Ai, zini kā ir... Domāt jau var visu ko.
Jebkuru materiālu un apgalvojumu, it sevišķi par seniem laikiem, var pateikt tā, un pateikt šitā. Mums, parastajiem cilvēciņiem jau arī ir ļoti maz "pirmdokumentu", par kuriem prātuļot, tikai tas, ko viens vai otrs zinātnieks pateicis, bet viens zinātnieks var patiekt tā, otrs šitā. Un ik pa laiakm taču tiek atkla'ts kaut kas, kas apgāž visus zinātnes priekšstatus, vai arī pats cilvēks atrod kaut ko, kas sagāž viņa personīgos priekšsstatus par kādu jautājumu.
Tāpēc, ja grib būt pilnīgi drošs, būtu jādara tā, ka jāzin, 1.kas tas ir, kas izvirza vienu vai otru viedokli - zinātnieks, doktors, arheologs, vai to apvienība, 2. vai tā ir nopietna izglītība, vai pašpasludināts neeksiostējošas universitātes vienīgais absolvents 3. kaut ko tomēr par šo zinātnieku, viņa uzskatiem. Jo varbūt ļoti gudrs cilvēks, bet, piemēram atteists, un viņa hipotēzes par to pašu seno laiku reliģijām var būt pavisam savādākas nekā kristietim. Tas ir tāds "fons".
Bet... Tāpēc jau mūsdienās neviens nekam tā īsti netic.