meness_berns (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} meness_berns) rakstīja,@ 2020-04-20 08:43:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
---
Subjektīvi šķiet, ka uz būtiskākā šopavasar latviski publicētā teksta statusu pretendē Sedakovas eseja par viduvējību aprīļa "Rīgas Laikā". Sen nebija pēc kaut kā izlasīšanas tik daudz nācies domāt, gribējās skaļi iebilst, pierādīt, ka autore kļūdās.
Galvenā publikācijas doma – kapitālisma kultivētā izpatikšana vienkāršajam cilvēkam sākas ar labas mākslas (un gaumes) nonivelēšanu, un izpaužas arī ideoloģijā (liberālisms) un filozofijā (postmodernisms). Tiecoties "iekļaut" ikvienu stulbeni, sabiedrība veicina absolūtu vērtību izšķīšanu, un tas noteikti noved pie bēdīga rezultāta – pūli var zibenīgi pārņemt ļaunums. Tādējādi liberālisms audzē jaunus gulagus un holokaustus. Liberālisma izpatikšana viduvējībām ir Sedakovas ieskatā pilnīgi vienāda ar staļinisma (laika "kad Ždanovs mācīja Prokofjevam, kā jāraksta mūzika, lai darba tauta saprastu") rūpēm par šarikoviem.
Ja saprotu pareizi no piebildes aiz raksta, autore to rakstījusi 2005. gadā – uzdrošinos minēt – lai parādītu, kā 90-to gadu mežonīgi liberālā Krievija aizved pie putinisma. Zinot Rītupa un Tīrona elitārismu, diezgan skaidrs, kāpēc RL tieši šajā laikā nolēmis latviešu lasītāju iepazīstināt ar šo pravietisko rakstu. Taču tik ļoti gribas, lai kāds, kurš spēj sakarīgāk par mani formulēt domas, polemizētu pretī. Jo nu nav taču tā! Nedrīkst tā absolutizēt. Kādus septiņdesmit gadus rietumu sabiedrībās sociālie inženieri – politiķi, mediji, publiskie intelektuāļi – tomēr samērā veiksmīgi ir "vienkāršajam pūlim" mācījuši nedarīt otram pāri. Ja šīs veiksmes nebūtu, Trampi un Gobzemi būtu jau visus atveduši atpakaļ viduslaikos piecdesmitajos, sešdesmitajos utt. Liberālismam kā humānistiskai koncepcijai tomēr ir arī diezgan iespaidīgs sasniegumu portfolio.
Tas, protams, saldsērīgi atbalstāmi, ka Sedakova, Rītups un līdzīgi domājošie uzskata apmēram tā – ja "vienkāršajam cilvēkam" būtu visus šos gadus paticis labāk Prusts un Vāgners nevis Britnija Spīrsa, tad cilvēce būtu nodrošinātāka pret jauniem holokaustiem un gulagiem. Bet teikt, ka liberālisms un postmoderisms ir dēlī salaists projekts, jo viduvējības nokaus cilvēci, ir nīgru večuku absolutizēšana nevietā.
Subjektīvi šķiet, ka uz būtiskākā šopavasar latviski publicētā teksta statusu pretendē Sedakovas eseja par viduvējību aprīļa "Rīgas Laikā". Sen nebija pēc kaut kā izlasīšanas tik daudz nācies domāt, gribējās skaļi iebilst, pierādīt, ka autore kļūdās.
Galvenā publikācijas doma – kapitālisma kultivētā izpatikšana vienkāršajam cilvēkam sākas ar labas mākslas (un gaumes) nonivelēšanu, un izpaužas arī ideoloģijā (liberālisms) un filozofijā (postmodernisms). Tiecoties "iekļaut" ikvienu stulbeni, sabiedrība veicina absolūtu vērtību izšķīšanu, un tas noteikti noved pie bēdīga rezultāta – pūli var zibenīgi pārņemt ļaunums. Tādējādi liberālisms audzē jaunus gulagus un holokaustus. Liberālisma izpatikšana viduvējībām ir Sedakovas ieskatā pilnīgi vienāda ar staļinisma (laika "kad Ždanovs mācīja Prokofjevam, kā jāraksta mūzika, lai darba tauta saprastu") rūpēm par šarikoviem.
Ja saprotu pareizi no piebildes aiz raksta, autore to rakstījusi 2005. gadā – uzdrošinos minēt – lai parādītu, kā 90-to gadu mežonīgi liberālā Krievija aizved pie putinisma. Zinot Rītupa un Tīrona elitārismu, diezgan skaidrs, kāpēc RL tieši šajā laikā nolēmis latviešu lasītāju iepazīstināt ar šo pravietisko rakstu. Taču tik ļoti gribas, lai kāds, kurš spēj sakarīgāk par mani formulēt domas, polemizētu pretī. Jo nu nav taču tā! Nedrīkst tā absolutizēt. Kādus septiņdesmit gadus rietumu sabiedrībās sociālie inženieri – politiķi, mediji, publiskie intelektuāļi – tomēr samērā veiksmīgi ir "vienkāršajam pūlim" mācījuši nedarīt otram pāri. Ja šīs veiksmes nebūtu, Trampi un Gobzemi būtu jau visus atveduši atpakaļ viduslaikos piecdesmitajos, sešdesmitajos utt. Liberālismam kā humānistiskai koncepcijai tomēr ir arī diezgan iespaidīgs sasniegumu portfolio.
Tas, protams, saldsērīgi atbalstāmi, ka Sedakova, Rītups un līdzīgi domājošie uzskata apmēram tā – ja "vienkāršajam cilvēkam" būtu visus šos gadus paticis labāk Prusts un Vāgners nevis Britnija Spīrsa, tad cilvēce būtu nodrošinātāka pret jauniem holokaustiem un gulagiem. Bet teikt, ka liberālisms un postmoderisms ir dēlī salaists projekts, jo viduvējības nokaus cilvēci, ir nīgru večuku absolutizēšana nevietā.
