tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2011-10-27 11:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Izlasīju pirmās nodaļas S. Lība grāmatā "Spēle galā", kur viņš analizē globālo ekonomisko krīzi, cēloņus un uzbur nākotnes ainas. Ne pārāk spožas.
Principā, galvenā problēma ir tā, ka cilvēku ir nereāli daudz (31. oktobrī būsim 7 miljardi - 7 000 000 000), savukārt resursi (nafta, derīgie izrakteņi, dzeramais ūdens) - ierobežots daudzums, bet tā kā visi grib dzīvot skaisti - mājas, mašīnas, šmotkas, utt., jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē.

Mēs tiešām dzīvojam demogrāfiskā krīzē un domāt vienas Latvijas vai kaut vai Eiropas robežās un neredzēt kopējo ainu - ka cilvēku pārāk lielā skaita & patērētāju kultūras dēļ agrāk vai vēlāk sāksies cīņa par resursiem (vispār, ir jau sākusies, ja iedomājamies US&A nesto demokrātiju arābu valstīm) un to, ka diez vai jebkāds ekonomiskais uzplaukums ir gaidāms un bērni nav nekāda nākotnes cerība, jo cerības,ka visi te tūlīt tā sadzemdēs un no tiem izaugs lietaskoki un nodokļu maksātāji - GET REAL. Tie bērni būs pakļauti vēl lielākai cīņai par vietu zem saules.

Ai, vispār, valsts - patriotisms - tas ir tikai emacanāls līdzeklis, kā noturēt uz vietas nodokļu maksātājus.

Pastāvēs, kas mainīsies. Un es domāju, ka tā latviešu fiška - vajag māju, vajag mašīnu, vajag mantu, vajag, kam to visu atstāt (vajag dubultā nekā kaimiņam) - tas tikai ved uz dziļāku dirsu. Tas ir, ekoloģiskās pēdas nospiedumu, kas piegāzts ar pamperiem, BMW Ha Pjaķ, aifouniem un alumīnija profiliem, pie rēģipša pieskrūvētiem.

Vienīgi es vēl neesmu tikusi līdz tai nodaļai, kur ir aprakstīts, kādi varētu būt risinājumi un kā nodrošināt sev pārtikušas vecumdienas, tas ir, kur investēt, jo bērns man šobrīd neliekas tas cerīgākais veids (tas ir, cik no jums šobrīd būtu spējīgi palīdzēt saviem vecākiem (vai pat uzturēt viņus)?).


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mazeltov
2011-10-27 12:24 (saite)
Un tev liekas, ka tādi cilvēki kā tu ir vairumā? Nedomāju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 12:34 (saite)
"vairumā" ir tāds ļoti slidens termins. Bet jā, stingri ņemot, es domāju, ka cilvēki, kas ir auguši sakarīgās ģimenēs, dabūjuši jēdzīgu audzināšanu un izglītību (ar to domājot nevis "obligātijābūtdoktorgrādam", bet "izglītību, kas ir piemērota cilvēka interesēm un nākotnes profesijai"), kā arī nav dabūjuši kautkādus ekstra sūdīgus apstākļus, caurmērā ap to vecumu, kad vecāki vairs nespēj sevi pilnībā nodrošināt, var viņus atbalstīt un arī atbalsta. Jeb, formulējot to otrādi, es nepazīstu daudz cilvēku, kuru vecākiem nepieciešams atbalsts un kas šo atbalstu nesniedz, jo negrib vai nevar.

Enīvej, uztaisot trīs bērnus, pietiek ar vienu, kas izaudzināts par jēdzīgu keksu, kas a) normāli pelna un dod piķi b) apbērnojas un izaudzina lieliskus mazbērnus, kas attiecīgi vāc vecvecākus.
Man šķiet, ka šajā shēmā varētu būt mazāk riska nekā plānā "uzticēsimies valstij/bankai/klimatam/figņām, kas dos pensiju/saglabās vai cels iegādātā īpašuma vērtību".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2011-10-27 12:55 (saite)
Es domāju, ka nav godīgi bērnam uzkraut tādu atbildību. Vismaz man kā bērnam tas liekas akmens kaklā (jo es arī esmu tas sort of nelūzeris, kas var palīdzēt (bet ne uzturēt)).
Man pieņemamāks ir variants, kur cilvēks pats spēj sevi nodrošināt (bizness, investīcijas vai izglītība/zināšanas/profesija, kas ļauj sevi nodrošināt ar darbu un ienākumiem līdz kapam vai drīzāk divu šo veidu kombinācija).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 13:05 (saite)
Man savukārt šķiet, ka dzīve, kurā tev neviens nav vajadzīgs un arī tu nevienam neesi vajadzīgs, ir ļoti bēdīga dzīve, pofig, cik nodrošināta. Neatkarība ir overrated.
Gan jau tieši dzīšanās pēc neatkarības ir daļa no šitās te patērētāju sabiedrības un resursu šķērdēšanas procesa - ideja, ka ikvienam vajag savu māju vai vismaz dzīvokli (jo triju paaudžu cilvēkiem dzīvot kopā taču ir tik nepareizi), ikvienam vajag savu mašīnu (jo būt atkarīgam no dzīvesbiedra mašīnas taču ir tik nepareizi), ikvienam vajadzīgs sašibisj bizness un megaprofesija (jo strādāt normālu darbu un ieguldīt laiku rūpēs par ģimenes un savu laimi šeit un tagad taču ir tik nepareizi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2011-10-27 13:13 (saite)
Var taču dzīvot kopā ar mīļoto un kad kaps šķir, tad nopērk mopsi.
Man pieņemamā ideja ir nepiesaistīt sevi mājai, bet gan īrēt dzīvesvietu visu mūžu (vienalga, kurā vietā pasaulē), neapkrauties ar liekām mantām un naudu tērēt pasaules apceļošanai un hobijiem. Tas ir mans plāns. Kurā pagaidām trūkst tikai tā, kā to nodrošināt ne tikai šobrīd, bet arī nākamgad, pēc 5, 10, 20, 30 un vairāk gadiem. Tieši materiālo pusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 13:30 (saite)
nu te atkal ir divi varianti - basically reakcija uz situāciju, ja kāds no jums izrādās lūzeris, invalīds vai kādā citā veidā nespēj sevi nodrošināt
a) - Uzkraut Akmeni Kaklā, kas būtu baigais čau cilvēkam, kas principiāli ir no akmeņu uzkraušanas izvairījies
b) - pasūtīt nah un palikt neatkarīgam/-ai, kas atkal noved pie tēzes par dzīvi, kurā neviens nevienam nav vajadzīgs (bet ko var zināt, varbūt man vienai tas šķiet bēdīgi)

Bet nu puse no šī plāna balstās uz ideju par Mūžīgo Mīlestību (tb ka tas mopša periods būs īss un nesāpīgs) un otra puse - uz to, ka pasaule paliks pietiekami nemainīga, lai mūža laikā iegūtās zināšanas, prasmes utt. nenovecotu ātrāk par cilvēku. Uztver mani par pesimisti, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2011-10-27 13:43 (saite)
Nu nē, ne jau mūžīgo mīlestību. Nav runa par vienu partneri vai partnera izvēli caur rõzā brillēm. Bet nu ok, vnk man ir cita fiška, kādu es gribu savu dzīvi & kas man sniedz laimes sajūtu un zinu, kas man uzdzen besi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 13:54 (saite)
neslikta ideja, tikai tad partneriem jābūt daudziem un jātur viņus rokas stiepiena attālumā
lai situācijā, kurā tu konstatē, ka primārais partneris taisās desmit gadus krāmēties ar savu stulbo vēzi, kas ēd resursus un traucē snovbordot, varētu operatīvi atrast kādu, kam pateikt, ohai, man ir atrīts un Pārkinsons, un tu esi darbaspējīgs, es gribētu ar tevi braukt uz Eifeli, un viņš saka, ohbaby, es šo mirkli jau četrdesmit gadus gaidīju!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2011-10-27 13:59 (saite)
Jā, tieši tāda bija mana ideja. Precīzi. Pilnīgi nekas lieks un pārspīlēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2011-10-27 13:30 (saite)
+ šad un tad palasu un paklausos sieviešu - māšu stāstus. Mani neviens neiedvesmo. Neviens. Turklāt viņām pašām ik pa laikam uznāk lielāki vai mazāki breikdauni no pārslodzes (fiziskas (darbs darbā, darbs mājās un emocionālas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 13:35 (saite)
o.O es tak tev tagad nemēģinu iestāstīt, ka obligāti jāsadzemdē daudzus bērnus - ja tev tas nepatīk un neinteresē, tad noteikti nevajag, no tā jau tās "labvēlīgās ģimenes", kas bērniem nepievērš uzmanību, rodas.

Bez tam - vai ta cilvēkiem, kam nav bērnu, nav breikdaunu? OH CRAP es esmu šitā ieberzusies! :D (Man breikdauni mēdz būt visnotaļ regulāri, bet, salīdzinot ar bezbērnu perioda breikdauniem, viņi ir kautkādi mierīgāki. Tb ir nenormāli slikti un viss tā, bet ir ģimenes atbalsts un ir arī motivācija savākties, atpūsties un pēc tam atkal sākt krāmēties ar visu, ar ko jākrāmējas.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2011-10-28 13:45 (saite)
neatkarība ir overrated, ja cilvēki spēj sadzīvot tā, lai neviens netiktu pazemots, aizvainots vai citādi traumēts. ir tomēr pārāk bieži gadījies novērot, līdz kam noved n paaudzes uz 20 kvadrātmetriem. vardarbība ģimenē un vectētiņa līķis saldētavā [gadījās pretējā mājā, tā kā bez jokiem].

tobiš visā visumā tu saki ļoti pareizas lietas, bet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2011-10-27 13:16 (saite)
+ ir daudz nelabvēlīgo ģimeņu, kas štancē augšā vienu nākotnes problēmu pēc otras + labvēlīgās ģimenes, kurām nav laika audzināt savus bērnus, jo ir jāpašī no rīta līdz vakaram - tas ir biedējoši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 13:43 (saite)
oh, es biju vairāk domājusi scenāriju "bērni/mazbērni rūpējas par saviem vecākiem/vecvecākiem", nevis "nutik vairojamies taisām nodokļus un valsts beigās visus izručīs" - paļauties uz svešiem bērniem, ka viņi tev baigi vilks no bedres ārā, būtu diezgan stulbi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2011-10-27 13:53 (saite)
Nu bet strādājošie taču velk svešos augstskolu/arodeņu beigušos bērnus - bezdarbniekus ārā no bedres šobrīd :) (pabalstus taču viņiem maksā, ne).
Tas ir, morāli pārmest, ka tādas kā es nevairojas - tur nav pamatojuma, jo tie, kas šobrīd strādā, nodrošina līdzekļus tiem, kuriem vajag pabalstus. Vienkārši tādiem cilvēkiem kā man, kuriem nav bērnu un kuri tos nevēlas vai nevar ieviest tādu vai citādu apstākļu dēļ ir jāpadomā, kā sevi nodrošināt visu dzīvi, jo es tiešām nepaļaujos uz svešajiem bērniem :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2011-10-27 14:00 (saite)
Morāli pārmest man pat prātā nav nācis - ja kaut kas no tā, ko rakstīju, šitā ir izlasījies, tad piedod, nebija ieplānots.

Pabalstu sistēma kā tāda, protams, ir kreizī un nāk par labu tiem, kas taisa bērnus, zaudē darbu vai darbaspējas un tādā garā, vienlaikus čakarējot tos, kas neko no šiem pabalstiem neizmanto, betnujā, šitā jau ir Lielā Sabiedrība Darbībā, nevis individuāla izvēle. Nav jau teikts, ka tā būs vienmēr (ja būtu, tad jau viss būtu īzī un varētu paļauties uz pensiju).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?