Piecis' Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Thursday, September 24th, 2026 |
pajautaa
[ ulvs ]
|
11:22p |
Kādas dejas praktizē 40 gadnieki ar lumbar spine problēmām? Dejas ar partneri. |
neraate
|
11:01p |
biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs |
neraate
|
8:58a |
man ļoti patīk šūt ar rokām. visādas mazas vīlītes un caurumi un kkas noplīsis - paņemt saldējuma kastīti ar šujamlietām, uzlikt mūziku un meditēt. baigi laba meditācija, emociju regulācija un ja ir diena un gaišs un saule - vispār kaifs! |
disfigurator
|
7:32a |
Gruz 200 Rīgai nav ne vainas pulksten septiņos no rīta. Klusumā klaudz desmitiem cilvēku soļu, no kafejnīcām un bulkotavām izveļas svaigu smalkmaizīšu un kafijas aromāts. Savā pusstundas solī uz staciju uzsmaidu pretim nākošai sievietei vai divām. Dzird putnu un cilvēku balsis, gaiss ir patiešām svaigs. Patīkami!
Motorizētie pilsētas dārzeņi guļ vēl ar pirkstiem dirsā, nav vēl Rīgu iesmirdinājuši un pietrokšņojuši savā aptaukotajā nespējā pārvietoties citādi... Drīz jau viņi celsies, lai šo daili ikdienas iznīcinātu, lai dīzelī visus slīcinātu, lai niknumā smirdētu korķos, nervus neatgriezeniski savā metāla zārkā bojātu.
Nepārprotiet, auto ir OK.
Bet nav OK, ja tava miesa tajā cinkotajā zārkā iepuvusi tiktāl, ka pastaigāt kājām 20 min. vai izvēlēties sabiedrisko ir traģēdija. Nav OK arī ekskluzīvi dīzeļus rūcināt. Nav OK pilsētu par garāžu pārvērst. Pārzombēšanās ir pārzombēšanās. |
| Wednesday, September 23rd, 2026 |
disfigurator
|
9:17p |
The Violent Sleep Of Boredom Uzdāvināja čoms Meshuggah plati The Violent Sleep Of Reason
Tik garlaicīgu vokalizēšanu, kāda šiem ir pēc oriģinālā Thrash Metal stila (pirmajos divos albumos), būtu vēl jāpameklē. Ar uguni. Mūžīgo.
Visu laiku. Viens. Un tas. Pats. Lineārais neradošums. Tukša riepa, izšauta patrona. Nekā. Tur nav! Taisnā virzienā uz ateju.
Nē - arguments, ka vokāls speciāli ir plakans, lai izceltu muzicēšanas aritmiju - nepieņemu, nederēs! Brāķis ir brāķis, grozi kā gribi - brāķis. Turklāt - miksā izcelts brāķis. Ja pārējo albumu varētu klausīties skaļi, tad - tikko kā sākas vokalizēšana, tā jāgriež klusāk...
Huļi izcelt receptes vājāko sastāvdaļu? Nomainot vokālu pret ko jēdzīgāku, visa buķete kļūtu daudz baudāmāka.
Nē, nu - pa retam parauj kačku, bet citādi - mehtastic un nav gluži saprotams, ko ļaudis te vispār tādu atrod. Par plati draugam, protams, milzīgs paldies - kur nu vēl labāku formātu ieskatam tajā, kas nostiprina viedokli par Meshuggah moderno skaņu (huuiņa ar rozīnēm, ražota tīņiem un metālam garāmgājējiem). Protams, ka paturu lietu kolekcijā - dažādībiņai kaut vai. Viesu priekam.
Fredrik Thordendal's Special Defects
Tas, lūk, ir pavisam citas raudzes metāls cilvēkiem, kas vēlas mūziku, nevis monotonu diršanos! Vienīgais šamējā albums Sol Niger Within - to mierīgi varētu pirkt platē un likt goda vietā. Pirmos divus Meshuggah albumus - arīdzan, lai gan cepī mazāk par SNW. Niger izceļas ar džezīgu metālmuzicēšanu un vokalizēšanu, kas neliek saviebties atpalikušā grimasē. Bet muzikālais saturs - stipri dažāds, eksperimentāls un laiski plūstošs. Absolūti negarlaikojošs albums. Pērle!
https://www.youtube.com/watch?v=RZx4e1pdq1Y |
| Tuesday, September 22nd, 2026 |
neraate
|
6:05p |
|
| Monday, September 21st, 2026 |
au
|
7:05p |
sestdien tai pusmaratonā skrēju skrēju un jutos ļoti labi. sākumā mīce pa cilvēkiem, tas besī, bet pēc tam - ļoti labi. divpadsmitajā kilometrā sapratu, ka šo - jūtos labi - nevajag pazaudēt un skrēju ar lielaku atdevi. nu ko, ātrākais pusmaratons dzīvē, BET - 2h08sek, astoņas sekundes, astoņas sekundes!!!!!!!! trešajā aplī ieskrēju mežā pačurāt, nebūtu čurājusi, būtu sub2h.. drusku besis.
bet vakardien sakārtoju pāris aizdzīvotus mājas pakšus, uzreiz labāk. un cepu ābolmaizes ar ik pār dienu regularitāti. |
disfigurator
|
10:02a |
Par mīlestību jāmaksā Atminos kā šodien to dienu, kad dikti drosmīgu zaļā devu paņēmu caur bongu - cik nu tā puķe līda iekš tā trauka. Kārtīgs blieziens, īslaicīgas atvadas no šīssaules un tinīts bonusā.
Ar tinītu dzīvoju kopš tās pašas dienas pirms gadiem 6 - nelietojot arī nepieklust. Šī augstfrekvences džinkstoņa manās ausīs ir mūzikas mīlestības rētas - goda žetons, kuru gadiem pelnīju, klausoties metālu acīmredzot par skaļu pieklājīgi :)
Tā jau runā, ka hihidēliķi var ātrāk parādīt to, kas tev būs nākotnē. Arī veselības ziņā. It īpaši veselības ziņā, hehe. Tieši tāpēc tos neiesaka nemaz i mēģināt, ja ģimenē ir kāds ar šizofrēniju, piemēram... Sevišķi vecumā līdz 20, jo šīze izlienot līdz šim vecumam pārsvarā.
Fakts: nav jēga spēlēties ar realitātes uztveri, kamēr ikdiena nav zināma un māsterota līdz gana jēdzīgam un patstāvīgam līmenim. |
disfigurator
|
9:38a |
Zelta albums https://www.youtube.com/watch?v=YGvXGtnCiLg
https://agoniarecords.bandcamp.com/album/eden-in-reverse
Ļoti, ļoti avanGARDI savdabīgs, melodisks un lirisks materiāls ar hihidēlisku piesitienu. Teatrāli muzikāla, radoša grieķu metālmūzikas manta pieaugušajiem ar izmeklētu muzikālo gaumi - labu vārdu te netrūkst un mierā nosēdēt šo klausoties - baigi grūti!
P.S.
Interesanti, ka mūzikas ierakstos visproblemātiskāk atskaņojas Crash cymbal - tur visvairāk dzird kropļojumus: gan digitāli, gan platēs, kas acīmredzami tapinātas no tāda paša kropla digitālā avota.
P.P.S.
Cilvēcīgs prieks ir pasūtīt plates no eLPee veikala cilvēka Ģertrūdes ielā. Neprasa pirmās iemaksas, nekrāj ilgi pasūtījumus - neliek klientam mocīties ilgi gaidībās, atšķirībā no Dauņstrītas un Vinillas. Viss uz tik augsti vērtētā godaprāta šajā distopijas laikā. Retums! |
| Sunday, September 20th, 2026 |
disfigurator
|
7:39p |
hosts Šovakar es uzzināju, ka var Windows kompi pavisam nokaut ar hosts failu. Tā, ka kompis pazaudē pat profilu, ka nav iespējams vairs ielogoties, jo user profile service nestrādā 'n shit lol.
Ko tas nozīmē?
Ka pienācis laiks beigt sēdēt uz sava attīrītā Windows 10 un laiks rīt uzlikt Linu Ruxi arī sev. Tas būtu sen izdarīts, ja man nebūtu attīrīts W10, kurā viss kreisais un stalkošana izravēta. Bet, kad sistēma šitik skaisti nokrešota - migrācijas laiks lol! |
inese_tk
|
6:06p |
septembris
līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis. |
inese_tk
|
4:41p |
septembris
AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!! |
| Saturday, September 19th, 2026 | |
arcigaretizobos
|
12:20a |
Placebo ģitāras skaņas atmet mani atpakaļ tur, jaunībā.
Without you I'm nothing.
Jaunībā tu domā, ka esi visa sākums. Tu nezini, kas ir bijis pirms tevis, acis plaši vaļā un skrien uz priekšu, zinot, ka, ja arī kāds kaut ko pirms tevis ir darījis, tas noteikti nav bijis pareizi.
Tu esi sākums. Tavs bērns būs līdzīgs tev. Tās pašas acis, tie paši smiekli. Tavs bērns.
Un tad nāk briedums.
Tu saproti, ka esi daļa no ķēdes. Posms. Tu neesi citāds, tavas garās rokas, garās kājas, visi mazie iedzimtie defekti, par kuru pārdzimšanu savā bērnā tu tā pārdzīvo, nav ne tava vaina, ne tavs nopelns.
Tu esi viens ķēdes posms.
Tava tēva garās rokas. Tava tēva kalsnā seja. Tavs bērns ir līdzīgs savam vectēvam, un tu esi līdzīgs savam. Nē, tas nav pareizi. Mans vectēvs bija skaists. Domāju, ka sieviešu mīlulis. Lai nolādēts alkohols, kas viņa aiziešanu no mūsu pasaules, tāpat kā otram vectēvam, tikai paātrināja. Bet tāds bija trīsdesitajos gados dzimušo lāsts - lai izturētu savu bērnību karā un jaunību piecdesmitajos, droši vien, diži daudz citu iespēju nemaz nebija.
Tu esi viens ķēdes posms.
Tavs dēls nesīs tālāk tavas dzimtas raksturu. Mēs pieaugam ātrāk. Mēs esam nopietnie bērni. Un nenopietnie pieaugušie.
Žēl, ka mans tēvs nekad nesatika savu mazdēlu. Es esmu pāraudzis viņu. Ne tikai kā cilvēks, kā vīrietis, bet arī kā tēvs. Jau otro desmitgadi dzīvoju vecumā, kuru viņš nepiedzīvoja. Sūdi notiek.
Tu, mans mazais dēls; tu neesi mans spogulis. Tu esi visu mūsu dzimtas vīriešu turpinājums un tālāk nesējs. Vienīgais, lai cik ironiski tas nebūtu. Latgaļu kalēja mazmazmazdēls. Tu rotaļājies ar gredzenu, kuru es izkalu, lai nodotu tālāk tev. Tikai tāpēc, ka mans vecvectēvs neizkala neko man. Un tāpat es jūtu to saikni, to pievilkšanas spēku, ikreiz, garajā Latgales braucienā. Nākamajā brauksi arī tu. Man pirkstā būs manis paša kaltais gredzens, bet tu nesapratīsi, kāpēc tētis stāv šosejas malā un veras uz mājām vienā tās pusē, un ezeru otrā. Tētis tikām atcerēsies stāstu par degošo kūts jumtu, kuru sašāva ar katjušām. Tikai tāpēc, lai sašautu. Es saspiedīšu tavu roku, tu brīnīsies; varbūt nobīsies. Un neatcerēsies šo epozidi. Līdz meklēs jau tavs dēls. Un tad tu sapratīsi, ka pasaule nesākas ar tevi. Ka tu neesi mantinieks, tu esi tikai tālāk devējs. Un ar gredzenu rotaļāsies tavs dēls.
Jaunībā tu domā, ka esi visa sākums.
Briedumā tu baidies, ka ar tevi viss arī beigsies.
Vai viedumā es sapratīšu, ka ne es biju sākums, ne es biju beigas, un ciklā mēs iesim tālāk, līdzi visi reizē mirsim? Nevis tu vai es, bet mēs, kā kopums, kā esība.
Es tikai ceru, ka tev nebūs jāpiedzīvo karš trīsdesmistajos un visa stiprā dzīve jānodzīvo okupācijā. Kā tavam vecvecvectēvam pirms 90 gadiem.
Paaudžu maiņa. Tava tēva plānās lūpas un acis. Es katru dienu, sapulcē sēžot, vēroju pats savu attēlu. Pelēks, noguris vīrietis pēc 40. Bet tās acis. Mana dēla acis. Ar tām es skatos nākotnē.
Mēs visi esam līdzīgi tiem, kas jau nomiruši. Mums bija jaunības maldi, brieduma atklāsmes un vieduma dzinējspēks, ar ko dzīt jaunos uz priekšu. Un mūs visus gaida gals.
I've never been an extrovert, but I'm still breathing. |
| Friday, September 18th, 2026 |
disfigurator
|
11:30a |
Vecuma indikators Lieta, kas norāda uz laiku, kas pavadīts uz planēta Zeme:
Vairs neinteresē skatīties Hot Ones, jo tur intervējas un asos spārniņus ēd slavenības, kuras es galīgi neatpazīstu un kuras man neko nenozīmē, līdz ar ko uz viņu gastronomiskajām ciešanām nav jēgas skatīties - jaunāku paaudžu lieta :) |
disfigurator
|
8:29a |
Uzticību tāpat kā cieņu - jānopelna! Interesanti ir vērot cilvēku psiholoģiju izvēlēto komunikācijas instrumentu un cilvēkdatu tirdzniecības/datu drošības sakarā. Pievilkšu tam klāt indiešu guru, kurš cieti apgalvo cietu patiesību: "...but the people are retarded!"
Pievilku tāpēc, ka diez vai atklāšu ko jaunu un absolūti nedzirdētu. Tā kā šī infa publiskajā telpā ir jau gadiem - nereaģēt ir nekas cits kā ekspluatīvu biznesa modeļu apzināta vai neapzināta iespējošana uz pohujisma bāzes.
WhatsApp
Pieder uzņēmumam Meta, kas n-reizes tiesāts par tavu datu nopludināšanu un eksperimentiem ar tiem. Izmanto Signal protokolu (pat paši uztaisīt nejēdz), visi tur tusē un kā nolīgts - visu cilvēku dzīves un dati tur tiek manipulēti uz nebēdu. Un tad brīnās, ka viņiem reklamē tik tikko pār lūpām dabūtu lietu. Like - doh!
"Man nav, ko slēpt!", "Es neko neesmu noziedzies, lai jau seko!" saka ērmi un reizē brīnās par to, ka izspiegošanai ir rezultāti dabā: trāpīgi reklamē sūdu un rodas sajūta, ka noklausās mikrofonu. Diez vai klausās (pārāk tērē baču, proča jaudas) - vienkārši jūs katru sekundi izliekat internetā uz paplātes un attiecīgi - algoritms jūs pazīst labāk par paša ģimeni. Jūs paši papletāt kājas un jūs brutāli paņēma - par ko tur brīnīties? Fēčbūks arī ir Meta - uzticēties tiesātam un pārbaudītam noziedziniekam?
Tusēt platformā, kuras biznesa modelis ir reklāmdošana uz ievākto privātu datu rēķina un brīnīties par visu to huiņu, kas tur notiek? Tur indeed vajag intelekta neskartu talantu. Vai strausu baru ar smiltīs nobāztām galvām - arī nav nekas labs. Normiji...
Discord
Tad parādījās kaut kāds šāds izstrādājums, kura izstrādē iesaistīts krievs. Atkal jau pieder uzņēmumam X, kura uzņēmējdarbības pamats nav sargāt tavus datus. Nez kāpēc tur pat valsts pārvaldes aparāts salīda, par ko man mati ceļas stāvus. Tikko kā Discord sāka pieprasīt tavus datus kā fakin valsts pārvaldes iestādes - es savācu mantiņas un pametu platformu uz neatgriešanos.
Palika tur maninteresējošas komūnas, bet es neesmu gatavs lēkt tajā rītārdu bariņā tikai tāpēc, ka, redz, nez kāpēc puikas salīduši kārtējā WEB miskastē, kur man arī esot jālēc iekšā... Un ko tur valsts iestādes darīja vispār - platformā, kas orientēta uz geimingu, animēm un tamlīdzīgām patērētājkultūrām? WTF, kāds vispār domā ar galvu?
Telegram
Pieder krievam, krieva radīts. Auditēt kodu nedod - tāpat kā WhatsApp un Discord. Atšķirībā no Signal, nav defaultā ieslēgta ziņu šifrēšana - tev pašam kā loham ir jāparūpējas par savu sarunu privātumu, tas nav defaults. Smaga un tizla apene, kas nez kāpēc ir soctīkls, nevis vienkārši saziņas instruments. Neizpelnās manu uzticību nevienā pašā vietā - krievija nevienā brīdī nav bijusi un nebūs privātuma draugs - tur bik citas prioritātes: pimperiālisms un kaimiņa iznīcināšana.
Signal
Pieder bezpeļņas uzņēmumam, kas izceļas ar tavu datu sargāšanu. Biznesa modelis: ziedojumi. Pamatprincips: tavas sarunas ir tavas, nevienam gar tām nav nekādas darīšanas. Un, kad tu - kā cilvēks labsirdīgs, kas ir informēts par šo datu ekonomiku - aicini cilvēkus pārvākties uz platformu, kura tevi nespiego, nenoklausās, neievāc datus un netaisa no tā šeidī tirgu, tā es sastopu pretestību. Izskan iemesls X, iemesls Y un šie tik turpina turēt plati kājas un brīnīties, ka viņus smalki drāž.
Atšķirībā no visiem pārējiem instrumentiem, Signal dod neatkarīgām institūcijām auditēt savu kodu un biznesa modeli - viss ir caurspīdīgs, viss ir pārbaudāms un ir konstatējams: viss tīrs, malači! Fakts, ka autoritatīvi režīmi nemīl un pat bloķē Signal - goda žetons! Ja rastos situācija, ka Signal zaudētu savu mugurkaulu - es migrētu citur, uz analogi drošu platformu - tieši tik vienkārši tas izdarāms. Nesāp. Neko pat nemaksā. Vien prasa 20 min. izziņas darbu un rīcību.
Esmu spiests secināt, ka cilvēkiem patīk, ka viņus drāž.
Ja nenotiek drāšana, nenotiek arī migrēšana uz platformām, kas tevi respektē un neizturas kā pret preci/objektu - netiek sasniegts kritiskais rīcību ierosinošais punkts, viss ir normāli. Normāli, jo visi ir tur un, lai jau drātē! Attīstība tālāk par dzīvniecisku bara instinktu nav notikusi.
Lieki minēt, ka es pļāpāju tikai Signal, kam arī ziedoju ik mēnesi kādu naudiņu, jo novērtēju viņu mugurkaulu šajā distopijas laikmetā. Un e-pasts arī man līdzīgā platformā - jo man vienkārši derdz ideja normalizēt to, ka tevi stalko ne jau viens sodāms indivīds, bet indivīdu grupa oficiāli reģistrētā uzņēmumā. Nešķiet bik slimi?
Lojalitāte ir lamuvārds, kuru lieto manipulatori. |
| Thursday, September 17th, 2026 |
scorpse
|
7:41p |
Pa reizei, kad mūsu tēta nav mājās, mēs ar bērniem ar rokām ēdam spageti ar sarkano maltās gaļas mērci pa taisno no galda. Tas, jāatzīst, nav tik šmucīgi kā varētu šķist - galdu no sākuma notinam ar pārtikas plēvi, tad ar foliju un visbeidzot katram šķīvja vietā ir viens cepampapīra gabals.
Man ir pilns instagrams (un feisbuks, un pinterests) ar ļoti daudziem vērtīgiem un mazāk vērtīgiem bērnu audzināšanas (un sevis audzināšanas) tipiem un trikiem, sākot no neordinārām plastilīna idejām līdz padomiem, kā izaudzināt pusaudzi, kas uzticas vecākiem. Un, nē, es nedomāju, ka tas viss ir lieliski un pareizi, bet tā nu es daru - visu ko pieseivoju, lai nekad vairs neatcerētos. Bet šito es neaizmirsu un relatīvi drīz pēc tam, kad es šo ideju - šļakstīgu makaronu ēšanu ar rokām no galda, jo tas, redz, ir kaut kas aušīgs un neparasts, ko darīt kopā ar vecākiem un kas radīs paliekošas atmiņas un jautrību, un vispār nebūs rāmjos, jā, ieraudzīju un tātad neaizmirsu, un piedāvāju bērniem itin drīz. Tētīti mēs no šī izslēdzām jau pirmsākumos (neparko nemūžam, viņš tāds ļoti tīrīgi klīrīgs), bet es, kam ir divu bērnu baby-led weaning rūdījums, nebijos nenieka un TJ, tolaik četri gadi, šo uzņēma sākumā ar neizpratni, bet vēlāk ar sajūsmu.
Arī šo reizi iniciēja TJ (pieci gadi), bet KT (divi gadi), īsi pirms vakariņām uzzinot, kas plānā, sāka jo gauži raudāt un kliedza: "Dakšiņu! Dakšiņu! Ēdīšu ar dakšiņu!!" Tā nu mēs ar TJ gardu muti sūcām iekšā mutē makaronus pa vienam, visādi smulējāmies un smējāmies tik ļoti, ka viņš, protams, beigās pievienojās un dakšiņu kaut kur nozūmēja un ēda vien ar rokām.
Nākamreiz grasāmies sarūpēt tos 70 cm garos spageti no Lidla, lai var šo pasākumu pacelt augstākā garākā līmenī. |
disfigurator
|
4:41p |
Sievietes raudāja, ka viņu apģērbam nav kabatas.
"Vīrieši" sadzirdēja un sāka staigāt apkārt ar miniaturizētām somiņām sieviešu garā, raudot līdzi puņķainā krievu valodā.
Simptomātiski. |
neraate
|
3:27p |
biju uz uni, izdarīju papīrus (nu, vienu rīt līdz galam un tad jāiesniedz) un ir atvieglojums. braucu mājās nereāli priecīga - šurpu-turpu, tikšanās trīs punktos, saņemšanās jo nu Svarīgi un iekļāvos trīs ar pusi stundās!! priecīga, jo braucu ar auto. lai ir dārgi, lai arī tas bija čakars, tas ir tik nereāli forši ietaupīt laiku un besi (ja busiņš) vai iešanu (ja vilciens). tur gan vienā mirklī atkal deguns asiņoja ar joni, bet nenosmērēju papīrus un tagad atlaida drusku fona stresis lai gan ķipa migrēna ir vienā deguna blakusdobumā (augšžoklī) un tirina vidusausi. jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, jāsamaksā pāris (daudzi) simti un tad var močīt. būtu tik skaisti sev uz dz.d. uzdāvināt izdarītu diplomdarbu, bet nu redzēsim
Vī! |
au
|
12:02p |
es katru dienu domās ierakstu vienu divus cibas postus.
tā ir kaut kāda ļoti dziļi iesakņojusies sajūta - domāt cibiski.
man ir laima slimība, sestdien skriešu pusmaratonu, šķiet, vissliktākajā sagatavotībā, kāda man ir bijusi, darba daudz, bērniem visiem dažādas intereses un tikšana tām līdzi kļūst loģistiski izaicinoša. kā diviem pieaugušajiem paspēt vienlaicīgi uz trim vietām? nu jau mēs to mākam.
darbs ir ļoti intensīvs, jūtu, kā skrienu visam pa priekšu, nesavācot aiz sevis neko. būs grūti pēc tam piņķerēt vaļā, bet vaļas visu kārtīgi darīt šobrīd nav.
gribas saulītē un smiltiņās - kaut kādā karību jūrā.
katru reizi, ka aizeju uz nodarbību infrasarkano staru siltumā, kā aizveru acis - uzreiz esmu vjetnamas pludmalē. vienā konkrētā vjetnamas pludmalē. un es esmu bijusi daudzās un dažādās vispasaules pludmalēs, bet tas infasarkano staru tiešais karstums ved tikai uz vjetnamas atmiņu kastītēm. |
disfigurator
|
8:05a |
Depresijas sedziņa (kaņepes remisijā) Hmmm. Vai ir iespējams izlīst ārā no mīļā depresijas deķīša, zem kura pavadīts viss apzinātais mūžs?
Pārmetumi sev, ka nav motivācijas nekam, ka dzīve tiek atsēdēta, lai gan ir novērojamas dotības, ar kurām spīdēt diezgan spoži. Tā kā nav motivācijas un tavu būtību rotā senča eksistenciālais tukšums, tu pieķeries pie palīgvielas.
Palīgviela tev atgādina kā ir smieties un just lietas, kā vispār ir domāt par nākotni, rītdienu, plānot kaut ko. Bet tās iedarbība ir īslaicīga, drīz atkal tumsa klāt.
Lai šo tumsu gaiņātu, tu paņem vēlreiz šo palīgvielu. Un vēlreiz. Un vēlreiz. Katrs "vēlreiz" ir lielāka deva, lai sasniegtu iepriekšējo rezultātu. Drīz jau tev ir jauni pārmetumi sev - esi kļuvis atkarīgs no palīgvielas. Jaunie pārmetumi skaisti papildina vecos par globālo demotivāciju. Drīz tu jūti, ka parādās motivācija un luste iet uz mājām... Lai iepistu kārtējo devu. Tumši, depresīvi, lieki.
Tu mēģini vairs nelietot, bet dzīve ir precīzi tik tukša un sūra, ka sanāk skatīties 4 sienās un domāt par lietošanu, ka tik kāds stimuls absolūta tukšuma priekšā. Tev nav ne fun, ne motivējoši - tu atsēdi vakaru dīvānā, jūtoties max nekā. Tam pa virsu - noklājas vairākas elektroniskās ierīces mājās, sagādājot tik nepieciešamās papildus raizes. Apstājas hobiji. Tu prosta veģetē kā aizšauts suns.
Tu esi viens un gribi justies normāli, spēt plānot lietas, iet pretim nākotnei, dzīvot un darīties.
Pienāk atvaļinājums un darbā tevi nevajag. Mājās tevi vajag tikai kaķiem, tāpēc tu sēdi dzīvoklī katru vasaras dienu, tevi nevienam nevajag, tevi nekur neaicina pavadīt laiku. Tu sajūties kā upuris, no kura cilvēki sagaida tikai prasmes, darbu un rezultātu. Ja nebūtu prasmes, neviens gar tevi ij zinis neliktos. Tu atsēdi vasaru un paliek grūti to turēt. Darbā tev vēl kādu labu vārdu pasaka, bet mājās - neviens un neko. Mājās mani neviena cilvēkdvēsele negaida. Brīvdienas nav manas laimīgās dienas.
Sāpīgs tukšums. Lai šo tukšumu kaut kā aizpildītu, tu pieķeries pie vieliņas un drīz jau atkal esi savam tukšumam uzlicis papildus slodzi.
Neviens negrib būt narkomāns, tā skaitā dzērājs. Neviens arī negrib justies ikdienā, ka nodarbojas tikai ar nejaušības un nāves gaidīšanu.
Tāpēc nelaimeniekus ir jāsoda, saka kristīgā sabiedrība. Tādējādi pretnarkotiku karš, dzīves sisto sišana. Bet "karš" pats par sevi nav nekas vēlams, nav lietas uzlabojošs. Vienkārši suka normijs vēršas ar zobenu pret tevi, jo jūtas krutāks, pareizāks un citu dzīves nosakošs. Lai gan īstenībā ir stulbs, formulaisks un dogmatisks deģenerāts, kuram vienkārši ir paveicies būt aklam pret šo visu depresijas pasauli.
"Dzīves sistajiem patīk apsisites", esmu teicis. Bet īstenībā mēs vienkārši gribam justies jēdzīgi - vajadzīgi, mīlēti, noderīgi, interesanti. Bet, kad šeit kaut kas sabrucis pamatos, cilvēki sāk tukšumiņam likt priekšā vieliņas...
Un tu saproti, ka pašam jārod notikums. Bet motivācija, spēja to dabūt gatavu? Un kurš taisīs notikumu man, kāpēc man jāizmoka no sevis aktivitāti, jāpiedāvā notikumu, lai tik es būtu sociālā apritē? Vai ir ok aicināt draugus uz savu dzimeni, vai tas nav pārāk pieprasoši? Ir, es neesmu pelnījis - tāpēc fokuss uz diapozitīviem. No tā vismaz forša tradīcija izlec. Tradīcija, kuru neesmu kādu laiku piekopis, jo nejūtos pelnījis kādu uz kaut kādu dzimeni.
Tam visam pa virsu - jutība pret korporatīvo distopiju aiz loga tik ļoti valdošo. Jutība pret nihilismu. Pret ekspluatāciju. Sajūta, ka visa pasaule iet dirsā un tev ir precīzi nulle iespēju ko tur ietekmēt uz labu. Krievs atkal izvilcis kara cirvi, kamēr pārējā sabiedrība saspiedusies ekrānos un strauji zaudē identitāti savu.
Man? Man atliek vien izolēties. Izolēties vēl vairāk no mērkaķiem un cirka. Un, kad esi viens ar savu tukšumu...
Ehhh, sukas, bļa. Piektajā dzīves gadu desmitā derētu pabeigt nomaksāt savu pietiesāto studiju/studentu parādu un pist prom no pilsētas, kurā man uz šiem mērkaķiem ikdienā jāskatās. Prom no jelkādas kovidniekā un dīzelī marinētu mērkaķu krātuves, prom no garāžu kooperatīva "Rīga", kurā PSRS sadzina slāviskus deģenerātus no malu malām, lai tik kāds tajās pastāvētnespējošajās rūpnīcās turpinātu štancēt padomju brāķi alkohola reibumā.
Atrast vietu, kur kurzemniekam justies labi un elpot svaigu gaisu. Vietu, kuru pētīt, izzināt, iemīlēt. Kurā ņemt un dot.
Jāpiedāvā garāžu kooperatīvam "Rīga" diapozitīvu pasākumu, kamēr vēl te esmu? Kas tas par tirdīkli, kas nedod bezdarbībā sēdēt mierā, vienkārši pūt savā sulā, kas tās par domām, ka neesmu pelnījis draugus ciemos uz dzimeni, ka ķipa apgrūtinu viņus ar šādu ideju?
EDIT:
*ieraksts tapis kaņepes othodņakā, kas saasina esošās lietas, sabiezē krāsas, kuru šķīdināšanai atkal vajag devu...* |
| Wednesday, September 16th, 2026 |
disfigurator
|
8:23p |
Kačokbleķis Diezgan piedur te tā gaiši mītiski skanošā sintiņa apdare manā citādi visnotaļ ierastajā melodiskā gala vācu Blakmetāla skanējumā, kas pilns ar fifīgām skaņām. Elektronika šo mantu bik izceļ virs vienādajo bandu šmiglas!
https://www.youtube.com/watch?v=H1e9-p6CWMg |
neraate
|
9:32a |
vai ir kādam ieteikumi sirsnīgai auklītei Juglā? darba dienas, darba laiki. komentāri skrīnoti |
| Monday, September 14th, 2026 |
disfigurator
|
9:44p |
|
neraate
|
8:45p |
kamēr draudzene dabūja darbu (vī!!) pieskatīju viņas bērnu. nosvinējām Mārtiņa Beķerejā. vistas groziņi ļoti garšīgi! pirmo reizi pamēģināju īstu Pavlovu, sapratu kur prikols un cannoli arī ļoti garšoja, tad atbraucām pie manis pakratīt skapi. es izšķiroju pilnīgi visu tajā pusē, kur pakaramie, neuzlaikotas palika kādas 10 vienības no visa, pa pusei sakārtoju plauktu daļu, šo to no čupas guļamistabā ap rakstāmgaldu saliku jaunatrastajās vietiņās, izcepu pankūkas, aizvedu bērnus uz mūzikas skolu, nomazgāju traukus, pavadīju ciemiņus uz autobusu un tagad esmu beigta un pagalam, bet ļoti priecīgs zaķītis. kādu dienu viņai jāieved divi maišeļi ar štātēm. viss būtu labi, bet jāatkrāmē gulta no lupatām un jāsavāc bērnistaba, kur ciemiņš piespēlējies ar mantām |
disfigurator
|
2:38p |
Microslop Pienāca tā diena, kad ienāca skolēni manā kabinetā pajautāt:
- Vai Jūs nezināt, kāpēc tad, kad datoros raksta Microsoft, parāda Microslop?
- Tāpēc, ka es Microsoft ciest nevaru un tā uzliku.
- Hehehehehe. Tad jau Jums Linux jābūt.
- Privātā lietošanā jā, bet darbā jābūt tam, kas ir - centralizēta pārvaldība, resursu pieejamība un tā, lai man pie katra kompja nav jāskraida...
- Ā.
- Pamanīja kāds beidzot! Patīk?
- Jā!
- Nu, re - es šobrīd kā reiz pārvēršu šos Windows laptopus par ChromeOS Flex datoriem. Lai Microslop ieskrienās.
- Oho, nu, jā. Labu dienu!
- Visu gaišu! |
[ << Previous 25 ]
|