Gadījumi, kad ir attaisnota "modelis miskastē" jeb Popera stila falsifikācija patiesībā ir visai reti, tās ir ekstraordināras situācijas, kad jaunie dati ir tik diametrāli atšķirīgi no iepriekšējiem. Salīdzinājumam – nekas tāds nebija jādara pat pēc relativitātes teoriju un kvantu fizikas parādīšanās, kas uz klasiskās fizikas fona tiešām reprezentē masīvas un visaptverošas izmaiņas darba hipotēzēs. Absolūtajā vairākumā gadījumu modeļu, hipotēžu utt. apdeiti notiek pakāpeniski à la Beijess, vadoties no ienākošās evidences daudzuma un atbilstošā apmērā pārrakstot vecās varbūtības.

Protams, ja esi sev iestāstījis, ka augstāk minētā metodoloģija ir "pievilkšana aiz matiem" un "ūdens liešana uz šarlatānu dzirnavām", tad var gadīties, ka Tevi burtiski nekas nepārliecinās par pretējo, jo, kā jau teicu, pēc a.m. principiem darbojas visa zinātne, viss pētnieciskais darbs, visu laiku, un neizskatās, ka to varētu mainīt arī zinātniskās metodes alternatīvas (if anything, tieši pretēji).

P.S. Dotajā lapā ir kopsavilkums. Metodoloģija un pārējais detaļās ir izlasāms IPCC AR5 pilnajā raportā.