Ziemas darbu čeklists
Ielūzt sūdupē? Ček!

Sanāca varens piedzīvojums. Pirmkārt, redzējām skatus, kas lika rāmi un kautrīgi sēdēt stūrī pašām labākajām ziemas skatu kartiņām. Tajā mežā, izņemot meža zvērus, ir tikai mega skaistas ziemas ainavas.
Otrkārt, bija pamats aso izjūtu atjaunošanai. Kā šķērsot upi, normālu upi, ar apmēram metru platu ledus atvērumu, ja uz rokām ir vidēji piekususi personība? Stāvu, domāju, pētu, kur lekt pāri. Morāli jau biju nobriedis doties uz noskatīto lēciena vietu, kad pēkšņi atvērās zeme. Sīkais tika ielidināts pretī esošajā kupenā, es pats līdz jostasvietai novadgrāvī. Uz priekšu, pie jau raudošā sīkā netieku, jo laužu ledu un bīstami tuvinu netīro ūdeni Rausim. Izlaužos līdz aizmugurējai krasta malai atmuguriski, izlienu ārā. Starp mums ir pusotra metra netīras žļurgas. No malas varētu būt episks skats. Īsa pateicība ekipējuma ražotājiem, jo biksēm kabatās ūdens netika, attiecīgi, telefons dzīvs, izsaucu pašu labāko iespējamo atbalsta personālu. Modernās tehnoloģijas ir varena lieta, jo īzī pīzī mani atrada nekurienes vidū, ceļu uz mājām biju izvēlējis pa vistaisnāko līniju, attiecīgi sastapāmies pļavas malā. Tā jau pēc brīža bijām siltumā. Arī sīkā ekipējums bija varen labs, jo mājās atklājām, ka slapjš kombinezons bija tikai no ārpuses.