Džerijs ir klāt!
Vakara idille laukos. Skatāmies ar Ernesto futbolu. Istabā ir diezgan silti, bet tomēr ir ieslēgts sildītājs un sīkais ir ietinies vilnas segā. Ernesto bauda pašlasītu vīgriežu tēju, man tēja no Tērvetes pie Valmieras, spēle drausmīgi sūdīga, zaptsmaizes fantastiskas. Sācies otrais puslaiks un Horvāti kaut ko muļļājas imitējot spēlēšanu. Karoče - riktīga džeku idille!

Pēkšņi Ernesto paziņo: "Džerijs ir klāt!". Es bišķiņ apjūku. Sīkais noliecas un smaida pa visu ģīmi. Es arī noliecos - toč, viņš ir klāt! Ērti iekārtojies Ernesto segā, Džerijs ir pamatīgi iegrimis spēles vērošanā. Kad spēle beidzās, bišķi pabakstīju, lai taisās atpakaļ uz savām mājām, bet viņš atmet ar roku: "Man tepat ir labi". Nu tad mēs viņu pa diviem pamatīgi pabakstījām ar pirkstiem, laikam izdevās sakutināt un viņš nesteidzīgi devās savās vakara gaitās.