"es tevi miltos samalšu!"
Iespēja savākt kaulus senā cilvēka priekšstatos nozīmēja iespēju atdzimt, kaulu iznīcināšan (sasmalcināšana, samalšana) - nespēju atdzimt.

Vēl - interesanti par Māru. Vīrs tieši šodien uzprasīja, kāpēc wikipēdīja māra ir slikts un ļauns gars, gariņš, tjipa lietuvēns, night -mare, bet latviešiem Māra ir laba. No sākuma draudzīgi vienojāmies, ka tas tādēļ, ka latviešiem viss sajucis ar kristiešu Mariju, kas taču ir laba. Bet es tomēr paņēmumu J. Kursītes grāmatu, kuru neesmu vēl līdz galam izlasījusi, un atradu, ka vot Mar- ir ļoti sena dievība, un, visas senās dievības ir divejādas, gan labas, gan ļaunas. Latviešiem Māra pamazām ir kļuvusi laba, palīdzīga (kaut arī brīžiem var kļūt arī ļauna, dusmīga, bet tas esot vienā gadījumā no desmit), bet citām tautām - sāktas izcelt Māras sliktās īpašības, un viņa kļuvusi par ļauno. Es vēl no savas puses padomāju, ka tā ir pazemināta līdz gariņam, ar ko bērnus baidīt, tajās mitoloģijās, kurās sākuši parādīties izteikti galvenie Dievs(i) - vīrietis (-ši) (arī kristiešu Dievs). Bet tas tikai mans tāds prātuļojums, kā liela un varena dievība, no kuras viss cēlies ('mare' - jūra, jūra - pirmsākums), kļuvusi par 'kikimoru', 'zapečelno maru'.

Vispār šitā te šo to palasot, šo to pagrābstoties, savā galvā var visu ko interesantu izprātuļot. Dzīve interesantāka.