nu te atkal ir divi varianti - basically reakcija uz situāciju, ja kāds no jums izrādās lūzeris, invalīds vai kādā citā veidā nespēj sevi nodrošināt
a) - Uzkraut Akmeni Kaklā, kas būtu baigais čau cilvēkam, kas principiāli ir no akmeņu uzkraušanas izvairījies
b) - pasūtīt nah un palikt neatkarīgam/-ai, kas atkal noved pie tēzes par dzīvi, kurā neviens nevienam nav vajadzīgs (bet ko var zināt, varbūt man vienai tas šķiet bēdīgi)

Bet nu puse no šī plāna balstās uz ideju par Mūžīgo Mīlestību (tb ka tas mopša periods būs īss un nesāpīgs) un otra puse - uz to, ka pasaule paliks pietiekami nemainīga, lai mūža laikā iegūtās zināšanas, prasmes utt. nenovecotu ātrāk par cilvēku. Uztver mani par pesimisti, jā.