Man savukārt šķiet, ka dzīve, kurā tev neviens nav vajadzīgs un arī tu nevienam neesi vajadzīgs, ir ļoti bēdīga dzīve, pofig, cik nodrošināta. Neatkarība ir overrated.
Gan jau tieši dzīšanās pēc neatkarības ir daļa no šitās te patērētāju sabiedrības un resursu šķērdēšanas procesa - ideja, ka ikvienam vajag savu māju vai vismaz dzīvokli (jo triju paaudžu cilvēkiem dzīvot kopā taču ir tik nepareizi), ikvienam vajag savu mašīnu (jo būt atkarīgam no dzīvesbiedra mašīnas taču ir tik nepareizi), ikvienam vajadzīgs sašibisj bizness un megaprofesija (jo strādāt normālu darbu un ieguldīt laiku rūpēs par ģimenes un savu laimi šeit un tagad taču ir tik nepareizi).