---
Trešdienas rītā sēdos pie stūres un devos Tallinas virzienā, jo divdienu komandējums bija iecerēts. Neizbraucis no Rīgas, atgriezos, jo sāpes vēderā, kas plosījās jau visu nakti, kļuva tik neciešamas, ka nāca ģībiens. Stradiņu uzņemšanā uz mani paskatījās kā uz idiotu un ieteica doties pie ģimenes ārsta, vai arī, ja nu galīgi steidzami šķietot, tad "Veselības centrā četri ir dežūrārsts". Tiku līdz VC4, kur man recepcijā laipni paskaidroja, ka nekāda dežūrārsta viņiem neesot jau desmit gadus. Sāpes kļuva tik trakas, ka knapi varēju pastaigāt. Par laimi, pie stūres jau pa šo laiku bija dzīvesbiedre sēdusies. Nolēmu izmēģināt laimi Gaiļezerā, un, ja tur atšūs, tad gan pie ģimenes ārsta. Gaiļezerā tomēr uzņēma bez ierunām, samērā īsā laikā tiku uz sonogrāfiju, un jau trešdienas vakarā plkst. 19.00 man bija izgriezts iekaisis apendicīts.

Tāpēc tagad man jāslaistās pa māju, jādzer antibiotikas, un jāvairas cilāt smagumus – tā nu piektdien nolēmu sākt pārlasīt visus vecos Velbekus. Galvenais jaunatklājums – tas, ko tūkstošgades sākumā lasīju kā vienkāršu rietumu patērētāju sabiedrības satīru, tagad pa šiem gadiem 15 ir ieguvis pilnīgi citu vēstījumu manās acīs, jo pa šo laiku tas viss atvilcies līdz mums un ir bijusi iespēja novērot daudzko darbībā. Piemēram, "Elementārdaļiņās" visu to līniju, kas saistās ar "New Age" nometnēm, nodarbībām, kā ar āfrikāņu deju palīdzību uzlabot sevī čakras, "darbu ar sevi", "iekšējā zieda atvēršanu" u.tml., tagad lasu ar piecreiz lielāku ieņirdzienu, jo, lasot toreiz, nebija īsti saprotams, par ko jāņirdz.