tu esi ljoti smalkjuutiiga. bet jaa, es zinu - vinjsh izsakaas ljoti crude and taa teikt raupji. viirieshi biezhi izsakaas raupji, jo taada ir viirsishkjaa daba.

shkjiet, mees katrs pamanaam, kas dotajaa briidii dziivee ir aktuaals. protams, cilveeks ir kompleksa buutne. un runaajot par Sievieti, dalja pashveertiibas ir veseliigaa sievishkjiibaa. un sheit es varbuut piekriitu Rudziitim, ka sieviete juutas sievishkjiiga attieciibaa pret viirishkjo. es nedomaaju, ka sievishkjiiba ir kaut kaada izoleeta iipashiiba, ko neatkariigi no nekaa var sev pieshkjirt (kaa nolakot nagus un viss - instanta sievishkjiiba) un par to priecaaties. es domaaju, ka sievishkjiiba ir nepilniiga, ja tai nav liecinieku. i truly believe it is all about recognition and acknowledgement. ja nav viirishkjiigaa elementa, that recognises and acknowledges it, tad man saak shkjist, ka mana sievishkjiiba ir impotenta un neriktiiga, inj janj. it's just how i feel

man arī šķiet, ka it is all about recognition and acknowledgement, and it goes both ways. arī vīrietim vajag sievieti, kas atspoguļos viņa vīrišķību.

it does go both ways ++++++, es no Rudziisha teiktaa automaatiski nepienjemu, ka tas ekskluziivi attiecas tikai uz sievieteem. gluzhi preteeji, es pat domaaju, ka viirieshiem tas ir izteiktaak nekaa sievieteem. bet tas nemaina to ka tas taa ir arii sievieteem, manupraat

lūk, vēl viens iemesls, kāpēc man Rudzītis šķiet bīstams - jo viņš palīdz uzturēt spēcīgus priekšstatus, ka "tāda ir vīrišķā/sievišķā daba". nu nav tā, ka vīrieši piedzimst "raupji" un sievietes - "maigas". mums katram piemīt gan tas, gan tas, un brīdī, kad mēs ļaujam vīriešiem izturēties rupji, agresīvi, vardarbīgi, jo "tāda ir vīrišķā daba" un pieņemam, ka sievietes bieži ieņem upura lomu, jo "tāda ir sievišķā daba", mēs kavējam savu un apkārtējo cilvēku attīstību. un ar šo es necenšos pateikt, ka vīrieši un sievietes nav atšķirīgi, ko bieži vien mēģina piešūt dzimtes līdztiesības atbalstītājiem, galīgi ne - vienkārši CILVĒKI ir atšķirīgi vēl pirms viņi var tikt kategorizēti vīriešos un sievietēs, un katram būtu jābūt gan iespējai izpaust sevi tādā veidā, kā jūt sev piemērotu, un netikt nosodītam, ka tas nav "sievišķīgi/vīrišķīgi", tāpat arī mums nevajadzētu pievērt acis uz cilvēku disfunkcionālu vai pāridarošu uzvedību, jo tas IR "sievišķīgi/vīrišķīgi". jo lielākā daļa uzvedības mums ir iemācīta, un tas sākas jau zīdaina vecumā, un, jo mazāk mēs to apzināmies, jo mazāk elastīgi un uz izaugsmi vērsti esam.

Hm, jāpadomā. Man laikam ir tā, ka es īsti mesaprotu tādu kategoriju 'veselīga sievišķība'. Es saprotu sajūtu, kad jūties/nejūties labi savā ādā, jūties/nejūties, ka dzīve ir dinamiska tādā veidā, pēc kāda ilgojies, bet es nezinu, kāds tam sakars ar tieši sievišķību. Es apzinos savu dzimumu, bet, kad domāju par savām vēlmēm vai pašizpausmi, es to redzu kā sevis, nevis sava dzimuma determinētu problēmu.