Kā mēs Marijas augšāmcelšanos pieredzējām
Pirmdiena bija pēdējā vējainā. Devāmies trijatā garajā pēcpusdienas pastaigā. Mežaparku vējš izpūtis gandrīz tukšu. Tumšs un kluss, tik no tukšās Bellas skaļruņiem var sadzirdēt to, ka tuvojas Ziemassvētki. Un tad ieraugām gaismas salu tur, kur normālā laikā ir sakrauti pussalūzuši minamie aparāti. Tajā šobrīd savu dzimšanas brīdi ataino Jēzus. Kā jau Rīgā, apkārt sēta. Maita vējš, kurš pūš no visām pusēm sagāzis gan aitas, gan ganus, gan Mariju. M bez ceremonijām iet klāt vistuvāk sētai gulošai Marijai, paķer viņu aiz pleca un pieslien kājās. Tā nu viņa augšāmcēlās un stāvēja vēl šodien!