Sviesta Ciba |

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb (

mindbound) rakstīja,
@ 2017-06-02 21:00:00

Garastāvoklis:	awake
Mūzika:	Ager Somnus - Book Of The Black Earth: Awakening
Entry tags:	news, science:biology, science:neuroscience, science:papers

This is a reminder that we now live in a time where exist things like universal-adjacent digital-to-biological converters and solar-powered cyborg dragonflies with optogenetic brain-computer interfaces.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

gnidrologs
2017-06-03 13:43 (saite)

Vecīt, tam visam nav nekāda sakara ar reliģisko alārmistu kultu, kas atradis sev labu nišu, kurā pelnīt naudu. Jo īpaši, kad zinātne par attiecīgo lietu ir tālu no clear cut hard sciences un var ļoti viegli piesaistīt fondu naudas bez vajadzības pamatot savus pieņēmumus ar taustāmiem rezultātiem vai pierādījumiem. Zinātne, kas pārvērtusies par ''refuge for full time activists'' nav jāfinansē no nodokļu maksātāju kabatām. Tas būtu kā, ja tiktu finansēti dietoloģijas vai war-on-drugs institūti vai slēgti starptautiski līgumi ar mērķis nākotnē ieviest arvien vairāk regulāciju, nodokļu un banu pārtikas apritē, kas veicinātu cilvēku veselīgu uzturu. For common good, you know.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-06-03 20:11 (saite)
	Mani neinteresē, ko dara aktīvisti nedz šajā, nedz kādā citā jomā. Es te runāju tikai par novērojumos iegūtiem datiem un to implikācijām pašu klimatologu izpildījumā. Tā, kā pats esmu ļoti tālu no attiecīgā lauciņa, tad atsaukšanās uz peer-reviewed rezultātiem arī ir viss, ko varu atļauties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-06-03 21:34 (saite)
	Pīr revjūvētas pekulācijas vēl ar vien ir tikai spekulācijas. Uz to pamata nedrīkst ļaut valdīobām ieviest patvaļīgus nanny-state likumus un nodokļus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-06-03 21:52 (saite)
	Pie kādiem nosacījumiem, Tavuprāt, šie rezultāti pārstātu būt "spekulācijas", uz kuru pamata "valdības nedrīkst pieņemt lēmumus"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-06-03 23:49 (saite)

Pie tādiem, ka tie nebūtu balstīti uz modeļiem, kas tiek katrus dažus gadus pārstrādāti post hoc, lai tie atbilstu no jauna novērotajiem empīriskajiem datiem, kas izrādījušies pretrunā ar iepriekšējajiem modeļiem. Nu un galu galā, kad tiks beidzot konkrēti pierādīts cik tieši procentuāli liela ietekme uz klimatu ir cilvēku darbībām, cik dabiskā norisēm. Ir tomēr liela atšķirība vai mums jārod risinājumi stihiska fenomena sekām, kur cilvēka ietekme ir niecīga vai tādām, kur tā pamatīga. Uzlikt kārtējās regulācijas un nodokļu slogus, kuri lielākajai daļa cilvēku ir slogs, bet labi baro nelielu procentu resni noēdušās ierēdniecības, izskatās pēc kārtējā business as usual scam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-06-03 23:57 (saite)

> "Pie tādiem, ka tie nebūtu balstīti uz modeļiem, kas tiek katrus dažus gadus pārstrādāti post hoc, lai tie atbilstu no jauna novērotajiem empīriskajiem datiem, kas izrādījušies pretrunā ar iepriekšējajiem modeļiem."

Tu taču saproti, ka tas ir veids, kā darbojas gan evidence-based policy-making, gan visa zinātne kā tāda, vai ne? Kāda jēga būtu no tādiem modeļiem, kas netiktu [pēc iespējas ātrāk] apdeitoti pie jaunu datu iegūšanas?

> "Nu un galu galā, kad tiks beidzot konkrēti pierādīts cik tieši procentuāli liela ietekme uz klimatu ir cilvēku darbībām, cik dabiskā norisēm."

Šādi dati ir pieejami (piem., [1]).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-06-04 00:56 (saite)

Ja ''apdeitošana'' vispirms sākas ar modeļa falsifikāciju. Novērutie dati neatbilst modelī paredzētajam - modelis miskastē un back to the drawing board, nevis ''ai davai pamainam konstantes, lai tas ar atpakaļ ejošu datumu ATKAL atbilstu esošajai situācijai. Balstīt valsts politiku uz tādiem modeļiem ir liet ūdeni uz šarlatānu dzirnavām. Uzskatu, ka prognozējamajam temperatūras izmaiņām vajadzētu atbilst modeļa paredzējumiem vismaz pāris dekādes, lai vispār varētu sākt to uztvert nopietni.

Esmu redzējis tevis doto lapu. Es redzu vārdu ''consensus'', bet neredzu pierādīšanas metodes. Ja tie ir balstīti uz iepriekš minētajiem ''dzīvajiem modeļiem'', kurus var pēc labpatikas koriģēt, lai aiz matiem pievilktu pretrunīgos datus un pasludināt, ka modelis vēl ar vien valīds, tad tā ir cirkulāra loģika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-06-04 01:09 (saite)

Gadījumi, kad ir attaisnota "modelis miskastē" jeb Popera stila falsifikācija patiesībā ir visai reti, tās ir ekstraordināras situācijas, kad jaunie dati ir tik diametrāli atšķirīgi no iepriekšējiem. Salīdzinājumam – nekas tāds nebija jādara pat pēc relativitātes teoriju un kvantu fizikas parādīšanās, kas uz klasiskās fizikas fona tiešām reprezentē masīvas un visaptverošas izmaiņas darba hipotēzēs. Absolūtajā vairākumā gadījumu modeļu, hipotēžu utt. apdeiti notiek pakāpeniski à la Beijess, vadoties no ienākošās evidences daudzuma un atbilstošā apmērā pārrakstot vecās varbūtības.

Protams, ja esi sev iestāstījis, ka augstāk minētā metodoloģija ir "pievilkšana aiz matiem" un "ūdens liešana uz šarlatānu dzirnavām", tad var gadīties, ka Tevi burtiski nekas nepārliecinās par pretējo, jo, kā jau teicu, pēc a.m. principiem darbojas visa zinātne, viss pētnieciskais darbs, visu laiku, un neizskatās, ka to varētu mainīt arī zinātniskās metodes alternatīvas (if anything, tieši pretēji).

P.S. Dotajā lapā ir kopsavilkums. Metodoloģija un pārējais detaļās ir izlasāms IPCC AR5 pilnajā raportā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-06-04 01:20 (saite)

Klimata pētniecību nevar salīdzināt ar ģenerālo fiziku, jo pēdējajā tiek veikti nepārtraukta eksperimentāla verifikācija. Ja nerunājam par pavisam ezotēru teorētisko fiziku, tad vairums variablu esošajos modeļos var viegli pārbaudīt ar atkārtojamiem eksperimentiem vai mēraparātu novērojumiem. Tas nestrādā, kad tavs modelis ir paredzējis tādu un tādu sasilšanu turpmākajos 15 gados, bet pēc attiecīgā laika paiešanas izrādās, ka paredzējums ir nepareizs.

Un runājot par konsensu:

''A 2003 study by researchers at the Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics found that "many records reveal that the 20th century is probably not the warmest nor a uniquely extreme climatic period of the last millennium." Willie Soon and Sallie Baliunas, "Proxy Climatic and Environmental Changes of the Past 1000 Years," Climate Research, 2003
http://www.int-res.com/articles/cr2003/23/c023p089.pdf
Again these are shown for the premise that there is legitimate science on both sides. Not to say one is right or wrong.
General polling of scientist The Cook review of 11,944 peer-reviewed studies found 66.4% of the studies had no stated position on anthropogenic global warming, and while 32.6% of the studies implied or stated that humans are contributing to climate change, only 65 papers (0.5%) explicitly stated "that humans are the primary cause of recent global warming." A 2012 Purdue University survey found that 47% of climatologists challenge the idea that humans are primarily responsible for climate change and instead believe that climate change is caused by an equal combination of humans and the environment (37%), mostly by the environment (5%), or that there’s not enough information to say (5%).''

Kaut kad izlasīju pa diagonāli attiecīgo pdfu un pats fakts, ka pastāv arī šāds redzējums man vienkārši liek apšaubīt alārmismu tajā formā, kāds tas nez kāpēc kļuvis tieši pēdējos gados desmit. Ir diezgan skaidri redzams, ka zinātniekiem kaut kā ļoti bieži mainās viedoklis par to cik nopietna vai nenopietna ir pašreizējā tendence un/vai cilvēces ieguldījums tajā. Uzskatīt, ka tieši pašreizējā histēriskā, smagi politizētā un ar skandāliem apvītā meinstrīm hipotēze beidzot ir pārbaudīta beyond reasonable doubt galīgi neceļas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-06-08 13:58 (saite)

No vienas puses, protams, zinātnē nekas nav aksiomātisks un imūns pret konfliktējošu evidenci. No otras puses, ielinkotais papīrs ir gandrīz 15 gadus vecs. No trešās puses, ja klimata izmaiņu dati ir tādi, kādi tie ir, tad tas, cik procentu no to cēloņiem sastāda antropogēni faktori, ir pat salīdzinoši mazsvarīgi un ietekmē tikai metožu izvēli, visādi citādi tā ir katastrofai tuva situācija neatkarīgi no pārējā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: