Lūdzu, nē, nevajag, Rudzītis ir inde

es neteiktu par cilveeku, ka vinjsh ir inde. man shkjiet, ka vinjsh daljeeji ir radikaals un daljeeji paarprasts. tajaa intervijaa vinjsh pateica rii ljoti racionaalas idejas

piedod, steigā neprecīzi izteicos, mans apgalvojums attiecas uz viņa publiski paustajām idejām. jo, protams, es viņu personiski nepazīstu.

katrs var pateikt "arī" racionālas idejas, bet Rudzīša vēstījums ir briesmīgs, jo viņš savos spriedumos ir izteikti redukcionistisks un diskriminējošs gan pret sievietēm, gan, bieži vien netieši, arī pret vīriešiem - būtībā, noliedz vai pasludina par slimiem visus, kas neatbilst vienam konkrētam viņa izvēlētam patriarhālam "arhetipam". tas ir indīgs uzstādījums, jo nav vērsts uz ieklausīšanos cilvēkos un ved pie vardarbīgas (emocionāli un reizēm arī fiziski) "nepareizo" sieviešu un vīriešu "uzlabošanas" slēptiem vai atklātiem mēģinājumiem.

tbh es par vinju neko nezinu un neesmu lasiijusi. tikai vaguely pa ausu galam dzirdeeju ka vinjsh kaut ko dumju pateica par vardarbiibu. bet konkreetajaa intervijaa, ko lasiiju, daudz kas rezoneeja.

labais

tas nekas, ka daudzi pētījumi parāda, ka visveselīgākās un most satisfying partnerattiecības ir tiem cilvēkiem, kuri ir apmierināti ar saviem individuālajiem sasniegumiem un ir realizējuši sevi, no kā galu galā nāk liela daļa pašapziņas.

nu jaa, visticamaak it's a mixture of things. kaut gan es ar sho citaatu diezgan rezoneejos, varbuut taapeec, ka naudas man pietiek un karjera nekad nav intereseejusi, bet ne teeva ne viirieshu uzmaniibas man nava, so pashapzinja ir smagos miinusos. man vispaar shkjiet, ka dziivee, vismaz man, galvenais ir saticiigas attieciibas, un nekas (it sevishkji nauda vai karjera) ar to nespeej konkureet, man vismaz

protams. vīriešu uzmanība (vai vispār romantiska, seksuāla interese no citiem cilvēkiem, atkarībā no interesējošā dzimuma) ir ļoti nozīmīga, spēja sevi apzināties kā iekārojamu un iekārojošu, realizēt šīs vajadzības un vēlmes ir savā ziņā centrāli cilvēka būtībai. Par sevi noteikti varu teikt, ka šim aspektam ir bijusi milzīga nozīme manas pašapziņas (iztrūkumā un) veidošanā, taču vai karjera ir tikai jumtiņš, man grūti teikt, jo man tādas nopietnas karjeras īsti nav pagaidām.

Es gan domāju, ka nevar tā nodalīt, ka sievietēm attiecības ir pamats un karjera jumtiņš un analoģiski vīriešiem tad laikam karjerai jābūt tam pamatam un attiecībām jumtiņam. vai kā? domāju, ka abiem dzimumiem diezgan vienlīdzīgi (iekšēji) ir nepieciešamas gan attiecības, gan apliecināt sevi karjerā. tas, ka sabiedrībā varbūt vairāk šķībi skatās uz vientuļām sievietēm ar karjeru nekā vīriešiem tādā pašā situācijā, un vīriešiem, kas paliek mājās ar bērnu, kamēr sieva ir darbā, jo sava karjera nav tik izdevusies, salīdzinot ar sievieti tādā pašā situācijā, ir cits jautājums.

ai, nezinu, kāpēc, bet man kkā tā "cepurīte" kļuva par "jumtiņu" :D

+++

bet kaapeec mees glorificeejam karjeru un naudu? man attieciibas shkjiet daudz lielaaks zelts un ieksheeja bagaatiiba nekaa kaut kaada kapitaalisma konstrukcija. nabaga viirieshi, ka vinji ir tik apdaliiti, ka labaakais ko speej panaakt savaa dziivee ir karjera, bet ka no attieciibu maakslas neko nesajeedz.

ok that was a rant.

tajaa intervijaa vinjsh runaaja par sievietieem, jo tas sievieshu zhurnaalis. bet es ticu, ka arii viirieshu pashveertiiba ir atkariiga no sievieteem, lai kaa vinji to negribeetu atziit. es domaaju, ka viirieshi tik ljoti censhas ar savama karjeraam, lai izraadiitos sievieteem. varbuut taa ir glupi domaat, bet patiesi, tie ir mani noveerojumi starp dazhaadu gadu gaajumu viirieshiem, ko zinu.

eventually, man shkjiet visu cilveeku, neatkariigi no dzimuma, pashveertiiba ir atkariiga no taa kaadas sekas vinji atstaaj pasaulee, kaadu iespaidu par sevi rada citiem, un sevishkji preteejam dzimumam. un tas, protams, ir ljoti cieshi saistiits ar to kaa tu pats realizeejies kaa cilveeks. ja tu apspied savu sievishkjiibu, tad viirieshu atziniibas truukums ir tikai simptoms, bet pirmais kaa aarpasaule uz tavu izveeli reagjee. varbuut citaam sievieteem sievishkjiiba nav tik svariiga kaa man, varbuut vinjas sevi vairaak saista ar intelektuaalu izaugsmi, kas man atkal nav tik svariigi. taapeec man tas par ko tas dullais Rudziitis runaa hits home so much

nauda ir mūsdienu ekvivalents (cik nu labs, grūti teikt, bet tomēr tuvākais ekvivalentam, kas mums ir) drošībai, ka būsim apģērbti, paēduši, ar jumtu virs galvas un kkādu pamatu zem kājām, uz kā būvēt un padarīt reālus visus savus tālākos plānus, savu maslova piramīdu. un karjera = nauda + vara + statuss sabiedrībā, kas nodrošina vēl vairāk. augstāks statuss arī nodrošina lielāku partneru pieejamību.

vienmēr licies ļoti curious, kāpēc Rudzītis izsakās tik daudz tieši par sievietēm un ļoti bieži sieviešu žurnālos. būtu labāk pastāstījis par savu kā vīrieša pieredzi un iekšējo pasauli! insight is more valuable than speculations about a group of people that he claims to be so different from him.

taču, kā jau teicu, ļoti saprotu tavu vēlmi piepildīt savu sievišķību, ja drīkst tā teikt, piekrītu, ka tas bieži ir saistīts ar attiecībām ar tēvu, un novēlu, lai izdodas! man ar šo tremendously palīdzēja terapija.

noteikti ir sievietes, kuru pašvērtība veidojas viņa aprakstītajā veidā un kurām arī mamma ir iemācījusi, ka male approval ir vienīgā legit pašvērtības, bāze, bet jocīgi, ka rudzītis grib to piedēvēt visām sievietēm.

sorry kaut kāds kreisais komats iedrukājās

vinjsh to var man piedeeveet, jo es ar to ljoti rezoneejos. nevis taapeec, ka mamma buutu ieaudzinaajusi, vinja tieshi uzskata preteeji, bet pashai no sevis man taa (varbuut naivi) shkjiet. man shkjiet dziives pamati ir attieciibas, un es vienmeer sevi gribu veidot taa, lai es buutu noderiiga un patiikama cilveekiem, jo ja es domaaju tikai par sevi, tad es sev nepatiiku un man mazinaas pashveertiiba un es cieshu. es piekriitu Rudziitim, ka nauda un karjera ir tikai cepuriite

man šķiet, ka tomēr ir liela atšķirība starp vēlmi būt noderīgam cilvēkiem un viņa primitīvo "Naakamais sievietes pashveertiibas liimenis ir, ka es saku: cik tev ir bruutgaanu - cik viirieshu tev pieveersh uzmaniibu, atskataas, kad tu paej garaam. Cik tev ir miiljaako, viiru." Tā jau ir sievietes un arī tā paša vīrieša komodifikācija, kas ir ļoti tālu no vēlmes būt noderīgam vai pat patīkamam, bet ved uz vanity fair. es pieņemu, ka tu viņa sacītajā varbūt atmet to vulgāro formu un fokusējies uz kaut kādu domu, kas varētu būt aiz tās, bet then again, - kāpēc.

atvaino, man vienkārši ļoti nepatīkama, nonivelējoša, vulgāra šķiet viņa retorika 'par sievieti, sievietes lomu, īstu sievieti' utt., tipiska male approval runa, bet tas ir tas, ko pirmo pamanu es. tu pamani ko citu, un man iepriekš teiktais nebija domāts kā jebkāds nosodījums tev.

+++

tu esi ljoti smalkjuutiiga. bet jaa, es zinu - vinjsh izsakaas ljoti crude and taa teikt raupji. viirieshi biezhi izsakaas raupji, jo taada ir viirsishkjaa daba.

shkjiet, mees katrs pamanaam, kas dotajaa briidii dziivee ir aktuaals. protams, cilveeks ir kompleksa buutne. un runaajot par Sievieti, dalja pashveertiibas ir veseliigaa sievishkjiibaa. un sheit es varbuut piekriitu Rudziitim, ka sieviete juutas sievishkjiiga attieciibaa pret viirishkjo. es nedomaaju, ka sievishkjiiba ir kaut kaada izoleeta iipashiiba, ko neatkariigi no nekaa var sev pieshkjirt (kaa nolakot nagus un viss - instanta sievishkjiiba) un par to priecaaties. es domaaju, ka sievishkjiiba ir nepilniiga, ja tai nav liecinieku. i truly believe it is all about recognition and acknowledgement. ja nav viirishkjiigaa elementa, that recognises and acknowledges it, tad man saak shkjist, ka mana sievishkjiiba ir impotenta un neriktiiga, inj janj. it's just how i feel

man arī šķiet, ka it is all about recognition and acknowledgement, and it goes both ways. arī vīrietim vajag sievieti, kas atspoguļos viņa vīrišķību.

it does go both ways ++++++, es no Rudziisha teiktaa automaatiski nepienjemu, ka tas ekskluziivi attiecas tikai uz sievieteem. gluzhi preteeji, es pat domaaju, ka viirieshiem tas ir izteiktaak nekaa sievieteem. bet tas nemaina to ka tas taa ir arii sievieteem, manupraat

lūk, vēl viens iemesls, kāpēc man Rudzītis šķiet bīstams - jo viņš palīdz uzturēt spēcīgus priekšstatus, ka "tāda ir vīrišķā/sievišķā daba". nu nav tā, ka vīrieši piedzimst "raupji" un sievietes - "maigas". mums katram piemīt gan tas, gan tas, un brīdī, kad mēs ļaujam vīriešiem izturēties rupji, agresīvi, vardarbīgi, jo "tāda ir vīrišķā daba" un pieņemam, ka sievietes bieži ieņem upura lomu, jo "tāda ir sievišķā daba", mēs kavējam savu un apkārtējo cilvēku attīstību. un ar šo es necenšos pateikt, ka vīrieši un sievietes nav atšķirīgi, ko bieži vien mēģina piešūt dzimtes līdztiesības atbalstītājiem, galīgi ne - vienkārši CILVĒKI ir atšķirīgi vēl pirms viņi var tikt kategorizēti vīriešos un sievietēs, un katram būtu jābūt gan iespējai izpaust sevi tādā veidā, kā jūt sev piemērotu, un netikt nosodītam, ka tas nav "sievišķīgi/vīrišķīgi", tāpat arī mums nevajadzētu pievērt acis uz cilvēku disfunkcionālu vai pāridarošu uzvedību, jo tas IR "sievišķīgi/vīrišķīgi". jo lielākā daļa uzvedības mums ir iemācīta, un tas sākas jau zīdaina vecumā, un, jo mazāk mēs to apzināmies, jo mazāk elastīgi un uz izaugsmi vērsti esam.

Hm, jāpadomā. Man laikam ir tā, ka es īsti mesaprotu tādu kategoriju 'veselīga sievišķība'. Es saprotu sajūtu, kad jūties/nejūties labi savā ādā, jūties/nejūties, ka dzīve ir dinamiska tādā veidā, pēc kāda ilgojies, bet es nezinu, kāds tam sakars ar tieši sievišķību. Es apzinos savu dzimumu, bet, kad domāju par savām vēlmēm vai pašizpausmi, es to redzu kā sevis, nevis sava dzimuma determinētu problēmu.

Man šķiet Rudzītis izsakās vienkāršoti un visam klāt ir pamatīgs seksisma un mizogīnijas piesitiens, viņš nepiemin, ka viņa izdomātajam modelim ir izņēmumi, bet tomēr viņa intervijās vienmēr ir kaut kāds taisnības grauds. Es arī lasot to interviju atradu daudz ko vērtīgu, sevišķi par to kā viņš analizēja Raiņa un Aspazijas ģimenes koku. Man patika tā daļa, kurā viņš teica, ka spēcīga trauma ģimenēs lika viņiem stāvēt vienam ar otru pret mugurām un pie sevis risināt savu pagātni, nevis saplūst kopā veselīgās partnerattiecībās tagadnē un radīt bērnus. Man bieži intuitīvi ir šķitis, ka cilvēki, kas ir piedzīvojuši traumatisku bērnību, mēdz teikt, ka nevēlas bērnus, jo nav gatavi par tiem rūpēties un nodrošināt labus apstākļus, jo paši būtībā vēl ir bērni tajā, ka izdzīvo savu traumu un partnerī meklē māti vai tēvu, kas dos iztrūkušo mīlestību, palīdzinās atrisināt kaut ko sevī. Viņi nav gatavi to mīlestību dot, jo nav internalizējuši no citiem.

Bet es gribētu, lai viņš vairāk izsakās par vīriešiem un skaidro visu padziļinātāk, jo tas, ka tēvs pametot ģimeni rada meitai sajūtu, ka viņa nav skaista, ir tik virspusēja un seksistiska analīze, tāda situācija jebkuram bērnam, vai meitenei vai zēnam, rada drīzāk visādas nedrošības un vainas izjūtas, kas ir daudz komplicētākas.

Bet savā ziņā man arī šķiet, ka pasaule ir aizgājusi sliktā balansā ar kapitālismu un pārsvarā vīrišķīgajām vērtībām - nauda, karjera, agresija, sāncensība. Tāpēc ir žēl, ka daudzas sievietes domā, ka viņām ir jānoliedz sava būtība (un es neticu, ka nav atšķirību starp dzimumiem, lai arī ir izņēmumi) vai jālīdzinās vīriešiem, lai būtu veiksmīgas šajā sabiedrībā, un ka ar viņām kaut kas nav kārtībā vai viņas ir sliktas feministes, ja viņas šajā sistēmā jūtas nepiepildītas, vēlas ģimeni un harmoniskas attiecības ar apkārtējajiem, nevis karjeru.

+++ , sevišķi par pēdējo.

manā vērtību augšgalā ir izvēle, lai katrs - sieviete vai vīrietis - var veidot tādu balansu starp karjeru un ģimeni, kā viņai vai viņam ir ērti. problēma ir tajā, ka rudzītis un daudzi citi cenšas uzbūvēt neeksistējošas, homogēnas grupas "sievietes" un "vīrieši", un runāt par kaut kādām abstraktām, vispārinātām atšķirībām grupu starpā, lai gan, reāli, katrs cilvēks no cita atšķiras, vīrietis no sievietes, sieviete no sievietes, sieviete no vīrieša, vīrietis no vīrieša. nav tā, ka pastāv tikai viena vienīga "sievišķā būtība" un viena vienīga "vīrišķā būtība", tās var izpausties dažādi. un, lai gan var runāt par kādām tendencēm un tas pat ir ļoti noderīgi, tas tomēr ir jādara ar pienācīgu pietāti, atceroties, ka tā nav visa bilde. bet šo faktu rudzītis kaut kā nekad necenšas ņemt vērā.