man neviens nekad nav darījis pāri, kur nu vēl mamma, kas tās par fantāzijām, taču tas nemaina faktu, ka jā, liljabrik, es esmu slikts cilvēks. tāpat kā daudzi citi, ja ne vairums ļaužu. Un, tiesa, vairums dara sliktu, nemaz nezinot, ka dara sliktu, taču tu atkal palaid garām, ka ir gana daudzi, kuri dara sliktu speciāli - sliktuma dēļ, tīši. Šīs visas lietas ir jāņem vērā.

luk atkal parādās ka tu neko nejēdz no cilvēka dabas. neviens visā pasaulē neuzskata, ka dara sliktu speciāli. ikviens uzskata, ka kaut kādā veidā ar savu rīcību viņš atjauno taisnīgumu. varbūt izņemot psihopātus, kas gūst baudu no citu ciešanām, bet jautājums, vai psihopāti ir uzskatāmi par cilvēkiem. tāpat kā autisti (wink wink)
lai gan man personiski tavs žultainums un delfu komentētāja stils nav citādi izskaidrojams kā ar ļoti smagiem pāridarījumiem, kas tevī ir radījuši lielas dusmas zem kurām apakšā ir lielas sāpes un kuru dēļ tev trūkst drosmes pat pašam ielūkoties savā dvēselē. ka tā vietā tu liec standartīgus moralizējošus spriedumus kas ir kaut kur noklausīti bez dziļākas emocionālas izpratnes. ar intelektu šajā dzīvē nepietiek, un to nesaprast ir autisms. bet autisti nav pašmērķīgi žultaini. tāpēc my first diagnose stands.

sorij, man vispār nav tādu kategoriju kā autisti vai psihopāti, man liekas, autisti vai psihopāti ir tie, kuri šādas kategorijas ir izdomājuši un viesuši publiskajā dzīvē. tas, ar ko tu regulāri šajās kategorijās nodarbojies, saucas medializācija un psiholoģisms, google them up, daži prātīgi ļaudis tos ir noraidījuši jau vismaz pirms simts gadiem.

man nav nekādu personīgo grievances vai aizskārumu, man neviens konkrēts cilvēks nav darījis pāri, pat ja būtu, man tas nav svarīgi, es mīlu cilvēkus, sevišķi savus radus, nevis ienīstu - kā tu. taču man vislielākās dusmas pēdējos gadus izraisa tieši svētuļi, kuri ar lielās cilvēkmīlestības, iecietības, morāles, empātijas utt masku reāli katru dienu, katru stundu sagandē visu pēdējo, kas atlicis no human dignity un jēgas pasaulē un cilvēku starpā, patiesi, vislielākās dusmas man izsauc tieši šis ļaunums, šī liekulība, un bez kristietības es nekad to nebūtu pamanījis un izjutis tik sakāpināti. jā, pirms kristietības, jūsu pagānistiski dzenbudistiski panteistiskajā nonduality griezumā man būtu vienalga "it is what it is", bet tagad es fiziski uz savas miesas kā iegriezumu izjūtu milzīgo melu un t ī š i izplatīta ļaunuma apmēru, ko tev līdzīgie šos gadus katru dienu šķiež, nepareizi domājošos, t.i., absolūto vairumu parasto decent ļaužu nosaucot par tumsoņām, atpalikušajiem, urlām, jā, arī par psihopātiem, autistiem, egoistiem, traumētajiem un vēl visādos mean vārdos. lūk, ja tevi tik ļoti personiski interesē, tieši tas mani visaugstākajā mērā sāpina un radikalizē, kas man liek meklēt veidus, kā šo nejaucību un nepatiesības gūzmu pasaulē izbeigt vai vismaz mazināt (apzinoties cilvēka dabas noslieces)

bet ko ta es, es tev atkal mētājos tikai ar delfu komentāriem un vispārīgām formulām, ne, esi atradusi efektīvu veidu, kā (bezmaz vai tīri estētisku apsvērumu dēļ!) noraidīt un izslēgt šāda veida viedokļus, o, un es vēl esmu pacietīgs, mīļš un pūkains, salīdzinoši ar citiem viskaut kur Eiropā un Amerikā, kurus šajos pāris gados konkrēto tēmu sakarā esmu uzklausījis.

ja vecā dziesma par skaisto, labo, patieso, svēto, mājīgo utt tev ir tikai standartizēti moralizējoši spriedumi, es nezinu, kā tev palīdzēt. tiem ir acis, bet tie neredz, tiem ir ausis, bet tie nedzird. kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.

un, par tēmu - tas, ka kāds domā, ka dara labu (labo netaisnību utt) nenozīmē, ka viņš nedara sliktu. katrs domā viskaut ko. tāpēc arī ir likumi, morāles kodeksi, normas, jā, arī reliģiskas patiesības, pēc kurām kztiesāt, kurš t i e š ā m dara labu, un kurš - pat nezinot, vai motivējot pa savam - dara sliktu.