gatavs, nepamet nevienu brīdi. Vakar aizverot garāžas durvis, galvā pārcilāju vēl izdarāmo darbu sarakstu un sapratu, ka nu jau nu točna atlikuši pēdējie metri līdz varēšu doties uz apskati un tad ielās. Palicis saskrūvēt jaunās lampu aplodas, ievietot jauno logu pacēlāju un salikt atpakaļ durvis, piekrāsot stāvēšanas un remonta laikā radušās skrambas, nokrāsot grīdu, pieskrūvēt buferus, ieliet svaigu eļļu un pieregulēt CO.
    Pašā jūlija sākumā Vabole būs atpakaļ ielās!
    Friday, June 14th, 2019
    10:54 am
    Vasaras ietekme uz rīcību
    1. Vakar temperatūra mašīnā pārsniedza komforta robežas, ko sniedz klimata kontrole. Es džinsos. Devos iegādāties šortus. Atgriezos mašīnā ar jaunu rudens-ziemas jaku!
    2. Vakar lietus laikā temperatūra istabā nokritās līdz +24C. Es iekūru krāsni!
    Monday, June 3rd, 2019
    5:01 pm
    Kāpēc dinozauri izmirst?
    Jautājums eksistenciāls. "Kāpēc" nevis kā iemesla meklējums, bet gan "kāpēc" viņi tā dara? Būtu labāk palikuši normāli dinozauri.
    Jautājums radās vērojot Bon Jovi. Sasodīts. Nekādas ķīmijas grupas starpā. Tīra atstrādāšana un paštīksmināšanās. Jons vairs nevar pavilkt pat pusi vokālu. Laikam škrobe, ka GnR ir izmainījuši lielāko daļu repertuāra ļaujot izpausties balss izmaiņām, neļauj JBJ pamainīt dziesmas, bet gan uzcītīgi liek mēģināt izpildīt kā diskā. Vesels bars ģitāristu, bet vienalga neskan kā Ričijam. Baisi, baisi žēl. Visi it kā profesionāli, bet bez human touch. Krietni vīlāmies koncertā.
    Un vēl. Lai sodītu skaņu inženieri, būtu jāliek viņam visu atlikušo mūžu klausīties to kakofoniju, ko viņš lika klausīties skatītājiem....
[ << Previous 20 ]
My Website   About Sviesta Ciba