2006. gada RL numurā lasīju interviju ar Sedakovu. Man toreiz šis tas patika par nonkonformisma un ētikas ideju, taču pieļauju, ka ar tagadējo apziņu es varbūt skatītos kritiskāk. Lasot tavu pārstāstu, arī gribētos iebilst par pārlieku lielu "viduvējību" noniecināšanu un elites izcelšanu, bet ne tikai ego dēļ, pat ja arī pati sevi pieskaitu pie pamatšķiras plebejiem (nē, mani nesajūsmina ne Tramps, ne Gobzems uc. "komiķi" politikā). Laikam pašai jāizlasa eseja, lai saprastu, ka tiešām tā domāts, ka "parastais pūlis" dzīvo bez jebkādas morāles un ētikas standartiem.