Piecis' Friends
 
 [Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Saturday, January 10th, 2026
    disfigurator
         		5:59p
    Rīgas izsaimnieks

    Fočēt jaunpamestu rūpniecības objektu: mans labākais antidepresants, radoša "smilškaste", templis un maize garam :)
    Arī šoreiz atstāju savas vizītkartes: izfočēto filmiņu kastītes glītās vietās - kaut kur turpat, kur lieku iekšā jaunu. Šoreiz Kentmere 200 un Ilford FP4 Plus 125. Kādam ieraugot šos artefaktus, var rasties jautājumi: kā te nonāca kaut kāda filmiņas kastīte un kāpēc tai derīguma termiņš ir 2027. gads? Ražo vēl filmiņas, vai? Un kāpēc ar filmiņu fočēts, mazohisms, vai? Nē, draugs, bauda!

    Šajai vietai mazliet piemīt Rīgas alus noskaņa - kārtīga un jau gadsimtu sena arhitektūra ar interesantiem ražošanas telpu labirintiem. Kaltes un autoklāvi, boksi... Cehi un atdalītas maiņas meistaru būdiņas. Pabradāji un pastudēji vietas vēsturi - pilns dzīvās vēstures izziņas cikls.

    Pamešanas gadu telpas pašas bieži pastāsta - atliek vien atrast kalendāru pie sienas. Modernajos laikos - ja objekta dokumenti un drošības norādes pie sienām vaid par kovidnieku, tad arī periods skaidrs - telpās iesaldēta interesanta un sociāli sarežģīta vēstures lapaspuse.


    P.S.
    Man vienīgajam akūti sāp, ka lielu bijušo rūpnīcu vietā kā likums tiek satupināti tupi tirdzniecības centri? ( ... tālāk ... )

    Friday, January 9th, 2026
    disfigurator
         		11:09p

    - E?
    - Šķita, ka pa Lost Highway esmu klaiņojis.
    - Hmmm

    Vakarvakara tumsā un salā devos uz plašu bodi pēc emocijas, īsāka RCA vada atskaņotājam un vinila plašu slotiņas. Vajag jaunu un perfekti tādu pašu, lai gan man jau esošā nav nolietota. Kritienā sabuktēta, ģeld nekam, kad kapots lec vaļā pats par sevi, izbirdina pasažierus un čakars būt.

    Pārnācu mājās ar Lost Highway plati - nebija.
    - O, šis ir labs! Noteica glīša meitene ar maigu balstiņu aiz letes.
    - Oh, jā, absolūti! Baigi sen arī neesmu redzējis. Un tūdaļ acīs vēl skaistāka. Nosaucu Nr. un vārdu - došot zināt, kad atnākt vēl.


    Uzlieku mājās plati un atskan smaids - tik plaši tas smaida, ka kutina ausis un dvēseli, kā no jauna redzēt, un just perfekti, daudzbalsībā. Un filma? Šķita, ka Lost Highway bija redzēta... Skatos un šķiet, ka varbūt. Tomēr nē. Neatceros. Miglaina bilde un tinīts. Otram čalim gan tāds nav, bet trešais nav informēts - viņam bāla āda, bet otrajam šāviens galvā - pirmais nav informēts

    Noskatos, aizeju uz IMDb - stāv devītnieks pirms nez cik tūkstošiem nakšu likts.
    Devītieks der, telpa norūca. Paklausīju, bet neko neatceros, kā no jauna atkal pirmā reize vēlreiz. Filmai mierīgi 8/10 un smaidam līdz ausīm - 9.5/10. Pusīte acs nost, jo Rammstein augšas biiik duļķaini tek, kamēr viss pārējais runā skaidri. Spiests secināt, ir grūti sūdzēties.

    Neapmaldies! Vai arī apmaldies - vienalga, ja? Dažreiz man

    Thursday, January 8th, 2026
    inese_tk
         		5:05p
    2025
    beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
    2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
    gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

    2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


    ( mazliet sīkāk )
    Wednesday, January 7th, 2026
    disfigurator
         		1:50p
    Holivudas "Pre-Code" filmas (1929-1934)

    Heh, uzzināju, ka eksistēja šāda lietiņa - īss laika periods (aptuveni 5 gadi) ASV skaņas kino pašā sākumā, kad Holivuda vēl nenodarbojās ar pašcenzūru un rādīja nepieradinātu, tiešu, patiesu un no puritānisma brīvu kino, atspoguļojot reālo dzīvi, tā laika slengu. Šī brīvība jaunajās pļāpājošajās filmās ilga aptuveni no 1929. līdz 1934. gadam. No 35. līdz 68. gadam spēkā bija Heisa pašcenzūra, bet pēc 68. gada ārēja spiediena ietekmē (TV satura pieaugošais reālisms un ārvalstu kino saturs) Holivuda beidza baidīties aplūkot "kontroversiālas tēmas" un neviena neprasīto pašcenzūru aizvietoja ar šobrīd spēkā esošo MPAA vērtējumu skalu. Tikai ārēja spiediena ietekmē.

    Kas tad Holivudai tolaik šķita pašcenzējams?
    Nepilngadīgu personu seksualizēšana, ekspluatācija aizkadrā un citi mēģinājumi izskaust netīras lietas industrijā? Vai kas krietni triviālāks un cenzūra tikai šaipus ekrānam? Čekoju Wiki:

    Totālas Tabu tēmas: ( ... tālāk ... )

    Tuesday, January 6th, 2026
    neraate
         		11:07p
    tēvs ik pa laikam jēlu krievu mūziku atšķaida ar klasiku un kaut ko jaunu un nedzirdētu. tagad sēdēju krietnu laiku kamēr atcerējos kā to Sopor Aeternus sauc. mūzika man patīk bet vizuālais šajā stilā mani garlaiko un liekas tāds pliekans
    fjokla
         		8:20a
    Gads iesākās, tātad
    no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

    Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

    Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

    Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

    Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

    Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

    Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

    Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
    Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

    Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.
    Monday, January 5th, 2026
    disfigurator
         		8:51p
    Gemini bots attīsta diapozitīvus no Kentmere 200

    Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie:
    - maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti;
    - sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai;
    - attīstītāja koncentrācija: kontrasts;
    - attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.

    Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka:
    - saglabāt veco laiku;
    - palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost;
    - palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100

    Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu.
    Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)



    EDIT pēc pamēģināšanas:
    Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.

    Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa!
    Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :)

    neraate
         		8:25p
    sasaldēts dvielītis no maisiņa kurā ir sviesta paciņa (kur nolikt? atpakaļ saldētavā) tīri labi noder kad mazgājot traukus uz mazā pirkstiņa uzmet nazi un tas pirkstiņš pampst jau vismaz divreiz lielāks kā parasti. labi, ka nav pušu, bet nu bet
    pajautaa
    [ f_g ]
         		6:13p
    SC aplikācija
    Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
    /me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?
    au
         		5:11p
    un kāpēc Valmieras teātra festivāls un Sansusī šogad notiks vienlaicīgi?
    au
         		1:18p
    vis laiku gribas apņemties rakstīt biežāk. bet ne vienmēr liekas, ka man svarīgais būs jums svarīgais, un vai vispār ir jēga ko pierakstīt.

    bet vismaz pačīkstēšu.
    ap ziemassvētkiem dabūju iesnas. ļoti žēl, mans divu nedēļu skriešanas plāns kaķim zem astes.
    daudz laika pavadīju mājās, tad mēs bijām pārgājienos, tad mēs aizbraucām uz laukiem, atkal ikdienišķos pārgājienos, daudz gulēju, izdzēru pusotru glāzi vīna draudzenes jubilejā un tad pudeli cremant jaungadā.
    bet tāpēc, ka deguns ir sarkans, acis ir spīdīgas, sejas āda ir bāla un balss joprojām aizsmakusi,
    es izskatos un izklausos pēc tādas, kas būtu NODZĒRUSI visas brīvdienas.

    lūk. new year, new me, hahaha
    neraate
         		1:14p
    MI draudzenei atņēma darbu un viņa kamēr meklē ko normālu pašnodarbināsies. es zinu, ka manā cibā ir daudz tādu, varbūt varam sarunāt konsultāciju kas un kā tur notiek un kā to izdarit, jo man arī vajag/dzēs
    Sunday, January 4th, 2026
    disfigurator
         		5:20p
    STASC

    Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.

    Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi.
    Šim objektam ar 4 caurbrukušiem stāviem miera nav un nebūs, kamēr to nenojauks. Tas labi, vēl ir laiks tur māksliņu taisīt :)

    Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu.
    Tagad priekšā dienēšana vannas istabā, lai no Kentmere 200 dabūtu dziedošus melnbaltos diapozitīvus. Un kamerā - tur palika objektā pusizšauta Ilford FP4 Plus 125 filmiņa - krietna manta!


    EDIT:
    Ik pa laikam nāk prātā doma pamēģināt no savas fočēšanas un attīstīšanas taisīt video - varētu būt niša, bet neesmu pārliecināts, vai to spētu pacelt un, vai es būtu interesants... Process arhaisks, bildes rādītos caur diaprojektoru - tas man pašam skan interesanti, bet Sašam?

    disfigurator
         		10:12a
    Depresīvais fotogrāfs

    Hehe, pieķēra.

    Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/

    Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir.
    Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...

    https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI

    Saturday, January 3rd, 2026
    disfigurator
         		9:30a
    Pirmais spļāviens sejā

    Kā šodien atceros to piemīstās dvēseles sajūtu, kad MTV uzmeta Metālu - vienkārši kāds puņķains īblis uzvalkā bezceremoniāli izdomāja un izdarīja, nevienam neko neprasot, neuzskatot, ka ir atbildi un atbildību parādā. Metāls vairs nebija ķīpa stilīgs, jo glumjš pidars uzvalkā tā izdomāja. Tā bija pirmā reize, kad uz savas ādas izgaršoju sabiedrību pārvaldošās korporatīvās naudas mašīnas vienaldzību, ka tikai nauda svarīga, ne kultūra, ne principi, ne mugurkauls. Nauda, naudas dievi un naudas reliģija.
    Mana agrīnā interese pret metālu tika uzmesta un tā nodevības sajūta īsti nav aizmirsta. Psihoanalītiķi varbūt tur saskatītu rebela sākumposmu un iemesls - pati sabiedrība, ne es tāds. Sabiedrību diktē nauda, bet nauda kā gala mērķis ir slima lieta. Bariņš pārdotu mauku, nekas mazāk un vairāk. Tolaik neta nebija, pieeja metālam bija ekstrēmi ierobežota un tad MTV dienā jaukā uzmet veselu subkultūru, bet citā dienā - mūziku kā tādu lol, jo seko dolāra mirāžām, nevis kultūrai.

    Joke's on them - kamēr popsas pasaule sevi atgremo nez kuru reizi, kamēr "mākslinieki" dzied citu cilvēku rakstītas dziesmas (karaoke, nekas vairāk, dzīvajā pat atļaujas tēlot, jo "mākslinieks" nespēj) un uztur legalizētu laupīšanu (straumēšanu), tikmēr es turpinu pirkt fiziskas relīzes un tagad - plates. Metāls nekur nepazuda, pieņēmās tik spēkā un dažādībā, kļuva skaļāks un niknāks, episkāks un atmosfērīgāks, vairāk gan pro, gan anti, vairāk visa. Būtiski pieauga muzicēšanas prasmes globāli, grupu konkurences lietas kopā ar vēlmi but labākajiem savā žanrā - ne tikai vēlme, bet arī darbs tajā virzienā. Metālisti ir savas lietas entuziasti un nežēlo naudiņu savam hobijam, materiāli atbalsta savas iecienītās grupas, jo saprot, kas un kā, un saož liekulību pa gabalu, trenēta maņa.

    Un kur tagad ir MTV?

    Vēstures mēslainē, kur tam pieklājas būt. Gribēja eitanāzēt metālu, bet sanāca tik sevis kastrēšana - rakstu un rēcu par taisnīgumu ilgtermiņā, par to, kur reaktīvs lēmums bez jēgas un poņas noved. Pie pārdotām un jau sagrabējušām, neaktuālām maukām. Un tad ieradās YouTube - TV izmira kā suga un pārējais jau ir vēsture. Kā saka Skyforger - nekas nav aizmirsts, nekas netiks aizmirsts.
    Integritāte, mugurkauls, šķaudīšana virsū mirkļa trendiem.

    Friday, January 2nd, 2026
    disfigurator
         		9:55p
    Kolekcijas papildinājums

    Runājot kāda YouTube komentētāja vārdiem: "This album sounds so arrogant and confrontational, ready to pick a fight."
    Perfekti raksturots šis plēsīgais albums, labi nes jumtu nost - islandieši te tukšu nedirš:

    Misþyrming - Með Hamri
    https://www.youtube.com/watch?v=RxWW5VqnFrw


    Nāk arī ļoti liriska, melodiska un patīkama Black Metal skaņa ar ļoti skanīgu dāmu priekšgalā šai liriski citādajai bleķmūzikai, kas nebaidās metālam pievienot visādas lietiņas no visurienes citurienes. Ļoti cēli, gōtiski, introspektīvi un satriecoši. Dolch plati gaidu vairāk par Misþyrming, jo te atrodama pavisam oriģināla, citāda skaņa - kā vesels muzikāls trips no A-Z.
    Kā saka leibls: "Be prepared for a personal and cathartic album featuring atmospheric, sustained music for the heart, soul and brain!"

    (DOLCH) - Feuer
    https://www.youtube.com/watch?v=XYIszi33WrQ
    Reku šamējie dzīvajā: https://www.youtube.com/watch?v=9vWj34F1tQg

    disfigurator
         		5:37p
    LTV, Vadims Bogdanovs: "Man ir grūti dzīvot kopā ar cilvēkiem, kas tic Krievijas propagandai"

    Malacis - godīgi pateica, ka integrēties krievam ir zobu sāpes, jo pimperiālists iekšā sēž un tas atsakās pielāgoties mazai valstiņai.
    Pat tad, kad mēģina to apzināti darīt, pat tad, kad saņem Vārda brīvības balvu. Tāpēc arī balva, ka publiski pasaka, kā ir. Daugavpilī!

    Ārpus soctīkliem dzīve daudz mazāk smird pēc miskastes indeed un ir skaidri nodalāms, kur ir reālā dzīve un kur ir (a)soctīkls. Visu cieņu!

    https://www.youtube.com/watch?v=y4Xi_zxUJio

    disfigurator
         		2:04p
    >50% peļņas mārdžins - pizģec
    Cik baudāmi Visu un MasterCard "banksterus" nolika pie vietas!!!!

    https://www.youtube.com/watch?v=Dgi1WcWUj5Y
    disfigurator
         		1:32a
    Русская душа
    Cik skaisti krieva dvēsele izdancojās uz Mariupoles teātrī simtiem noslepkavoto bērnu un māšu kauliem.
    Goda vārds ar vesela cilvēka prātu ko tādu nedabūsi gatavu, šausmenes nobāl.

    Genocīda pirmais solis - pasludināt pretinieku par necilvēku un nedomājošā krievu vergu masa to kāri norij, prasa vēl.
    Labs krievs ir miris krievs.

    https://www.youtube.com/watch?v=TeHsEl8LfX0&start=1170s&end=1247s
    Thursday, January 1st, 2026
    arcigaretizobos 11:49p
    Šovakar skan mans rokenrols.
    Atkal, aizvien. Atslēga ierakstu lādei, kurā tas bija ieslēgts, mazliet pavērta.
    Es gribētu teikt, ka skan uz pilnu jaudu, bet tas būtu melots. Ir, ir rūgtums vēl aizvien.
    Bet štrunts par to. 

    Ceļš manas mājas un mīlestībai tur vietas nav.
    Ceļš manas mājas un mīlestībai tur vietas nav?
    neraate
         		9:22p
    Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt
    Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju

    otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.
    neraate
         		4:40p
    es vairs nekad negribu šitā justies
    au
         		1:37p
    2025tajā -
    janvārī bija nednogale berlīnē ar kolēģiem,
    februārī londonas nedēļa ar ģimeni februārī un pusnedēļa varšavā ar kolēģiem,
    martā bija garā nednogale ar vīru malagā,
    aprīlī nedēļa rumānijā ar draudzenēm,
    maijā bija episkās divas nedēļas uzbekistānā kuratoru rezidencē,
    jūnijā īss divdiennieks tallinā ar draudzenēm,
    (vasarā nav jāceļo, - latvijā vislabāk),
    oktobrī piecas dienas Stambulā ar draudzenēm un nedēļa maltā ar ģimeni,
    novembrī īss izskrējiens uz norvēģiju ar vecāko bērnu,
    decembrī divas reizes kopenhāgena - pa piecām un divām dienām katra.

    šogad, lūdzu, vairāk un tālāk, un ilgāk!
    Wednesday, December 31st, 2025
    zin
         		6:00p
    disfigurator
         		3:08p
    SH2 demake OST - vēlreiz paklausījos

    Silent Hill savulaik izcēlās kā viena no pirmajām spēlēm ar spēcīgu pilnas kvalitātes abstraktu (dominējošie žanri: Dark Ambient/Industrial/Experimental/Trip-Hop) skaņu celiņu. To definē melanholija, eksperimenti, minimālisms, dzelžainas atmosfēras, sarūsējuši ritmi (kad pa retam parādās) un totāla dvēseles spundēšana nesaprotamā, līdz šim totāli un nekur nepieredzētā tumsā.
    Otrā spēles daļa jau bija skaņā ne tik piķa melna un līdz ar spēles saturu - vilka vairāk uz melanholiju/introspekciju. Trešā - atgriežas pie pirmās daļas tumsas un ceturtā - kaut kur ap 2. un 3. esenci vandās un diezgan sekmīgi, ārkārtīgi eksperimentāli noslēdz visu pasākumu. Visas pārējās daļas, kuras netaisīja oriģinālie autori - vērts vien tik, cik tās lietiņas, kuras nāk no vietas, kas kaķim zem astes, manuprāt. Mākslinieki un to rokraksti ir svarīgi beigu galā.

    Un tad iznāk oriģinālo autoru netaisīts SH2 rimeiks. ( ... tālāk ... )

    [ << Previous 25 ]
My Website   About Sviesta Ciba