šis ir grūti. man reizēm ir bijis tā, ka šķiet, ka nav nekā, kas varētu satricināt, bet tad notiek tādas, it kā triviālas lietas - kāds pateica kko sliktu un tad es atklāju, ka i'm not that calm after all. ja tas notiek ar citiem, ir vieglāk to saskatīt kā tikai 'ego spēlītes' etc, bet pats sev tu esi kā tas 'caurais spainis', kuram nav apakšas un visādi attaisnojumi tur vienk pazūd un aizplūst, bet sevis apšaubīšana un vainas apziņa joprojām paliek. bet - piekrītu, ka nav iespējams aizmaldīties pavisam, izvēle ir vienmēr, tāpat kā katru dienu lec saule, katru reizi var sākt no jauna.

jaa tev ir pilniiga taisniiba par to cauro spaini un ego speeliiteem. bet es iedomaajos, ka maaciities sevii saredzeet un izjaukt ego speeliites ir taapat kaa jebkuru lietu dziivee. katru reizi meegjinaat aizvien aatraak attapties, piecelties, un skriet taalaak. liidz sanaak bez paarliekas emocionaalas piepuules. jo visticamaak visiem cilveekiem, pat visjaukaakajiem un apgaismotaakajiem ir conditioning radiiti hang-ups un ego klupashanas akmenji celjaa.
bet jaa it kaa buutu kaut kaads blindspot attieciibaa uz sevi, un katru reizi. laikam jaapienjem ka tas ir neizbeegami, lai peec tam nebuutu tik liels paarsteigums un sashutums :)

ko tas vispār nozīmē - slikts cilvēks? manuprāt, neko. tukšais nesējs, termins, kas radīts vienīgi ar mērķi kādu aizvainot.

slepkava ir slikts cilvēks. okupētāji ir slikti cilvēki. melis ir slikts cilvēks. sliņķis ir slikts cilvēks. skauģis ir slikts cilvēks. dusmīgu domu domātājs par citiem ir slikts cilvēks. tukšais nesējs ir cilvēks, kurš, apkāries ar lielās mīlestības masku, liekulības garā noliedz ļaunuma eksistenci pasaules telpā

Haha tu daudz skaud un tava žurnāla pamatsaturs ir dusmīgas domas par citiem, tavi komentāri ir tīra žults, tad tu esi slikts cilvēks? Es teiktu, tad tu esi slikts cilvēks pēc paša gribas. Tas ir idiotisks jēdziens, jo neviens, kas skauž un domā ļaunas domas, to nedara laimīguma dēļ, un viņam tas var pāriet, tāpat kā dusmas var pāriet. Es par tevi lūdzu, brāli, lai viss tas ļaunais, ko mamma tev nodarījusi bērnībā, kādreiz tev pārietu un tu vairs nebūtu dusmīgs un slikts cilvēks.

man neviens nekad nav darījis pāri, kur nu vēl mamma, kas tās par fantāzijām, taču tas nemaina faktu, ka jā, liljabrik, es esmu slikts cilvēks. tāpat kā daudzi citi, ja ne vairums ļaužu. Un, tiesa, vairums dara sliktu, nemaz nezinot, ka dara sliktu, taču tu atkal palaid garām, ka ir gana daudzi, kuri dara sliktu speciāli - sliktuma dēļ, tīši. Šīs visas lietas ir jāņem vērā.

luk atkal parādās ka tu neko nejēdz no cilvēka dabas. neviens visā pasaulē neuzskata, ka dara sliktu speciāli. ikviens uzskata, ka kaut kādā veidā ar savu rīcību viņš atjauno taisnīgumu. varbūt izņemot psihopātus, kas gūst baudu no citu ciešanām, bet jautājums, vai psihopāti ir uzskatāmi par cilvēkiem. tāpat kā autisti (wink wink)
lai gan man personiski tavs žultainums un delfu komentētāja stils nav citādi izskaidrojams kā ar ļoti smagiem pāridarījumiem, kas tevī ir radījuši lielas dusmas zem kurām apakšā ir lielas sāpes un kuru dēļ tev trūkst drosmes pat pašam ielūkoties savā dvēselē. ka tā vietā tu liec standartīgus moralizējošus spriedumus kas ir kaut kur noklausīti bez dziļākas emocionālas izpratnes. ar intelektu šajā dzīvē nepietiek, un to nesaprast ir autisms. bet autisti nav pašmērķīgi žultaini. tāpēc my first diagnose stands.

sorij, man vispār nav tādu kategoriju kā autisti vai psihopāti, man liekas, autisti vai psihopāti ir tie, kuri šādas kategorijas ir izdomājuši un viesuši publiskajā dzīvē. tas, ar ko tu regulāri šajās kategorijās nodarbojies, saucas medializācija un psiholoģisms, google them up, daži prātīgi ļaudis tos ir noraidījuši jau vismaz pirms simts gadiem.

man nav nekādu personīgo grievances vai aizskārumu, man neviens konkrēts cilvēks nav darījis pāri, pat ja būtu, man tas nav svarīgi, es mīlu cilvēkus, sevišķi savus radus, nevis ienīstu - kā tu. taču man vislielākās dusmas pēdējos gadus izraisa tieši svētuļi, kuri ar lielās cilvēkmīlestības, iecietības, morāles, empātijas utt masku reāli katru dienu, katru stundu sagandē visu pēdējo, kas atlicis no human dignity un jēgas pasaulē un cilvēku starpā, patiesi, vislielākās dusmas man izsauc tieši šis ļaunums, šī liekulība, un bez kristietības es nekad to nebūtu pamanījis un izjutis tik sakāpināti. jā, pirms kristietības, jūsu pagānistiski dzenbudistiski panteistiskajā nonduality griezumā man būtu vienalga "it is what it is", bet tagad es fiziski uz savas miesas kā iegriezumu izjūtu milzīgo melu un t ī š i izplatīta ļaunuma apmēru, ko tev līdzīgie šos gadus katru dienu šķiež, nepareizi domājošos, t.i., absolūto vairumu parasto decent ļaužu nosaucot par tumsoņām, atpalikušajiem, urlām, jā, arī par psihopātiem, autistiem, egoistiem, traumētajiem un vēl visādos mean vārdos. lūk, ja tevi tik ļoti personiski interesē, tieši tas mani visaugstākajā mērā sāpina un radikalizē, kas man liek meklēt veidus, kā šo nejaucību un nepatiesības gūzmu pasaulē izbeigt vai vismaz mazināt (apzinoties cilvēka dabas noslieces)

bet ko ta es, es tev atkal mētājos tikai ar delfu komentāriem un vispārīgām formulām, ne, esi atradusi efektīvu veidu, kā (bezmaz vai tīri estētisku apsvērumu dēļ!) noraidīt un izslēgt šāda veida viedokļus, o, un es vēl esmu pacietīgs, mīļš un pūkains, salīdzinoši ar citiem viskaut kur Eiropā un Amerikā, kurus šajos pāris gados konkrēto tēmu sakarā esmu uzklausījis.

ja vecā dziesma par skaisto, labo, patieso, svēto, mājīgo utt tev ir tikai standartizēti moralizējoši spriedumi, es nezinu, kā tev palīdzēt. tiem ir acis, bet tie neredz, tiem ir ausis, bet tie nedzird. kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.

un, par tēmu - tas, ka kāds domā, ka dara labu (labo netaisnību utt) nenozīmē, ka viņš nedara sliktu. katrs domā viskaut ko. tāpēc arī ir likumi, morāles kodeksi, normas, jā, arī reliģiskas patiesības, pēc kurām kztiesāt, kurš t i e š ā m dara labu, un kurš - pat nezinot, vai motivējot pa savam - dara sliktu.

ā, un btw, es vispār nekad, nevienam neesmu skaudis, mana principiālā cīņa ir pret skaudības gēnu latviešu tautā un pret vispadaules skaudību aka sociālismu jeb kreisajiem, politiku, kuras vienīgais pamatdzinulis un eksistences pamats ir tīra, plika, tukša skaudība un mūžīgs resentiments, vergu mentalitāte

Tad vai tu vari paskaidrot, kas ir tas pamatgēns, kas tev liek veidot 100 paralēlos žurnālus un nākt ar žultaniem verga komentāriem vietās, kur tevi negaida? Tu vienkārši nepazīsti pats sevi. Tev nav skaidra pat elementāra atšķirība starp vēlamo un esošo.

interesanti, kas ir tas pamatgēns, kurš liek kaut vai tūkstots profilu taisīšanu publiskās agoras neapklusināšanai vienādot ar skaudību. ja kāds pasaka kaut ko stulbu, turklāt politisku (tātad, kam vajadzētu attiekties uz visiem, sabiedrību kopumā), man ir svēts pienākums iejaukties, jautāt un pateikt, kā ir. nulle skaudības, tikai patiesība un citi slaveni tukšie nesēji

vairaak bija domaats, ka kaads tev piedeevee iipashiibas, kaadas tev shkjita ka tev absoluuti nepiedien. piemeeram, ka man viss vienalga un ka manii ir naids, lai arii es izjuutu ka man tieshi piemiit preteejais, ka man viss paaraak ruup un ka es visus miilu paaraak. man shkjiet var teikt, ka slikts cilveeks, ja ir vienaldziigs un nicinoshs. es ceru ka es taada paslepshus neesmu, bet varbuut dazhreiz taa izturos, un varbuut ja reiz iztoros taatad arii taada esmu. bljeh

tavs ieraksts man ir skaidrs, bet esmu gatavs protestēt pret jebkuru, kurš mīlestības uzplūdos teiks, ka ļaunums neeksistē, ka tas ir tukšais nesējs

es teiksim negribu protestu, es gribu komunikaaciju, sapratni, sinteezi, kaut ko labaaku.

nav sintēzes starp viedokli, kurš saka, ka ļaunuma nav, un viedokli, ka ļaunums ir

manupraat ir! nav tikai tad, ja tu nostaajies vienaa punktaa, vienaa perspektiivaa un tur nekustiigi staavi. manupraat ir dazhaadas perspektiivas, nu vismaz divas, dieva un cilveeka

un cilvēkam nav dieva perspektīvas, cilvēks nevar sevi izņemt ārpus pasaules, laika, miesas un visa pārējā. tiesa, dieva perspektīva nav nekāda bezgalīga neitralitāte, bezpersoniskā objektivitāte utml, dievs atzīst, ka "x ir labs" un nosoda ļaunumu pasaulē. lai ļaunumu nosodītu, piemēram, noslepkavošanu, tas ir vispirms jāatzīst, jāidentificē. tāpat - nav nekāda vidusceļa, sintēzes starp paramilitāristiem vai iekarotājiem, kas ielaužas tavā ciemā, ciema sievietes un apšauj bērnus. relatīvisms, protams, izklausās saldi, mīļi un apcerīgi. bet visa pasaule un īstenība turās tieši uz šīs konstantes, aksiomas - reālas izvēles starp reāli ļauno un reāli labo, vai nu/vai arī. patiesība sāp, ar to nav iespējama nekāda sintēze, nav sintēzes starp patiesību un meliem

tu tikko pateici, ka cilveeks nevar ienjemt dieva perspektiivu, un naakamajaa teikumaa izklaastiiji kaada ir dieva perspektiiva :) tu esi cilveeks vai dievs?

taa pasaule, kas tev ir apkaart vistieshaakajaa veidaa ir sinteeze starp patiesiibu (ko pilniibaa redz tikai dievs) un meliem (make-believe, spekulaacijas ko rada cilveeki, gan tu, gan es, gan jebkursh)

šo komentāru es pieņemu, no cilvēka perspektīvas tas tā ir. bet patiesība vispār, Patiesība neielaižas nekādos kompromisos, pastarpinājumos, mediācijās ar meliem. Reizēm cilvēks šādus apgaismības un atziņas skaidrības brīžus piedzīvo - un tie ir sāpīgi, sāp, jo nav kompromisa, patiesība neauklējas ar maniem maldiem un meliem.

Dievs gadu tūkstošiem runā ar cilvēku un mēģina viņam palīdzēt. Cilvēks nevar ieņemt Dieva perspektīvu, bet no Dieva teikta, pavēstītā, iedvestā un parādītā var izsecināt, ko Dievs domā par noteiktām lietām, kas viņam ir labs, slikts utml. Radības ekspluatācija, piemēram, viņam nepatīk.

un kas ir tie riiki, ar ko tu izsecini, kas dievam patiik, kas nepatiik? ar praatu? ar taad praatu, kas ir tik pat neierobezhots, un visu aptveroshs kaa dievam ?praatu, kas ir skaidrs un tiirs no jebkaada throwness konteksta, ko neizolee atrashanaas mazaa, iislaiciigaa particular cilveeka kjermenii konkreetaa, miniatuura pasaules laika un telpas stuuriitii? kaapeec tu pienjem par pashsaprotamu par garanteetu, ka dievs vispaar domaa ar jeedzieniem slikts - labs - patiik - nepatiik ?vai tas neliek domaat, ka dievs paar pasauli ir zaudeejis kontroli, vai arii, ka vinjam paar pasauli nekad nav bijusi konrole, vai arii, ka vinjam kaadreiz paar pasauli bija kontrole, bet tad vinjsh mistiski kljuva vaajaaks, un kontroli ir sagraabushi cilveeki? vai ka vinjsh ir atdevis kontroli cilveekiem un gan vinja gan pasaules gan cilveeku liktenis ir ekskluziivi tikai cilveeku rokaas? ljauni cilveeki un labi cilveeki, kas dara lietas kas dievam patiik un nepatiik?

O nu neko nevajag klausīties, jo īpaši ģimeni nē. vajag ticēt sev un Avotam.
Mani mamma visu bērnību sauca par egoistu un prasību uzspiedēju, un tad es pirms pāris gadiem attapos, kad draugi sāk jau teikt "ej dirst ar savu naudu" (paldies tik labiem draugiem)

nu jaa, bet es nemaaku 'vienkaarshi neklausiities' man vajag vai nu atrisinaat to manii kas shaadam cilveekam notic, vai aii paliidzeet vinjam atrisinaat to, kaapeec vinjsh taa saka. jo ja reiz mani ar taadu cilveeku ir sociaalas saiknes, tad es nevaru vienkaarshi izlikties, ka neeksistee aggravation, tas man shkjiet taads desolation road, kas tik daudzas reizes ir iets. man gribas atklaatu sarunu, sapratni, liidzjuutiibu, un daliitu skatu gaishaakaa naakotnee, ceriibu!
tavs mammas piemeers shkjiet ljoti iederiigs, cilveekam vienkaarshi nebija taisniiba, bet kaapeec tad vinja taa teica? kas vinjai pa netaisniibas sajuutu, no kurienes? vai to var labot? vai shis ir saglaabjams?

Viņas teiktais liecināja vienīgi par viņu pašu, ne mani. Mana zemā pašapziņa bija viņas tiešās interesēs. Un ar to ir jārēķinās. Ka ir cilvēki, kas mums saka manipulatīvas lietas, jo viņiem interesē nevis lai mēs plauktu un zeltu, bet, lai piepildītu viņu dzīvi. Jāsamierinās, ka dažreiz mēs piedzimstam tādiem cilvēkiem. Un jārēķinās, ka ar latviešiem nekad neko nevarēs līdz galam izrunāt, jo dusmu un skaudības un aizvainojuma padebeši pār ikvienu sarunu nekad neatkāpjas un no to apzināšanās apzināti izvairās. Jo tas nozīmētu vesela pasaules uzskata (latviskās dzīvesziņas lol) sabrukumu.

Lūsīša mednieces gadījums - latviskā dzīvesziņa represent

So true.. Man arii ar mammu beerniibaa taa totaali bija, nekad nevareeja izrunaaties un noskaidrot iemeslus vinjas neapmierinaatiibai ar mani un citiem, tikai veelaak uzzinot, ka pashai vinjai bija traumeejosha beerniiba. Varbuut tieshi taapeec, ka gjimenee zeela shii 'latvieshu dziiveszinja' jeb totaala nespeeja vai neveeleeshanaas izrunaat lietas, acknowledzhot savus issues, un savstarpeejus issues, tajaa vietaa visu risinot ar kliegshanu, klusumu vai izlikshanos ka nekas nav noticis, norakshanu, tieshi taapeec man ir alkas pret taadu komunikaaciju un sapratni kas satriektu piishljos jebkaadu negatiivismu un spiitu un lepnumu. Veel arii es ceru, ka cilveeki jebkuraa vecumaa var mainiities un atveert savas sirdis, jo kaut kur jau vinjas vinjos eksistee.

ak, ģimenes sāpes un nepārvarētas traumas, kuras jāprojicē uz visu tautu, tad, lūk, no kurienes tev permanentais aizvainojums pret tautu, ģimeni un visu pārējo jēgnesošo. tā laikam ir visiem progresīvajiem cīnītājiem, tas sevišķi cibā vērojams - cibas progresīvās pārliecības visbiežāk izriet no nepārvarēta, neizauguša naida vai aizvainojuma pret ģimeni un tuviniekiem, neizdziedēta teen angst, kurš pēc tam tiek racionalizēts un gudros skolotu ļaužu vārdos izrotāts un ietērpts. kad šī, pati tuvākā saite - ģimeniskais, tēvs māte - rādās apšaubāmā gaismā, tad, protams, visas pārējās saites arī ir aizdomīgas, sāpīgas un aizvainojošas, līdz ar to jāsludina mūžīgais "es pats, tik es pats, neko nevajag klausīties, jātic sev pašam" evanģēlijs.

kaut gan patiesās reliģiozitātes pirmais punkts neizbēgami ved cauri visdziļāko neuzticību iedomātajam "sev pašam", sevī, kur cilvēks ir ienaidnieks pats sev un karā ar sevi