nu jaa, visticamaak it's a mixture of things. kaut gan es ar sho citaatu diezgan rezoneejos, varbuut taapeec, ka naudas man pietiek un karjera nekad nav intereseejusi, bet ne teeva ne viirieshu uzmaniibas man nava, so pashapzinja ir smagos miinusos. man vispaar shkjiet, ka dziivee, vismaz man, galvenais ir saticiigas attieciibas, un nekas (it sevishkji nauda vai karjera) ar to nespeej konkureet, man vismaz

protams. vīriešu uzmanība (vai vispār romantiska, seksuāla interese no citiem cilvēkiem, atkarībā no interesējošā dzimuma) ir ļoti nozīmīga, spēja sevi apzināties kā iekārojamu un iekārojošu, realizēt šīs vajadzības un vēlmes ir savā ziņā centrāli cilvēka būtībai. Par sevi noteikti varu teikt, ka šim aspektam ir bijusi milzīga nozīme manas pašapziņas (iztrūkumā un) veidošanā, taču vai karjera ir tikai jumtiņš, man grūti teikt, jo man tādas nopietnas karjeras īsti nav pagaidām.

Es gan domāju, ka nevar tā nodalīt, ka sievietēm attiecības ir pamats un karjera jumtiņš un analoģiski vīriešiem tad laikam karjerai jābūt tam pamatam un attiecībām jumtiņam. vai kā? domāju, ka abiem dzimumiem diezgan vienlīdzīgi (iekšēji) ir nepieciešamas gan attiecības, gan apliecināt sevi karjerā. tas, ka sabiedrībā varbūt vairāk šķībi skatās uz vientuļām sievietēm ar karjeru nekā vīriešiem tādā pašā situācijā, un vīriešiem, kas paliek mājās ar bērnu, kamēr sieva ir darbā, jo sava karjera nav tik izdevusies, salīdzinot ar sievieti tādā pašā situācijā, ir cits jautājums.

ai, nezinu, kāpēc, bet man kkā tā "cepurīte" kļuva par "jumtiņu" :D

+++

bet kaapeec mees glorificeejam karjeru un naudu? man attieciibas shkjiet daudz lielaaks zelts un ieksheeja bagaatiiba nekaa kaut kaada kapitaalisma konstrukcija. nabaga viirieshi, ka vinji ir tik apdaliiti, ka labaakais ko speej panaakt savaa dziivee ir karjera, bet ka no attieciibu maakslas neko nesajeedz.

ok that was a rant.

tajaa intervijaa vinjsh runaaja par sievietieem, jo tas sievieshu zhurnaalis. bet es ticu, ka arii viirieshu pashveertiiba ir atkariiga no sievieteem, lai kaa vinji to negribeetu atziit. es domaaju, ka viirieshi tik ljoti censhas ar savama karjeraam, lai izraadiitos sievieteem. varbuut taa ir glupi domaat, bet patiesi, tie ir mani noveerojumi starp dazhaadu gadu gaajumu viirieshiem, ko zinu.

eventually, man shkjiet visu cilveeku, neatkariigi no dzimuma, pashveertiiba ir atkariiga no taa kaadas sekas vinji atstaaj pasaulee, kaadu iespaidu par sevi rada citiem, un sevishkji preteejam dzimumam. un tas, protams, ir ljoti cieshi saistiits ar to kaa tu pats realizeejies kaa cilveeks. ja tu apspied savu sievishkjiibu, tad viirieshu atziniibas truukums ir tikai simptoms, bet pirmais kaa aarpasaule uz tavu izveeli reagjee. varbuut citaam sievieteem sievishkjiiba nav tik svariiga kaa man, varbuut vinjas sevi vairaak saista ar intelektuaalu izaugsmi, kas man atkal nav tik svariigi. taapeec man tas par ko tas dullais Rudziitis runaa hits home so much

nauda ir mūsdienu ekvivalents (cik nu labs, grūti teikt, bet tomēr tuvākais ekvivalentam, kas mums ir) drošībai, ka būsim apģērbti, paēduši, ar jumtu virs galvas un kkādu pamatu zem kājām, uz kā būvēt un padarīt reālus visus savus tālākos plānus, savu maslova piramīdu. un karjera = nauda + vara + statuss sabiedrībā, kas nodrošina vēl vairāk. augstāks statuss arī nodrošina lielāku partneru pieejamību.

vienmēr licies ļoti curious, kāpēc Rudzītis izsakās tik daudz tieši par sievietēm un ļoti bieži sieviešu žurnālos. būtu labāk pastāstījis par savu kā vīrieša pieredzi un iekšējo pasauli! insight is more valuable than speculations about a group of people that he claims to be so different from him.

taču, kā jau teicu, ļoti saprotu tavu vēlmi piepildīt savu sievišķību, ja drīkst tā teikt, piekrītu, ka tas bieži ir saistīts ar attiecībām ar tēvu, un novēlu, lai izdodas! man ar šo tremendously palīdzēja terapija.