Makgaivers
Es gan neesmu horoskopu dižsekotājs, bet man dzimšanas diena ir vienā dienā ar The Original Makgaiveru. Kaut kādas sakritības ir.

Šodien pabeidzu dārzā solāro ūdens sildītāju. Tā izgatavošanai tika izmantots vecs galds, kādi 6-8 metri ar lokanu 8 mm PE caurulīti, melnās krāsas atlikumi no veca baloniņa, gabals no plēves atgriezumiem un čupa ar dažāda izmēra īsām trubiņām un caurulēm, lai rastu iespēju no 8 mm pāriet uz dārza laistīšanas šļūtenes ātro savienojumu. Tagad mums vienlaicīgi laistās dārzs un mucā, kur pēc dārza darbiem nomazgāt rokas (starp citu, jau pagājušajā sezonā mucai piesuņoju krānu), lēni tek silts (remdens) ūdens!

Kopējās projekta izmaksas - manā gadījumā 0 EUR, jo pilnīgi visu sameklēju pa pakšiem. Ja gribētu pa smuko un visu iepērkot, tad ar kādiem 25 EUR jārēķinās.

Pirms sāku būvēt biju diezgan skeptisks. Youtube apgalvoja, ka strādāšot, es biju pārliecināts, ka ne īpaši. Uzparikte būtībā ir kaste, kurā ir spirālē satīta lokanā caurule, viss nokrāsots melna no iekšpuses un pāri pārvilkta plēve, lai siltums neiet prom. Ūdens pa vienu galu auksts iekšā, pa otru silts ārā. Reāli siltu (~40 grādu) ūdeni izdevās dabūt tikai tad, kad ievērojami samazināju plūsmu. Tātad, lai dabūtu siltu ūdeni, jāgaida ļoti ilgi un saulei jāspīd ļoti spoži. Bet jebkurā gadījumā kruta, ka varējām rokas nomazgāt patīkamā temperatūrā.

Eksperimentējot, protams, radās arī idejas uzlabot risinājumu. Opcija A: izmantot ievērojami garāku cauruli. Nu, kādus metrus 40-50. Bet nav garantijas, ka arī tad pietiks laika sasilt pie sakarīgas plūsmas. Opcija B: Izmantot kaparu. Bet varētu būt sasodīti dārgi. Nu, vismaz ar 40 EUR visai sistēmai. Opcija C: Man mētājās lieks pussalūzis peristaltiskais sūknis, varētu piemaukt to. Bet nebūs košerīgi, jo peristaltam vajag elektrību.