Pieci ir vairāk kā divreizdivi
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
Piecis' LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Thursday, May 13th, 2021 | | 10:52 pm |
Pašvaldības vēlēšanas
Pašvaldības vajadzētu ievēlēt, ilgākais, uz pusgadu. Grants ceļi, pa kuriem pārvietojās divu pašvaldību vēlētāji starp saviem vēlēšanu apgabaliem, tiek planēti pēc katras mašīnas. | | 10:51 pm |
Trīs lietas
Trīs lietas mums guļamistabā ir: koka skrūve, lāpsta un pūce! | | Wednesday, May 5th, 2021 | | 1:21 pm |
Svaigēšana
Kādu nedēļu/divas atpakaļ. Rausis lepni paziņo: "Tā svaigēšana ir viena laba padarīšana!". Starp zobiem čirkst gliemeža māja. | | Tuesday, April 13th, 2021 | | 10:54 pm |
Ietekme un māņticība
Šodien cilāju baļķi. Gana smagu, lai nebūtu viegli pacelt, gana garu, lai būtu problemātiski manevrēt. Tad es izdzirdēju savā galvā Vairas uzrunu: "mēs esam stipri, mēs esam vareni ..."
Runājot par 13. datumu: atlicis bija izrakt pēdējo bedrīti šodienai. Tādu, uz septiņdesmit centimetriem, lai varētu tur iedabūt smago, nemanevrētspējīgo baļķi. Iepriekšējās visas bedrītes izdevās ļoti ātri, bet te - apmēram 40 centimetru dziļumā priekšā akmens. Tāds konkrēts. Ar lāpstu neizkustināms, ar lauzni neaizķerams, ar āmuru nesasitams. Pēc vismaz pusstundas cīņas, akmens padevās tikai krievu lamuvārdiem. Atbalstos ar roku pret baļķu čupu atpūsties un atvilkt elpu. No baļķu starpas izlien pirmā pamodusies lapsene, daudz nedomādama uzlido pa taisno man uz rokas un iehujārī tā, ka joprojām pirksts piepampis. Tikai nav precīzi skaidrs no kā - no tā, ka lapsene iekoda vai no tā, ka es viņu ar lāpstu nositu. | | Thursday, March 18th, 2021 | | 6:20 pm |
Kļavu sulu gribi?
Rīt došos no Valmieras Rīgas virzienā un man blakus sēdēs viena pieclitrene ar šodienas kļavu sulu. Ja gribi, var sarunāt dabūt! | | Saturday, March 13th, 2021 | | 12:07 pm |
Ja gribas nomierināt vēlmi uz ārzemēm...
Dienas pastaigu maršruta nomaiņai, šoreiz aizdevāmies uz Smilteni. Tie, kas mani pazīst, zin, ka es ne pārāk cildinoši izsakos par šo pilsētu, jo kā nekā tajā pavadīju ilgus bērnības gadus. Iepriekšējo reizi pavazāties pa Smilteni bijām pirms vairākiem gadiem, jau toreiz bija pozitīvas iezīmes. Bet šoreiz...
Smiltenē ir daudz maz pabeigta vecā parka iekārtošana. Teikšu godīgi, tas no vecā parka pārvērties par Veco Parku! Viss tīrs (tas ir celiņi ir labi attīrīti no sniega, čāpot un stumt ratus var eleganti, bez bobsleja pamatprasmēm, kas nepieciešamas Mežaparkā). Vides instalācijas izvietotas pietiekoši tālu viena no otras, lai neapniktu, bet gana tuvu, lai paspētu apspriest iepriekšējo ejot līdz nākamajai. Ļauži smaidīgi, laipni. Blakus parkam var dabūt gan makaronus pa flocki, gan ļoti gardus kebabus (salātiņi bija pilnīgi svaigi, gaļa izcepta, garšvielas normas daudzumos). Miskastes izvietotas loģiskā attālumā, ar visu ļaužu plūsmu piepildītas knapi līdz trešdaļai. Sīkie ar ragaviņām izslidinājuši nobraucienu līdz pašam Abulam (manā bērnībā tur līdz upei varēja nonākt tikai ar mačeti, traktoru vai pālī). Dažas instalācijas ir tik banālas, ka pat izskatās uzjautrinoši, bet fīlingu izjaukt nespēj. Principā, no visa pa bišķim, kokteilis nav sabojāts. Vēl jāņem vērā, ka darbi apkārtnes uzlabošanā vēl turpinās. Ja vēl Vecais Brūzis uzslietu nojumi, kurā tirgotu gardu kafiju (Lavazza no automāta pie Dakteru ielas parkinga ir žļurga, no kuras jāizvairās), būtu pat pārāk perfekti.
Tīri no sajūtu viedokļa, man patika labāk nekā Rundāles sterilumā, Luksemburgas dārzu plašumā, Vindzoras varenībā, Prāgas Petrinskas mežonībā. Tā kā, ieteicams vienas dienas ceļojums uz "Latvija var!". | | Friday, March 12th, 2021 | | 11:43 am |
Ziemas darbu čeklists
Ielūzt sūdupē? Ček!
Sanāca varens piedzīvojums. Pirmkārt, redzējām skatus, kas lika rāmi un kautrīgi sēdēt stūrī pašām labākajām ziemas skatu kartiņām. Tajā mežā, izņemot meža zvērus, ir tikai mega skaistas ziemas ainavas.
Otrkārt, bija pamats aso izjūtu atjaunošanai. Kā šķērsot upi, normālu upi, ar apmēram metru platu ledus atvērumu, ja uz rokām ir vidēji piekususi personība? Stāvu, domāju, pētu, kur lekt pāri. Morāli jau biju nobriedis doties uz noskatīto lēciena vietu, kad pēkšņi atvērās zeme. Sīkais tika ielidināts pretī esošajā kupenā, es pats līdz jostasvietai novadgrāvī. Uz priekšu, pie jau raudošā sīkā netieku, jo laužu ledu un bīstami tuvinu netīro ūdeni Rausim. Izlaužos līdz aizmugurējai krasta malai atmuguriski, izlienu ārā. Starp mums ir pusotra metra netīras žļurgas. No malas varētu būt episks skats. Īsa pateicība ekipējuma ražotājiem, jo biksēm kabatās ūdens netika, attiecīgi, telefons dzīvs, izsaucu pašu labāko iespējamo atbalsta personālu. Modernās tehnoloģijas ir varena lieta, jo īzī pīzī mani atrada nekurienes vidū, ceļu uz mājām biju izvēlējis pa vistaisnāko līniju, attiecīgi sastapāmies pļavas malā. Tā jau pēc brīža bijām siltumā. Arī sīkā ekipējums bija varen labs, jo mājās atklājām, ka slapjš kombinezons bija tikai no ārpuses. | | Tuesday, March 2nd, 2021 | | 8:58 pm |
Vietējais
Laikam varu uzskatīt, ka kļūstam par vietējiem ciematā. Šodien biju uz veikalu krokšos. | | Thursday, February 25th, 2021 | | 9:09 pm |
Ieklausoties hārdkora tekstos
Rausis guļ un klausās šūpuļdziesmu, aijā žūžū... Ieklausās. Un tad kaut ko bubina. Un tad es sapratu, par ko ir bubināšana....
Aijā žūžū, tas tā normāli, skan līdzīgi kā aijā, aijaijā un tamlīdzīgi. Lāču bērni. Lāčus zinu. Bērnus zinu. Lācēni ir grāmatā. Tik tālu viss ir ok.
Pekainām kājiņām. Kādām, kādām? Pekas - kas tas tāds? Pēdas zinu, kājas zinu, bet pekainas?
Tēvs ir persona X. Nav ne jausmas, kas tas ir, jo pierasts ir "tētis". Bišu kāpti. Neaiztiec manu mīļo biti! Nekāp viņai virsū! Kāpti sadomājies!
Māte ir persona Y. Nav ne jausmas, atkal, jo pierasts ir "mamma". Ogu palasīti. Ogas ir gardi, nu, ja vajag, varu ēst arī palasīti ogas.
Persona X atnesa baltu klozetpodu ar kaut kādu mistiku. Bet varbūt, ka puķu podu. Bet jebkurā gadījumā ar mistiku. Ledu zinu. Kas ir medus?
Persona Y atstiepa ogas. Tas ir labi. Bet šitās ir citas ogas. Palasīti man varētu garšot, bet nav ne jausmas vai garšos vācelīti.
Pārējā dziesma gan ir forša, jo viss tiks man! Arlabunakti! | | Thursday, February 18th, 2021 | | 2:33 pm |
Latviešu Valis Austrālijā
Domāju, ka pat īstenam Latvijas sporta fanam varētu būt pārsteigums, ka Austrālijā ir viens mūsējais džeks, kas īsti neiespringstot regulāri labo čupām dīvainu pasaules rekordu peldēšanā. Jaunākais Vaļa veikums ir ~35 km pa kaut kādu vietējo upi līdz okeānam. Ar vidējo ātrumu 1:22/100m. Ja tas nepeldētājam tas liekas lēni, tad tas ir ātrums, kas nepieciešams, lai dabūtu I sporta klasi 800/1500 metros. Salīdzinoši, to varētu pielīdzināt Prokopčukas veikumam maratonos, ja vien peldēt būtu populāri. | | Monday, February 15th, 2021 | | 10:53 pm |
Svarīgās prasmes dzīvei
Man patīk lasīt grāmatas. Viena no grāmatām, kuru šobrīd regulāri pārlasu, saucas "Dzīvnieki". Daudzu domu graudu vidū, esmu izsijājis vienu patiesi būtisku. Ir jātrenējas tāllēkšanā, lai brīvi varētu aizlekt vismaz 5 metrus. Tas ir vienīgais variants, kas ļaus aizbēgt no polārlāča, jo polārlācis spēj pārvarēt tikai 4 metrus platas ledus plaisas. | | Monday, February 8th, 2021 | | 9:31 pm |
Nekas pārsteidzošs
Miestā ir aptuveni 800 iedzīvotāji. Miests ir salīdzinoši tālu, bet ne pārāk tālu no galvaspilsētas. Dienas vidus. Pastaigājos ar Rausi. Jau kuro dienu priecājos, ka visi pieklājīgi sveicinās savā starpā. Ejam pa mašīnu ceļu, pa kuru dienā brauc 3 bļitkotāji, 1 vietējais un ceļu tīrošais traktors. Pretī slēpo čalis. Nekas pārsteidzošs, ka piestājām krietni uzsist klaču, jo kā gan savādāk, ar to džeku mācījos vienā galvaspilsētas vidusskolā un mūsu dēli spēlēja futbolu vienā klubā. Šis arī dzīvo mūsu miestā!
Bet ko es uzzināju!
1. Miestā pagājušajā nedēļā bija 2 pusoficiālas distanču trases, piektdien pievienojās vēl #3! Un tas neskaitot brīvi ieslēpotās mežu takas.
2. Privātā trasīte esot pieejama visiem, špūres profesionāli sadzītas, kā uz pasaules kausu.
3. Slidsolim meža ceļi esot nu tā, ne profesionāli, bet ļoti labi. Mašīnu nav, vidusdaļa izlīdzināta.
Ehhh.... gribu slēpes! Ņemu atpakaļ savu vīpsnāšanu iepriekš par vietējo ekipējumu. Pofig kādas slēpes, stiprekļi un citi pribambasi, ja Tev ir pieejams neierobežots trasīšu kilometru skaits un par drūzmēšanos tiek uzskatīti 2 cilvēki redzamības zonā. | | Sunday, January 17th, 2021 | | 10:35 pm |
Oldtimer ziemas versija
Mūsu jaunajā ciematā ir tikpat īsta ziema kā visā pārējā Latvijā. Saulīte spīd, mīnuss milzīgs. Vietējie dodas savās gaitās. Ar slēpēm. Gan jaunieši, gan pensionisti, gan vidēja vecuma pārstāvji atrāda savu ekipējumu. Ja Rīgā tu ar Madshus Redline 3.0, elektroniskiem stiprekļiem un warm softšeļļiem pat izcelties nevari, tad te viss ir kā slēpošanas muzejā, sadaļā "inventārs pirms 30-40 gadiem". Pārsvarā kocenes, dažas igauņu plastmasenes, stiprekļi - es, goda vārds, biju pārsteigts ieraudzīt, ka kāds vēl lieto 3 naglas. Platās! Te, izsktās, ka tā ir norma. Afigeķ! Divi jaunieši, tā ap 10 gadiem, pat aizlaida ar atsperēm. Man žoklis atkārās.
Labi, ka man pie sienas atsliets stāv pāris ar īstajām brūnajām kociniecēm ar čibas stiprinājumu! | | Monday, December 21st, 2020 | | 9:23 pm |
Visam jābūt savā vietā! II daļa.
Mūsu mājā tiešām tiek ievērots tas, ka visam jābūt savā vietā. Precīzi un bez izņēmumiem. Rīvmaize tika atklāta arī ilgtermiņa cukurtraukā. | | 8:58 pm |
Karš pret Rīgu!
Vīrusa aizsegā, izmantojot varas nomaiņas brīdi, Dreiliņi ir pieteikuši karu Rīgai. Vienā no pirmajām kaujām ir zaudēti vairāki simti metru taisnā virzienā, ja brauc pa P4 un sazin vēl cik platumā! Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka badīgie Dreiliņi bija plānojuši pārņemt visu Sievasmātes apli, par laimi, pēdējā bastiona maskēšanās par Mapuchi ir devusi rezultātu un negantais naidnieks pagaidām ir spiests paturēt savas kaitinošās regālijas pie paša Sievasmātes apļa. Sazin vēl, kas padomā Stopiņu domei, lai varētu piepildīt savā attīstības prezentācijā apsolīto.
Mani, kā apzinīgu bijušo Rīgas deklarēto, ļoti satrauc tas, ka šis jautājums netiek risināts vadības līmenī. Zinot apkārtnes īpatnības, esmu pārliecināts, ka itin ātri varētu sapulcināt krietnu pašaizsardzības pulku no Purvciems V, IV, III un pat II, lai spētu dot prettriecienu iebrucējiem. "Staķik naš!" | | Sunday, December 13th, 2020 | | 2:12 pm |
Visam jābūt savā vietā!
Grāmatu lasīšanas klubā tiek lasītas gudrās dzīves grāmatas. Katrs lasām savu grāmatu un savā starpā maināmies labākajām atziņām, kas pieminētas tekstos. M paziņo: "Te precīzi par mani - "Dzīvē visām lietām ir jābūt savā vietā!""
Liriskā atkāpe - pusdienās cepu kotletes, atradu visas sastāvdaļas, izņemot rīvmaizi. Kotletes sanāca ideālas arī bez rīvmaizes, bet atgriežamies pie "Dzīvē visām lietām ir jābūt savā vietā". Mūsu mājās rīvmaize tiek glabāta kastītē, uz kuras igauniski ir rakstīts "auzas", bet zem igauniskā uzraksta ir uzlīme ar uzrakstu "šķeltie zirņi". | | Wednesday, December 9th, 2020 | | 9:46 pm |
Kā mēs Marijas augšāmcelšanos pieredzējām
Pirmdiena bija pēdējā vējainā. Devāmies trijatā garajā pēcpusdienas pastaigā. Mežaparku vējš izpūtis gandrīz tukšu. Tumšs un kluss, tik no tukšās Bellas skaļruņiem var sadzirdēt to, ka tuvojas Ziemassvētki. Un tad ieraugām gaismas salu tur, kur normālā laikā ir sakrauti pussalūzuši minamie aparāti. Tajā šobrīd savu dzimšanas brīdi ataino Jēzus. Kā jau Rīgā, apkārt sēta. Maita vējš, kurš pūš no visām pusēm sagāzis gan aitas, gan ganus, gan Mariju. M bez ceremonijām iet klāt vistuvāk sētai gulošai Marijai, paķer viņu aiz pleca un pieslien kājās. Tā nu viņa augšāmcēlās un stāvēja vēl šodien! | | Wednesday, September 9th, 2020 | | 10:53 pm |
Džerijs ir klāt!
Vakara idille laukos. Skatāmies ar Ernesto futbolu. Istabā ir diezgan silti, bet tomēr ir ieslēgts sildītājs un sīkais ir ietinies vilnas segā. Ernesto bauda pašlasītu vīgriežu tēju, man tēja no Tērvetes pie Valmieras, spēle drausmīgi sūdīga, zaptsmaizes fantastiskas. Sācies otrais puslaiks un Horvāti kaut ko muļļājas imitējot spēlēšanu. Karoče - riktīga džeku idille!
Pēkšņi Ernesto paziņo: "Džerijs ir klāt!". Es bišķiņ apjūku. Sīkais noliecas un smaida pa visu ģīmi. Es arī noliecos - toč, viņš ir klāt! Ērti iekārtojies Ernesto segā, Džerijs ir pamatīgi iegrimis spēles vērošanā. Kad spēle beidzās, bišķi pabakstīju, lai taisās atpakaļ uz savām mājām, bet viņš atmet ar roku: "Man tepat ir labi". Nu tad mēs viņu pa diviem pamatīgi pabakstījām ar pirkstiem, laikam izdevās sakutināt un viņš nesteidzīgi devās savās vakara gaitās. | | Thursday, June 11th, 2020 | | 10:14 pm |
Viktoronkuļa noderīgie padomi
Starp citu, Viktoram klājas gauži labi! Jo ir vasara. Īsais atskats par ziemas/pavasara notikumiem Viktoronkuļa sakarā:
1. Viktoru pieradināja kaķis. Plušķis. Izskatījās, ka nebūs dzīvotājs, bet kartupeļi, desas, zivis, kaķpārtika dara brīnumus. Normāls monstrs šobrīd.
2. Ziemassvētkos Plušķis iekoda Viktoram rokā. Tā sapampa. Rezultātā 3 operācijas un jau 5. mēnesis ar apsēju.
3. Aprīlī Viktors viesojās pilsētā. Aizķērās aiz apmales. Atslēgas kaula lūzums. Tagad apsaitētas abas rokas. Viena līdz plecam, otra līdz elkonim.
4. Viktors jūtas labi un bauda vasaru. Ar visiem apsējiem.
5. Pie Viktora ir atgriezusies Dzīvesbiedre. Uz vasaru. Cerams, ka tikai līdz Jāņiem.
Bet par padomiem. Tā kā ir noslēgusies epopeja ar tomātu dabūšanu zem jumta, tad aktuāls ir jautājums par laistīšanu. Lai Viktoram nebūtu nekas jāstaipa, uzstādīju prastu variantu ar automātisku laistīšanu - sadūru caurulē daudz caurumiņus. Sarunājām, ka Viktoram tikai jāieslēdz elektrība mūsu pusē, pārējais viss notiek pats no sevis.
Pēc pāris dienām ierodos. Viktors stāsta: "Nu, kas tad tev tur ir. Pāris stādiņi. Man jau nav grūti ar lejkannu katru dienu sagāzt virsū". Nu, labi, ja gribi fizkultūru, man nav iebildumu. Atbraucu pēc nedēļas. Viktors: "Nu, saproties, tā ir štelle. Es tik ierubīju špani, pats laistās! Un viss ir slapjš. Tomāti tev aug griezdamies! Nakuj tās kannas, cik tad tā elektrība nokurināsies!". Tehnoloģijas progress! | | Wednesday, May 13th, 2020 | | 9:18 pm |
Multitāskings
Džei, ēdot vakariņas, mierīgi spēj cīnīties ar nepaklausīgiem locekļiem. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|